Vai nākotnē latviešu valoda būs tikai ķēķa valoda? 14
Vai nākotnē latviešu valoda būs tikai ķēķa valoda un tajā vairs netiks izstrādāti zinātniski darbi, līdz ar to netiks veidoti jauni termini latviešu valodā? Šāda diskusija neseno valsts svētku laikā raisījās daļā sabiedrības, jo sevišķi zinātnē un augstākajā izglītībā nodarbinātajos.
Iemesls šādam satraukumam par latviešu valodas likteni ir Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) topošais dokuments “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā”. Kaut tas vēl nav pilnībā pabeigts, tomēr jau izsūtīts augstskolām viedokļa izteikšanai.
No koncepcijas projekta var secināt, ka doktora grāda ieguves procesu Latvijā paredzēts būtiski mainīt un viena no lielākajām izmaiņām saistīta ar latviešu valodas lietošanu doktora darba izstrādē un aizstāvēšanā.
Plānots, ka nākotnē promocijas darbu izvērtēs promocijas padome piecu recenzentu sastāvā, vismaz diviem no viņiem būs jābūt starptautiska mēroga, tātad, visticamāk, viņi būs no ārzemēm.
Tāpēc svarīgi nodrošināt, lai viņi spētu izvērtēt promocijas darbu. Koncepcijā teikts, ka promocijas darbs tiek izstrādāts angļu valodā vai citā Eiropas Savienības (ES) valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas. Savukārt darba aizstāvēšanai gan būs jānotiek angliski, izņemot “īpašus gadījumus”, kad promocijas padome ļauj aizstāvēties citā ES valodā, tostarp latviešu.
Pret šādu ieceri jau iestājušies vairāki simti izglītības un zinātnes darbinieku, kas parakstījuši IZM adresētu vēstuli. Tajā teikts: ja ministrijas ieceres tiks īstenotas, tad promocijas darbi latviešu valodā tiks rakstīti tikai izņēmuma kārtā. Vēstules parakstītāji neiebilst pret ārvalstu recenzentu piesaisti, bet norāda, ka viņu vajadzībām promocijas darbs varētu tikt tulkots.
Viena no vēstules parakstītājām – Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete – “Latvijas Avīzei” sacīja, ka šāda IZM iecere ir pretrunā ar valsts valodas politiku un pat ar Satversmes preambulu. “Kā gan mēs mazākumtautību skolēniem varam prasīt mācīties fiziku latviešu valodā, ja promocijas darbu latviešu valodā viņš nākotnē nevarēs izstrādāt?” jautāja I. Druviete.
IZM nepieciešamību mainīt doktora grāda iegūšanas sistēmu skaidro ar vēlmi padarīt doktorantūras studijas kvalitatīvākas, starptautiski konkurētspējīgākas.
I. Druviete oponē, ka to nodrošina arī prasība doktorantam sarūpēt starptautiski atzītas publikācijas par savu pētījumu un šādas publikācijas parasti tomēr top angliski.
Brigita Kukjalko, IZM vecākā eksperte, gan uzsvēra: pārmaiņas doktora studiju programmās, tostarp promocijas darba un aizstāvēšanas valodā, vēl ir diskusiju jautājums: “Dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares ir ierosinājušas priekšlikumu par darbu aizstāvēšanu angļu valodā, tādējādi veicinot izcilību Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku veiksmīgāku iekļaušanos starptautiskajā apritē.
Šāda prakse jau sekmīgi darbojas kaimiņvalstī Igaunijā, kas ir viens no labas prakses piemēriem Latvijas augstskolām. Vienlaikus ir izteikts priekšlikums, ka, ņemot vērā pētījuma jomu un tēmu, promocijas darbi izstrādājami arī latviešu valodā, augstskolām nodrošinot iespēju ārvalstu recenzentiem izvērtēt promocijas darbu.”
Tieši kurās jomās darbus varēs turpināt izstrādāt latviski, pagaidām gan nav pilnībā skaidrs.
Priekšlikumus par pārmaiņām doktorantūras studijās IZM izstrādājusi kopā ar valsts dibinātajām augstskolām, Pasaules bankas ekspertiem, Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem.
Darba grupā nav aicināti Augstākās izglītības padomes pārstāvji. Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra “Latvijas Avīzei” sacīja, ka padomes viedoklis par sagatavotajām pārmaiņām vēl nav noformulēts, taču viņš pats ir pret obligātu doktora darbu rakstīšanu un aizstāvēšanu angļu valodā.
Arī šobrīd Latvijā daļa doktora grāda pretendentu raksta savus darbus un aizstāv tos angļu valodā, taču tā ir viņu brīva izvēle.
J. Vētra stāstīja, ka Slovēnijā gadsimtu mijā arī nolemts, ka turpmāk doktora darbi izstrādājami un aizstāvami tikai angliski. Tādējādi būtiski samazinājās slovēņu valodas izmantošana augstākajā izglītībā un zinātnē. Ieguvums – internacionalizācija – nebija salīdzināms ar kaitējumu, kas nodarīts valsts valodai, tāpēc nu Slovēnijā doktora darbi jāraksta un jāaizstāv slovēņu valodā.
“Katrs Latvijā esam atbildīgi par valodas saglabāšanu”
Fragments no kultūras un izglītības nozares pārstāvju sagatavotās vēstules Izglītības un zinātnes ministrijai:
“Promocijas darbi ir būtisks avots jaunas terminoloģijas ienākšanai latviešu valodā. Ja tas vairs nenotiks, būs apdraudēta zinātniskā saziņa latviešu valodā kopumā.
Tas savukārt ietekmē iespējas latviešu valodā iegūt augstāko izglītību un potenciāli arī latviešu valodas pozīcijas dažādās citās lietojuma sfērās. [..] Latviešu valodas nozīme ir nepārprotami atzīta Eiropas Savienības līmenī, tomēr visupirms mēs katrs tepat Latvijā esam atbildīgi par valodas saglabāšanu un attīstīšanu. [..] Mums jādomā arī par to, vai, kas un kā sabiedriskajās norisēs un attieksmē motivēs jauniešus rūpēties par latviešu valodu un tās lietojuma kvalitāti.
Iecerētais regulējums arī nostāda neizdevīgākā pozīcijā visus tos Latvijā dzīvojošos, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, nevis angļu, krievu vai kāda cita par “starptautisku zinātnes valodu” atzīta valoda, diskriminējot valsts valodas kā dzimtās valodas runātājus.”
