Bažījas par islāmistu radikāļiem Albānijā 2
Sīrijā ieilgstot pilsoņu karam, kas turpinās jau piekto gadu, uz šo valsti un kaimiņos esošo Irāku devušies tūkstošiem islāmticīgo no ārzemēm, tajā skaitā no Albānijas, lai karotu tā dēvētās “islāma valsts” vienībās.
Maijā Albānijas galvaspilsētā Tirānā par albāņu jauniešu vervēšanu karam islāmistu vienībās tika notiesāts un ievietots cietumā islāma sludinātājs Budžars Hisa, raksta avīze “The Washington Post”. Hisa atzinis, ka atbalsta islāma valsts izveidošanu ne tikai Sīrijā, bet arī viņa dzimtajā Albānijā, kas ir NATO dalībvalsts kopš 2009. gada un ASV sabiedrotā Eiropas dienvidos. Cietuma kamerā spriežot par savas valsts nākotni, viņš paredz, ka albāņi neizbēgami nomainīs rietumniecisko valdību ar šariatu jeb islāma likumiem. “Islāms var pastāvēt līdzās citām reliģijām, bet ne demokrātijai,” uzskata imams Hisa. Viņaprāt, “katrs, kas apgalvo, ka šariats var pastāvēt līdzās demokrātijai, ir liekulis”.
Šāds uzskats dara bažīgas amatpersonas Albānijā, valstī ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, un tās NATO sabiedrotajos. Vairākums Albānijas iedzīvotāju ir musulmaņi, bet valsti raksturo gadsimtiem ilga reliģiskas iecietības un mērenības tradīcija, atzīmē “WP”. Taču pēdējos gados radikālo islāmistu balsis kļuvušas skaļākas Albānijā, kur par Persijas līča valstu un Turcijas naudu uzcelta virkne mošeju, kur islāmistu sludinātāji vervē kaujiniekus karam pret neticīgajiem rietumniekiem. Albānijas parlaments nesen pieņēma likumu, kas aizliedz piedalīšanos karā “islāma valsts” spēkos. Albānijas drošības dienests ir aizturējis virkni jauniešu, kas bijuši savervēti un gatavojušies doties uz Irāku un Sīriju. Imamam Budžaram Hisam un vēl trim garīdzniekiem un sešām citām personām piespriests dažāda ilguma cietumsods līdz pat 18 gadiem par albāņu jauniešu vervēšanu džihādistu vienībās. Islāmistu ekstrēmistu saukļi rod dzirdīgas ausis valstī, kur oficiālā korupcija ir plaši izplatīta un jauniešu bezdarbs pārsniedz 40 procentus. Albānijas robežsargi ir pastiprinājuši patrulēšanu, lai pārtvertu islāmistu kaujiniekus, kas mēģinātu doties uz Viduseiropu līdz ar sīriešu bēgļiem.
“Reliģija šeit nekad nav bijusi problēma, bet gan izglītība. Nav izveidota pilsoniskā sabiedrība, daudzi dzīvo nabadzībā, īpaši attālos kalnu rajonos, kur ekstrēmistiem ir izredzes savervēt džihādistus,” intervijā “WP” atzīst Albānijas tieslietu ministrs Illi Manjani, gan piebilstot, ka Albānija vienmēr ir bijusi Eiropas daļa ne tikai ģeogrāfiski, bet arī no kultūras viedokļa.
