Kā jārīkojas kodolkatastrofas gadījumā? 153
“Sagatavošanās ir vissvarīgākā daļa,” paskaidroja Johansons, piebilstot, “ja kaut kas noiet greizi, parasti mēs zinām to pirms faktiskās radiācijas noplūdes.” Sliktākajā iespējamajā scenārijā — sprādzienā ar radiācijas izdalīšanos — tiek evakuēta teritorija piecu kilometru rādiusā ap incidenta vietu.
Tiklīdz briesmas ir konstatētas, visi iedzīvotāji 25 kilometru rādiusā tiek brīdināti ar trauksmes signāliem, sirēnām un īsziņu. Signalizācija skan gan uz ielas, gan mājās. Katra māja pie atomelektrostacijas, vismaz Zviedrijā, ir aprīkota ar radio uztvērēju, kas briesmu gadījumā nodziest.
Ikvienam, kas atrodas 25 kilometru rādiusā, jādodas iekštelpās. “Parastā mājā vajadzētu būt droši pat lielas radioaktīvās noplūdes gadījumā,” sacīja Johansons, uzsverot, ka neesot vajadzības doties uz bunkuru.
Visiem iedzīvotājiem ir arī joda tablete, kas bloķē vairogdziedzera starojuma absorbciju, tādējādi novēršot vairogdziedzera vēža risku. Katra mājsaimniecība to saņem reizi piecos gados. Bet tas, vai tās ir nepieciešams norīt, ir atkarīgs no radiācijas noplūdes mēroga.
Kad cilvēki ir nokļuvuši pajumtē, ir svarīgi ieslēgt televizoru vai radio vai sekot ziņām sociālajos medijos, lai iegūtu aktuālo informāciju. Zviedrijā arī vietējie mediji ir apmācīti izplatīt šāda veida norādījumus.
“Nākamās darbības ir atkarīgas no noplūdušā radioaktīvā materiāla daudzuma, kā arī no meteoroloģiskiem faktoriem,” sacīja Johansons, uzsverot, ka praktizējas vairākas reizes gadā un atbildīgās iestādes zina, kā rīkoties.
