Bažas par Turaidas pilskalna nākotni 0
Kopš Turaidas pilskalna lielā nogruvuma pagājuši desmit gadi, un pašlaik gruntsūdeņus tur grožos, neradot vairs lielus draudus pils mūru drošībai, tomēr 16.gadsimta pils uzbūvēta ūdens āderu krustpunktā, tāpēc pilnīgas pārliecības, ka nekas līdzīgs neatkārtosies, Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem nav, piektdien raksta “Neatkarīgā”.
“Muzeja apkārtnē ir apmēram 80 avotiņu. Tad nu šie ūdeņi dažkārt izstrādā savus trikus. Viens no lielākajiem bija 2002.gadā notikušais pilskalna lavīnveida noslīdējums. Esam pat izveidojuši izstādi par šo gadījumu,” stāsta muzeja direktore Anna Jurkāne, piebilstot, ka pat Muzeja nakts temats šogad būšot Ūdens mistērijas Turaidā, kurā stāstīts par ūdens āderu tīklu Turaidā.
Pašlaik pilskalna situācija ir stabila un tam regulāri veic novērošanu. “Tad, kad ūdens līmenis ceļas, lielā pils aka reaģē kā barometrs. Tajā ievietots sūknis, kas, ūdens apjomam pārsniedzot normu, ieslēdzas un noregulē to. Tādējādi mazinās spiediens uz pils pamatiem,” skaidro muzeja direktore.
Muzejs joprojām ir Latvijas apmeklētāko vietu topā. Taču tas nebūt nav viegli panākams, jo 42 hektārus lielo objektu uztur faktiski par saviem līdzekļiem. Valsts dotācijas lielākā daļa aiziet nomas maksas dzēšanai, pārējais paliek, lai segtu vien daļu no komunālo, elektrības un apsardzes pakalpojumu maksājumiem.
“Situācija principā kopš 2010.gada, kad muzejs bija bankrota priekšā, nav mainījusies: valsts dotācija lielāka nav kļuvusi, un uz to palielinājumu neceram. Taču esam pārkārtojuši darbu, galveno akcentu liekot uz apmeklētājiem. Strādājam bez brīvdienām un svētku dienām, lai tikai vairāk nopelnītu. Esam ar tūrisma firmām noslēguši 75 līgumus par tūristu piesaisti, un rezultāti ir. Šā gada pirmajā ceturksnī mūs ir apmeklējuši vairāk nekā 12 000 cilvēku,” norāda Jurkāne.
Treknajos gados muzejs līdzekļus ieguldījis ekspozīciju izveidē, taču pašlaik pēc štatu samazināšanas (vairākums darbinieku ir zāļu uzraugi 29 objektos) praktiski palicis novārtā izpētes un krājuma saglabāšanas darbs. “Tas nav pareizi, ka visa dotācija aiziet maksājumiem, bet nekas nepaliek pāri attīstībai. Kādus gadus jau tā var dzīvot, taču drīz tas atsauksies uz ekspozīciju kvalitāti, bet vēl tālāk – jau uz apmeklētāju skaitu,” atzīst muzeja direktore.
No 38 ēkām 33 jau ir izremontētas, atlikušas vēl piecas, tostarp staļļa komplekss, kas ir sliktā stāvoklī.
