– LELB stratēģijas projektā teikts, ka “turpmāk visi mūsu baznīcas resursi lietojami atbilstoši aizsniedzamo un aprūpējamo cilvēku skaitam, kam jākļūst par prioritāti; ieguldījumiem infrastruktūrā (tajā skaitā dievnamos) jākļūst otršķirīgiem”. 17
– Ar jebkurām deklarācijām ir tāpat kā ar valdības deklarācijām – ko tik visu skaistu tur var sarakstīt. Jautājums, kā tas tiek realizēts un kas vispār saprasts ar vispārīgajiem teikumiem.
– Izlasot “LELB vīzijā” teikumu, ka baznīcai ir uzticēts iepriekšējo paaudžu materiālais un nemateriālais mantojums, toskait skaisti dievnami un plaši īpašumi, atcerējos viena “LA” lasītāja teikto, ka viņa māte savulaik bijusi piederīga Rīgas Vecajai Sv. Ģertrūdes draudzei. Viņš kā netaisnību izjūt to, ka LELBĀL draudzei, pie kuras pats pieder, pēc Ievas Puriņas ordinēšanas tika liegts īrēt telpas dievkalpojumam Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Jo šī baznīca ir arī viņa mantojums.
– Diemžēl, lai kas būtu rakstīts kopīgajos noteikumos, kuras abas baznīcas – LELB un LELBĀL – savulaik pieņēmušas, realitāte ir cita. Kopīgie noteikumi joprojām ir spēkā, un, piemēram, lai gan sacīts, ka abas baznīcas lieto vienu Dziesmu grāmatu, LELB ir izdevusi pati savējo.
Teoloģiski atšķirības starp LELB un LELBĀL ir diezgan lielas. Tās šobrīd iezīmējas vēl krasāk, un plaisa ar sieviešu ordinācijas aizliegumu tikai paplašinās.
– Varbūt ir izredzes, ka Sinode par šo priekšlikumu nenobalsos?
– Nav nekādu.
– Kā izskaidrojama tāda iepriekšparedzamība?
– Atbilde ir ļoti vienkārša. Kopš arhibīskaps ir Jānis Vanags, viņš ir ordinējis cilvēkus mācītāju amatā, visiem uzdodot jautājumus, cita starpā, ko viņi domā par sieviešu ordināciju. Ja kandidāti ir sacījuši, ka viņi ir par sieviešu ordināciju, tad, visticamāk, viņi netika ordinēti. Šo gadu laikā lēnām un mērķtiecīgi mācītāju korpuss ir izveidojies ar saviem noteiktiem uzskatiem un pārliecību.
– Baznīca paredz sabiedrībai skaidrot pozitīvo devumu tautas un valsts attīstībā. “LA” lasītāji kā pozitīvu devumu ir cildinājuši arhibīskapa Vanaga sprediķus valsts svētkos.
– Arhibīskaps ir labs sprediķotājs, un šādam pozitīvam vērtējumam var tikai piekrist. Viņa sacītie sprediķi patiešām mudina aizdomāties. Bet, protams, ka LELB pozitīvais devums nav tikai viena cilvēka sprediķis reizi gadā. LELB pozitīvais devums daudz vairāk ir to mācītāju ikdienas darbs, kuri spēj uzrunāt cilvēkus, sniegt mierinājumu viņu bēdās un iedrošinājumu grūtos brīžos. Šis devums ir visur, kur baznīca sludina evaņģēliju un atbalstoši un stiprinoši ir klātesoša cilvēku dzīvē.
