Baznīca tiek vaļā no Lielajiem kapiem 4
Tieši kurus zemesgabalus Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) iegūs apmaiņā pret tās līdzšinējo īpašumu – 26 hektāru plašo Rīgas Lielo kapu teritoriju, būs zināms nākamnedēļ. Taču konceptuālā vienošanās par šādu darījumu starp Rīgas domi un LELB jau panākta.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji jau pirms gadiem astoņiem vēlējās pārdot LELB īpašumā esošo Lielo kapu teritoriju Rīgas pašvaldībai, taču Rīgas dome nebija ieinteresēta. Tolaik šīs zemes kadastrālā vērtība bija divarpus miljoni latu (3,56 miljoni eiro). Tagad ir citādi – kadastrālā vērtība daudzkārt mazāka, tikai nedaudz vairāk par 300 000 eiro, kā portālam la.lv pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Pēc LELB piedāvājuma uzsākt zemes maiņas procesu vērtētāji noteikuši 26 hektāru lielajam baznīcas īpašumam (22 ha vienā ielas pusē un 4 ha otrpus Senču ielai) tirgus vērtību – nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem eiro. Burovs pieļauj, ka starp pašvaldību un baznīcu varētu notikt arī naudas darījums, samaksājot īpašuma vērtību LELB, bet zemi mikrorajonā nodot lietošanā kā sabiedriskai organizācijai.
Iecerētais darījums tieši šajā brīdī daļā sabiedrības rada satraukumu, ja lūkojas uz to iecerētās Skanstes tramvaja līnijas izbūves kontekstā. Kā zināms, tramvaja sliedes plānots izbūvēt arī pa Senču ielu, raisot bažas par nodomu paplašināt ielu uz kapu rēķina. Lielo kapu teritorijā atrodas LELB Augšāmcelšanās baznīcas draudze. “Es tiešām ceru, ka ar sabiedrības atbalstu mēs noturēsim šo Lielo kapu teritoriju un neļausim ne tos kokus nozāģēt, ne arī šo vienu kapliču (atrodas ielas sarkano līniju robežās) noņemt,” saka draudzes priekšniece Aneta Sviķe. Un piebilst – ja sāks ar vienu kapliču, vēlāk var paņemt arī vairāk nost… Anetas kundze lielu daļu mūža pavadījusi Lielo kapu tuvumā. Viņa spriež: “Un neredzu jēgu tramvaja līnijai, jo esmu autovadītāja un paredzu, kāds milzīgs korķis veidosies Miera un Senču ielas krustojumā un arī tālāk uz Pērnavas un Brīvības ielas un Krišjāņa Barona ielas. Ja vajag savienot 6. tramvaja līniju, lai tad vestu projām uz Ganību dambi, kāpēc nevar vienkārši no Miera ielas pagriezt to tramvaju uz Zirņu ielu, neskarot kapu teritoriju? Ja patiešām gribētu rast risinājumu, to izdarītu!”
A. Sviķe atminas, kā padomju laikā, būvējot Senču ielu, tika izrakņāti kapi: “Neredzēju, ka tos nelaiķu kauliņus kāds liktu kopā un vestu pārapbedīt. Medicīnas studenti šurp skrēja pēc galvaskausiem.” Draudzes priekšniece piemin, ka jauna arhitekte, kas pašreiz izstrādā diplomdarbu par Lielajiem kapiem, ir atradusi 1967. gadā tapušu projektu, kurā paredzēts, ka tramvajs ved cauri Lielajiem kapiem. “Bet kopš tā laika ir pagājis pusgadsimts. Vai pa 50 gadiem neesam iemācījušies domāt citādi?” vaicā A. Sviķe.
Augšāmcelšanās draudzi veido savulaik represētie cilvēki, kuri atgriezušies no Sibīrijas. Viņiem deviņdesmito gadu sākumā neko labāku nevarēja ierādīt kā pēc padomjlaiku postījumiem palikušos vecos mūrus, teic draudzes priekšniece. Tolaik draudzē bija ap 130 represēto. Šobrīd ir apmēram 70 cilvēki. Baznīca tika atjaunota par draudzes ziedojumiem. Tā ierakstīta zemesgrāmatā uz draudzes vārda, taču zemi zem tās un draudzes nama nebija iespējams atdalīt no kopējās Lielo kapu teritorijas. Jo kā valsts nozīmes kultūras piemineklis – dārzu un parku arhitektūras ansamblis ar memoriālajām celtnēm atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojama sarakstā. 2012. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uz LELB uzņēmuma SIA “Pastorāts” lūgumu atdalīt baznīcas ēkai piegulošo zemes gabalu atbildēja, ka, sadalot zemi, tiktu apgrūtināta pieminekļa kā vienota teritoriāla ansambļa pastāvēšana un vizuālā uztvere. Tagad LELB zemes darījuma maiņas konceptā ar Rīgas domi uzstāj, ka draudzei ir jāpaliek savā baznīcā. Pēc O. Burova teiktā, pašlaik departaments ir sagatavojis vēstuli VKPAI, aicinot atļaut sadalīt LELB īpašumu. Vakar inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine man sacīja, ka pēc vēstules saņemšanas situāciju vērtēs komisija, un, ja ir parādījušies jauni apstākļi, lēmums varot būt citāds nekā iepriekš.
Aneta Sviķe noraida pārmetumus, ka draudze nav kopusi Lielos kapus. Draudze esot rīkojusi talkas un darot, ko var, lai vismaz ap baznīcu būtu sakopts: “Arī tajā traģiskajā brīdī, kad “Rīgas dārzi un parki” Lielos kapus pameta un nekopa (tas notika 2009. gadā. – Red.), un sapratām, ka uz Lieldienām bez palīgiem nevarēsim savest kārtībā pat celiņus, uzrunājām visus apkārtnes iedzīvotājus un tos, kuri savus suņus te ved pastaigās. Atsaucība bija fantastiska! Tas bija entuziasma uzplūdu vilnis. Bet uz tāda jau nevar visu laiku dzīvot.” Aneta stāsta, ka domubiedru grupa “Lielo kapu draugi” ir aprūpējusi arī tās kopiņas, kas atrodas tālāk no baznīcas. Viņa arī piebilst, ka dažkārt kritizētie suņu saimnieki, kuri savus mājdzīvniekus izved pastaigā Lielajos kapos, ir tie, kas kapus sargājuši. Pateicoties viņiem, daudzi vandalisma mēģinājumi esot apturēti: “Piemēram, mums uz draudzi atnesa tēlnieka Augusta Folca kapa plāksni. Cilvēki bija aizdzinuši zagļus, kas bija lauzuši nost kapara plāksni.”
LELB pārstāvis K. Upītis stāsta, ka no LELB līdzekļiem Lielo kapu teritorijas sakopšanai ik gadu tikuši tērēti ap 15 tūkstošiem eiro. Vakar Rīgas dome ziņoja sabiedrībai, ka Lielo kapu sakopšanā sākuši strādāt pašvaldības algotie darbinieki. Tikmēr A. Sviķe atgādina par nu jau mūžībā esošā Eižena Upmaņa ideju, ieceri un sapni – vienā Lielo kapu daļā iekārtot kapu kultūras muzeju, kur koncentrēt dažādu laikmetu pieminekļus. “Ja Lielie kapi paliks kā memoriālais parks, daudz ko vajadzētu uzlabot. Noteikti sakārtot informatīvo materiālu, jo dažkārt cilvēki nezina, ka paiet garām Krišjāņa Barona, mākslas darbu kolekcionāra Frīdriha Vilhelma Brederlo vai arhitekta Johana Daniela Felsko atdusas vietai. Daudzi vispār nezina, kas tie par cilvēkiem un izciliem mūžiem bijuši.”
