Ukrainas armijas karavīrs pozīcijās pie frontes līnijas Doņeckas apgabalā, kura daļu kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti.
Ukrainas armijas karavīrs pozīcijās pie frontes līnijas Doņeckas apgabalā, kura daļu kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti.
Foto: Anatolii Stepanov/AFP/SCANPIX/LETA

Kremlis atraisa rokas separātistiem: bažījas par konflikta atsākšanos Donbasā 16

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Ukraina apsūdzējusi prokrieviskos spēkus to kontrolētajā Donbasa reģionā Ukrainas armijas pozīciju apšaudē, cenšoties izprovocēt plašākas sadursmes.

Kremlis atraisa rokas Donbasa separātistiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs apsūdzējis Ukrainas spēkus pamiera vienošanās pārkāpšanā un “iekļūšanā rajonos, kur tiem nevajadzētu būt”, lai gan konflikts Donbasā 2014. gadā sākās ar Krievijas atbalstīto un apbruņoto separātistu militārajām aktivitātēm pret Ukrainu.

Ignorējot faktus, Krievija turpina noliegt, ka tās militārpersonas piedalās konfliktā Donbasā, lai gan Peskovs atzinis, ka Maskava izmanto savu ietekmi prokrievisko spēku atturēšanai, un aicinājis Franciju un Vāciju rīkoties līdzīgi Ukrainas spēku atturēšanā.

Krievija un Ukraina atrodas oficiāli nepieteikta kara stāvoklī kopš 2014. gada, kad Kremlis anektēja Krimas apgabalu un nosūtīja bruņojumu un papildspēkus separātistiem Donbasa reģionā.

Kopš tā laika karadarbībā ir gājuši bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku un simtiem tūkstošu bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, atzīmē laikraksts “The Telegraph”.

Aktīvā karadarbība beidzās pēc pamiera 2015. gadā, bet uz abu pušu kontaktlīnijas joprojām nereti izceļas apšaudes, kas kļuvušas biežākas pēdējās nedēļās. Kopš gada sākuma bojā gājuši vismaz desmit Ukrainas armijas karavīri.

Pagājušajā nedēļā pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas, viena no diviem Krievijas atbalstītajiem separātistu grupējumiem Austrumukrainā, pārstāvis paziņoja, ka tās spēkiem dota atļauja pirmajiem apšaudīt Ukrainas armijas pozīcijas, atbildot uz “pamiera pārkāpumiem”.

Ukrainas armijas pārstāvis apsūdzējis prokrieviskos spēkus Ukrainas armijas pozīciju apšaudē ar nolūku izprovocēt plašākas sadursmes.

Krievijas atbalstītie spēki ir pārkāpuši vienošanos par uguns pārtraukšanu četras reizes pēdējās 24 stundās, atzīmē aģentūra AFP.

Nav Eiropas bez Ukrainas

Leonīds Kravčuks, Ukrainas pirmais prezidents un delegācijas vadītājs trīspusējā kontaktgrupā ar Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas piedalīšanos, paziņojis, ka Ukrainas spēki atbildēs uz ienaidnieka uguni “simetriski”.

Reklāma
Reklāma

Viņš agrāk apsūdzējis Krieviju militārās konfrontācijas eskalācijā, to vērtējot kā Maskavas atbildi uz Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska soļiem pretdarbībai Krievijai.

Viens no šiem soļiem bija Ukrainas lēmums atsaukt licences trīs televīzijas kanāliem, kas pieder Tarasam Kozakam, politiķim no prokrieviskas opozīcijas partijas.

19. februārī Ukraina noteica sankcijas Viktoram Med­vedčukam, kas ir tuvs Kozaka sabiedrotais, Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitas krusttēvs un Kremļa padomdevējs Ukrainas lietās.

Kā ziņo Ukrainas mediji, valsts drošības dienests izmeklē Medvedčuka darbību, jo viņu tur aizdomās par terorisma finansēšanu saistībā ar ogļu pārdošanu no raktuvēm teritorijā, ko kontrolē prokrieviskie spēki.

Marta sākumā Kijevā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zelenski, Eiropas Padomes priekšsēdis Šarls Mišels solīja paplašināt atbalstu Ukrainai un apliecināja, ka “nav Eiropas bez Ukrainas”.

Zelenskis un Mišels kopīgi apmeklēja rajonu netālu no pamiera līnijas Donbasā.

ES kopš 2014. gada ir sniegusi Ukrainai palīdzību ekonomisko reformu īstenošanā 16 miljardu eiro apmērā, teica Mišels, piebil­stot, ka Brisele sagaida no Kijevas aktīvāku rīcību korupcijas izskaušanā.

Mišels paziņoja, ka ES ir piešķīrusi Ukrainai 190 miljonus eiro cīņai ar koronavīrusu un palīdzēs Kijevai tikt pie Covid-19 vakcīnām.

ASV nosaka sankcijas Kolomoiskim

ASV iekļāvušas sankciju sarakstā Ukrainas oligarhu un bijušo valsts amatpersonu Ihoru Kolomoiski, ņemot vērā viņa iesaisti korupcijā.

Būdams Ukrainas Dņepropetrovskas apgabala administrācijas priekšsēdētāja amatā 2014. un 2015. gadā, Kolomoiskis piedalījās koruptīvās darbībās, kas grāva likuma varu un Ukrainas sabiedrības uzticību demokrātiskajiem institūtiem un pārvaldes procesiem, izmantojot savu politisko ietekmi un oficiālo varu personīgam labumam.

Kolomoiskis savulaik bija 2016. gadā nacionalizētās Ukrainas lielākās bankas “PrivatBank” lielākais akcionārs. Sankciju sarakstā iekļauti arī viņa tuvākie ģimenes locekļi: laulātā draudzene Irina Kolomoiska, meita Anželika Kolomoiska un dēls Izrails Cvi Kolomoiskis.

Decembrī ASV prokurori apsūdzēja Kolomoiski un uzņēmēju Hennadiju Bogoļubovu, ka viņi izmantojuši nelikumīgi iegūtu naudu, lai iegādātos īpašumus Ohaio, Kentuki un Teksasas štatā.

Pēc iekļaušanas sankciju sarakstā Kolomoi­skim un viņa tuvākajiem radiniekiem ir liegts ieceļot ASV, norādījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš uzsvēra, ka ar šo lēmumu tiek apstiprināti ASV centieni atbalstīt politiskā, ekonomiskā un tiesu sektora reformas, kas ir būtiski svarīgas Ukrainas eiroatlantiskajā ceļā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.