Baznīcu līderi politiķus mudina vairāk domāt par iedzīvotājiem 4
Latvijas politiķiem būtu vairāk jādomā par to, lai viņu lēmumi kalpotu sabiedrībai, turklāt būtu nepieciešams veiksmīgāk saliedēt Latvijā dzīvojošās tautas, šādus viedokļus 18.novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā pauda Latvijas kristīgo konfesiju līderi.
Luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags Latvijas neatkarības svētkus salīdzināja ar Mātes dienu – šī ir Latvijas tautai eksistenciāli svarīga diena, kad apskaut savu māti-Latviju un vēlēt tai labu, tostarp tiem, kuri ir aizbraukuši no Latvijas.
Izejot no valsts līdzības ar māti, Vanags uzsvēra, ka valdītājam ir jāattiecas pret pavalstniekiem tā, kā gudri vecāki izturas pret savu ģimeni. Viņš atzina, ka valsts vadītājiem ir jāpieņem daudz sarežģītu lēmumu – par banku pārdošanu, tikumību skolās u.tml., bet brīžos, “kad aiz kokiem grūti saskatīt mežu”, vajagot padomāt, kā katrs no politiķiem gribētu izturēties pret savu ģimeni, un attiecīgi pieņemt lēmumus. Tad arī valsts iedzīvotāji attiekšoties pret valsti labāk un būs gatavi kopā ar to krist un celties, tad Latvija būs māte, kuru cilvēki gribēs apskaut pirmo, vēl pirms Īrijas un Anglijas.
Vanags atzīmēja arī citu problēmu – Lāčplēša dienā viņš bijis iedegt svecīti 18.novembra krastmalā, bet nav dzirdējis tur krievu valodu, un šo cilvēku viņam ļoti pietrūcis. Plaisa starp latviešiem un krieviem ir pildīta ar savstarpēju neuzticību, kur vieni nevar pārvarēt aizvainojumu par okupāciju, bet otri – par neiedotu pilsonību, sacīja garīdznieks un aicināja nākamgad katru, kurš iet uz Latvijas valsts svētkiem, ņemt līdzi kādu krievu tautības draugu, lai tā mēs lēni tuvotos kopīgām vērtībām. Savstarpēji vienojoties, arī grūtās lietas risinātos vienkāršāk, piebilda mācītājs.
Arī katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aizlūdza par sabiedrības intergrēšanos, lai valsts sabiedrība būtu iekļaujoša un saliedētu visus, kas dzīvo Latvijā, un visi justos kā mājās. Vienlaikus viņš tomēr mudināja sargāties no svešām ideoloģijām, tādējādi norādot uz migrantu plūsmas draudiem Eiropai.
Stankevičs aizlūdza par garīgu, materiālu, kultūras un zinātnes uzplaukumu Latvijā, vēlot, lai pareizi tiek sabalansēti pīlāri, uz kuriem stāv valsts – cilvēciskās vērtības, tautiskās un reliģiskās vērtības.
Mācītājs aicināja visus tos, kuriem ir uzticētas varas un finanšu sviras, kalpot tautas labumu, nevis strādāt tikai sev.
Pareizticīgo metropolīts Aleksandrs aizlūdza par ikvienu Latvijas iedzīvotāju un valstī vairotos miers un saticība.
