Baznīca zaļajā tuvplānā – no ērģeļu restaurācijas līdz ozolu stādīšanai 11
Līga Bulmeistere, žurnāls “Baltijas Koks”
Dienās, kad pirmo reizi kokus ietērpj baltā ziemas sniega sega, sarunājamies ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas Doma draudzes priekšnieku Kasparu Upīti. Viņam ir darba pilnas rokas, jo intensīvi rit Doma baznīcas restaurācija, tiek kaltas ieceres jaunām iniciatīvām draudzē un jānovāc arī bojāgājušās gobas pie paša lauku mājām, lai neapdraud citus un nebojā ainavu. Sarunu uzsākām par koka restaurācijas darbiem, tomēr izrādās, ka LELB meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir ikdiena, pārraugot gan baznīcas meža zemes, gan realizējot akciju Glika ozoli.
Doma baznīcas koka elementi un izcilās ērģeles
Doma baznīcā jau labu laiku kārtīga darba duna, jo rit restaurācijas darbi. Interjers ir redzamākā un skaistākā restaurācijas daļa, bet šābrīža galvenā problēma ir aptuveni 900 gadu veci koka pāļi no skujkokiem, kuri lielā skaitā sadzīti Vecrīgā zem Doma baznīcas, lai nostiprinātu grunti un noturētu stabili ēku. Laika zobs un gruntsūdeņi veikuši savu, tādēļ šīs konstrukcijas ir nopietni bojātas. Lai novērstu draudus baznīcas ēkai, pēc iespējas ātrāk būtu uzsākama bojāto vēsturisko pāļu nomaiņa. Tiek plānots, ka 2023. gadā būs pieejams struktūrfondu finansējums šim mērķim. Uz to tiek liktas lielas cerības, un, ja viss ritēs raiti, nākamo piecu sešu gadu laikā pāļu nostiprināšanas darbus izdosies veikt pilnībā.
Tikpat būtiski ir nomainīt torņa konstrukcijas, kas saglabājušās daļēji vēl no 18. gadsimta. Tā laika būvniecības specifika bija tāda, ka jumta konstrukcijas tika veidotas no vienas dimensijas masīvkoka. Analogus materiālus aizvietošanai pasaulē atrast ir gandrīz neiespējami, tāpēc, remontējot torņa konstrukcijas, notika tā saucamā protezēšana, saskrūvējot masīvā koka konstrukcijas no vairākām detaļām.
Vienas no estētiskākajām un arī skaistākajām koka detaļām Doma baznīcas interjerā ir epigrāfijas, pret kurām izturas ar īpašu pietāti. Par to autentiskumu saglabājušās liecības kopš 1601. gada. Īpašs lepnums ir par Doma baznīcas ērģelēm, par kuru saglabāšanu un atjaunošanu baznīca vienmēr iestājusies. Tāda augstas klases vēsturiska mūzikas instrumenta restaurācija kā ērģeles vienmēr ir īpašs izaicinājums un prasa augstu profesionalitāti restaurācijas darbā. Piemēram, šobrīd ērģelēm atsevišķas stabules kalpo kā vizuāls elements, bet pastāv iespēja tās nākotnē profesionāli atjaunot un tādējādi vēl vairāk uzlabot ērģeļu skanējumu. Ērģeļu skanējuma nodrošināšana ir vesela zinātne, kurā loma tieši kokam. Piemēram, pasaulē labi zināmo Walker firmas ērģeļu unikālais skanējums tiek nodrošināts, tieši pateicoties koka līstītēm. Tā kā ērģeles sastāv no koka, ir jārēķinās ar koka fizikālajām īpatnībām telpās, kur atrodas instruments, uzturot piemērotu mikroklimatu.
Galdnieki ar juveliera precizitāti
Koka restauratoriem, īpaši ērģeļu meistariem, nereti jāapvieno juveliera, kokapstrādes un mūzikas speciālista prasmes. Šāds amats ir salīdzinoši reti sastopams un augsti godājams. Mūsdienās var veidoties priekšstats, ka roku darba amatnieku arods nav prestiža profesija, tādēļ jaunieši to varbūt izvēlas reti un draud koka amatnieku apsīkums nākotnē. Kaspars Upītis gan bažas kliedē, sakot, ka jauniem cilvēkiem joprojām ir dzīva interese par darbu ar koku. Doma baznīcas koka detaļu un ērģeļu restaurācija ir apjomīgs projekts, tādēļ tika iesaistīti un nodarbināti diezgan daudz Latvijas restauratoru. Tika izgatavotas gan jaunas koka detaļas, gan koka daļas bojāto elementu aizstāšanai.
Bijuši gadījumi, kad šķitis, ka baznīcai piederošas koka figūras ir pazudušas. Tad necerēti tās atradušās muzeju krātuvēs, bet sliktā vai neglābjamā stāvoklī, tādēļ palīgā tika saukti profesionāļi, lai censtos glābt, ko var. Uzdevums nav viegls, jo koktēlniekam nereti nav ne fotogrāfiju, ne materiālu par konkrētās figūras autentisko izskatu, tādēļ nācies cilvēku figūras atjaunot, balstoties uz iespējamām proporcijām, tā laika stilu un savu mākslinieka izjūtu.
Doma baznīcas torņa rekonstrukcijā piesaistīti speciālisti un galdnieki, kuri strādājuši brīvdabas muzejā un ir ar dziļu izpratni par daudzus gadsimtus senu būvniecību un cieņu pret vēsturi. Patiesi apbrīnojami, ka, atvedot galdniecībās sagādātās detaļas, to sakritība salaiduma materiālos bija līdz milimetra precizitātei! Doma baznīcai ir ļoti laba sadarbība ar Amatniecības vidusskolu, kur rodas jaunie koka brīnumdari.
Doma baznīca – sakrālais nams vai kultūrtelpa?
Doma baznīca ir katedrāle, tādēļ tās funkcijas ir daudz plašākas nekā tikai dievnams. Doma baznīcai ar Latvijas tiesību aktiem ir noteiktas funkcijas, kas tai jāpilda – koncerti, sabiedriskas norises un tūrisma objekts. Koncertprogrammas tiek īpaši pielāgotas, un vairākums no tām ir par garīgām un Bībeles tēmām. Rīgas Domā regulāri notiek valsts nozīmes koncerti, dievkalpojumi, tiek vesti augsti viesi. Baznīca izveidojusies par savdabīgu centru – pilsētu pilsētā ar dinamisku dzīves ritmu.
Kovida pandēmijas gadi viesa korekcijas arī baznīcas dzīvē. Tā sāka izmantot modernās tiešsaistes iespējas, tomēr pēc pandēmijas dzīve ātri atgriezās ierastajās sliedēs, jo klātesamības momentus nekas aizstāt nespēj. Cilvēki ir noilgojušies satikties un būt kopā.
Enerģētiskā krīze un plāni par saules paneļiem
Enerģētiskās krīzes sekas skārušas arī baznīcas. Ēkas ir lielas un nav energoefektīvas. Baznīcu apsilde ir būtiska problēma, kas nav viegli risināma, īpaši šajos apstākļos, kad izmaksas ļoti cēlušās. Kad baznīcas būvēja, tās nebija apsildāmas. Mūsdienas diktē citas prasības, tādēļ ir pat draudzes, kas ziemas mēnešos dievkalpojumus aizvada siltās tautas namu telpās. Baznīca dodas līdzi laikam, un tiek meklēti atjaunojamās enerģijas risinājumi, izvērtējot saules paneļu uzstādīšanu kā alternatīvu. Šajā gadījumā jārēķinās, ka baznīcas ir vēsturiskas būves, tādēļ īpaši skaņojamas šādas darbības, bet nākotne ar saules paneļiem uz baznīcu jumtiem ir tepat līdzās.
Baznīcas savus mežus apsaimnieko ilgtspējīgi
Daudzām draudzēm īpašumā ir meži, tādēļ LELN ļoti nopietni attiecas pret savu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Mežos baznīca nopietni investē. Cirsmas tiek izsolēs pārdodas tikai izstrādātājiem ar augstu kvalifikāciju un labu reputāciju, regulāri tiek veikti mežu atjaunošanas darbi. Meža zemes ir tās, kuras tiek saudzētas un taupītas nākamajām paaudzēm, tādēļ netiek tirgotas. Gluži pretēji – ja ir brīvi līdzekļi, tiek pirktas papildu mežu zemes. Luteriskajā baznīcā piesaistīti divi mežu speciālisti, kuri strādā baznīcas pakļautībā. Viņi apkopo visu informāciju par draudžu mežsaimniecības platībām, tiek organizēta uzmērīšana, cirsmu plānošana, apmežošanas darbi. Izskausta kādreizējā prakse, ka vietējās draudzēs mežu apsaimniekošanas lietas tika kārtotas lokāli. Tas rezultējās, ka dažkārt draudžu pārvaldniekus nekrietni apkrāpa nezināšanas dēļ. Esošā sistēma ir atstrādāta un funkcionē kā ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas prakse. LELB darbojas iekšējais meža fonds, kad no izsolēs par cirsmām iegūtajiem līdzekļiem tiek realizēti meža stādīšanas un atveseļošanas darbi.
Projekta Glika ozoli stādīšanas akcija uzņem tempus
Pateicoties Mārtiņa Lutera aizsāktajai reformācijai, 16. gadsimtā, sāka sludināt Dieva vārdu tautām nacionālajās valodās. 1522. gadā šie procesi sasniedza arī Latvijas teritoriju un evaņģēlija vēsts iespaidā sāka attīstīties nacionālā literatūra, notika izglītības attīstība, veidoja dziesmu tekstus latviešu valodā. 1694. gadā tika izdota arī Ernsta Glika pirmā latviešu valodā tulkotā Bībele, tādēļ 2022. gadā LELB atzīmē reformācijai Latvijā 500 gadu.
Gatavojoties šim notikumam, LELB 2017. gadā no diviem Bībeles tulkotāja Ernsta Glika stādītajiem ozoliem Alūksnē savāca krietnu daudzumu ar ozolzīlēm. Tās nodotas Latvijas valsts mežu Jelgavas kokaudzētavai ozolu stādu audzēšanai. Kampaņa par Glika ozola stādīšanu aizgāja tautās, un tagad Latvijā ir simtiem vietu, kur šie ozoli aug – gan pie baznīcām un skolām, gan atjaunota viena vēsturiska ozolu aleja. Glika ozolu stādīšanas kampaņa ietver gan garīgo dzīves virzienu un sasaisti ar Bībeles tulkotāju, gan zaļo komponenti par dabai draudzīgu rīcību. Ja kādai skolai vai pašvaldībai ir interese par Glika ozola iestādīšanu, tad var sazināties ar projekta Glika ozoli koordinatori Lanu Pelsi pa e-pastu [email protected] vai tālruni +317 26132583.
