Bažas par OIK – 2 neatspēko: Kam būvēs jaunu gāzes termināli? 18
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Decembra sākumā LR Saeimā apvienotajā Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas sēdē, uzklausot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, iezīmējusies īpaša interese par sašķidrinātās gāzes termināļa superprojektu, ko attīsta privātuzņēmums AS “Skulte LNG Terminal”.
Sēdes laikā atklājies, ka Skultes terminālis jau kļuvis par starptautiski pozicionētu Latvijas nacionālo interešu objektu, valdība to virza kā vienu no Latvijas prioritārajiem projektiem finansējuma piesaistei Trīs jūru iniciatīvas ietvaros. Paši uzņēmuma pārstāvji projektu apņēmušies īsteno līdz 2024. gada nogalei.
Par projekta realizētāju grandiozajiem plāniem “Latvijas Avīze” jau ir informējusi: LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) termināli – peldošu regazifikācijas iekārtu – plānots izvietot Skultes ostas akvatorijā 2,5 km no jūras krasta ar 34 km gāzes cauruļvada savienojumu uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
Oficiālajā projekta mājas lapā kā patiesie labuma guvēji norādīti uzņēmuma padomes locekļi norvēģis Arnfins Unums un latviešu izcelsmes amerikānis Pēteris A. Ragaušs. Vietējie pārstāvji ir ģenerāldirektors, SIA “Gason” (mobilās saspiestās dabasgāzes stacijas) dibinātājs un amatpersona Renārs Miķelsons un valdes loceklis Uldis Salmiņš.
Projekta priekšrocības
Skultes LNG termināļa projektam esot unikālas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un tehnoloģiskas priekšrocības, salīdzinot ar jebkuru citu salīdzināmas jaudas LNG importa termināļa projektu. LNG uzglabāšanas infrastruktūru Skultes projektā nevajagot (citos LNG projektos uzglabāšanas rezervuāru izbūve veidojot 70–80% no termināļa izbūvei nepieciešamo investīciju apjoma), jo tās vietā paredzēts izbūvēt tiešu cauruļvada savienojumu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK).
Skultes LNG termināļa projekta īstenošana neparedz jaunu investīciju veikšanu starpvalstu pārvades jaudu palielinājumā, jo efektīvi izmantos esošo Baltijas gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru ar Inčukalna (PGK) kā tās centrālo elementu.
Inčukalna PGK izmantošana terminālim nodrošinās elastību, kāda nepiemīt tipiskiem LNG termināļiem ar LNG uzglabāšanas rezervuāriem: labvēlīgos tirgus apstākļos LNG var importēt palielinātā apjomā, gāzi iepumpējot to PGK ziemas patēriņam, savukārt augstas cenas periodos (apkures sezonā) LNG terminālis darbības apjomus varēšot samazināt. Kopējās projekta investīcijas esot vismaz trīs reizes zemākas, salīdzinot ar jebkuru citu LNG termināļa izbūves projektu, piemēram, Klaipēdā, kam nepieciešamas LNG uzglabāšanas krātuves. Līdz ar to ievērojami zemākas būšot termināļa operatīvās izmaksas – neesot nepieciešams nodrošināt LNG krātuvju darbību. Tā visa rezultātā tiek solīts, ka Skultes LNG terminālis varēšot piegādāt lētāku gāzi gala patērētājiem.
Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016. gadā kā reģionāla ekonomiskas sadarbības platforma. Veidota ar mērķi īstenot fiziskās infrastruktūras projektus, lai mazinātu Eiropas Savienības ziemeļu–dienvidu virzienā esošās savienojamības plaisas enerģētikas, transporta infrastruktūras un digitālās komunikācijas jomās. Iniciatīvas ietvaros izveidotais investīciju fonds darbojas 12 Eiropas Savienības valstīs, Latviju tajā pārstāv Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Fondu pārvalda ASV bāzēta investīciju kompānija “Amber Infrastructure Group”, jo būtiskāko finansējumu Trīs jūru iniciatīvas fondā paredzējusi ieguldīt fonda partnervalsts ASV. Kopējais finansējuma apjoms, kas būs pieejams fonda ietvaros, plānots robežās no 3 līdz 5 miljardiem eiro.
Bažas un pieņēmumi
Lai arī cik unikāls un, iespējams, reģiona ekonomikai noderīgs šāds terminālis būtu, sabiedrībā un arī enerģētikas ekspertu vidū pastāv krasi atšķirīgi viedokļi par šāda projekta lietderību. Latvija vairs nav atkarīga tikai no viena gāzes piegādātāja, proti, Krievijas. Turklāt no šā gada janvāra Latvija ar Inčukalna gāzes krātuvi jau ir pievienojusies kopīgai Somijas un Igaunijas gāzes pārvades sistēmai, jau tagad Inčukalna krātuvē var uzglabāt gāzi jebkurš, arī no ASV.
Patlaban notiek Skultes LNG termināļa projekta ietekmes uz vidi novērtējums. Ja projektam nebūs nacionālas nozīmes objekta statusa, izredzes, ka attīstītājiem izdosies iegūt kūrorta pilsētas Saulkrastu un citu iesaistīto pašvaldību iedzīvotāju piekrišanu, pagaidām neizskatās neko lielas. Taču atbalsts valdības koridoros šim projektam izskatās nozīmīgs.
Iespējams, vajadzīgā statusa iegūšana nepieciešamās zemes piespiedu atpirkšanai projekta īstenošanas vajadzībām nebūs liela problēma, kam apliecinājums ir jau pieminētais ārlietu ministra ziņojums par saimnieciskajām prioritātēm. Zināms, ka lielākie Skultes termināļa advokāti arī Saeimā izrādījušies Jaunās konservatīvās partijas deputāti. Tas gan nebija noslēpjams arī iepriekš, jo P. Ragaušs ir viens no lielajiem šīs partijas ziedotājiem.
Bažas par projekta nepiemērotību izskan arī ES izsludināto Zaļā kursa klimata neitralitātes mērķu kontekstā. Taču visvairāk neapmierinātība saklausāma izteiktajos pieņēmumos, ka līdz ar šī superprojekta realizāciju Latvijas iedzīvotājiem pārmaksās par elektrību pašreizējā OIK ietvaros, bet iegūs arī OIK – 2.
Bažas par OIK – 2 neatspēko
Sarunā ar AS “Skulte LNG Terminal” valdes locekli Uldi Salmiņu viņš izteicās, ka par ziņojumu un debatēm Saeimas komisijās neesot zinājis, taču pauda gandarījumu par valdības atbalsta soļiem, izvairoties pieminēt to, kas Latvijas pusei būtu jāgarantē, lai investori paredzētās investīcijas varētu atpelnīt, proti, jāgarantē piegādātās sašķidrinātās gāzes iepirkumi.
“Projekts ir pieteikts Eiropas kopējas nozīmes projekta statusa iegūšanai, un tas, līdzīgi kā AS “Conexus Baltic Grid” pieteiktais Skultes termināļa un Inčukalna PGK savienojošā cauruļvada izbūves projekts, ir iekļauts Eiropas gāzes infrastruktūras tīkla attīstības desmitgades plānā. Paralēli projektu gatavojam pieteikšanai Eiropas kopējas nozīmes projekta statusa iegūšanas 5. kārtai.
Atbilstoši ES klimata politikas nostājai, AS “Skulte LNG Terminal” pēta tehnoloģiju piemērošanas iespējas atjaunojamo energoresursu – biometāna un ūdeņraža – transportēšanai. Projekts veicinās enerģijas piegāžu dažādību un elastību un samazinās riskus, kas saistīti ar Krievijas kontrolētajiem enerģijas piegāžu ceļiem, tā īstenošana piesaistīs Latvijai būtisku ārvalstu investīciju apjomu, radīs jaunas darbavietas un sniegs pienesumu Latvijas ekonomikai. Šobrīd atrodamies stratēģiskā partnera piesaistīšanas procesā. Reizē ar stratēģiskā partnera izvēli notiek arī regazifikācijas platformas tehnoloģiskā risinājuma izvēle, kas ir nepieciešama, lai pabeigtu izstrādāt ietekmes uz vidi procedūras gala ziņojumu. Ceram, ka projektu izdosies īstenot līdz 2024. gada beigām,” teica Uldis Salmiņš.
Lielākais gāzes pircējs – izvairīgs
Lielākie gāzes patērētāji Latvijā ir siltuma un elektrības lielražotāji. “Latvijas Bizness” jautāja “Latvenergo”: vai tas ir ieinteresēts vēl kādā alternatīvā gāzes piegādātājā, vai Skultes projekta attīstītāji jau ir informējuši par piegāžu apjomu plāniem, obligātajiem iepirkumiem vai kādiem citiem nosacījumiem?
Andris Siksnis, AS “Latvenergo” komunikācijas direktors: “Pašlaik vienotais Baltijas – Somijas gāzes tirgus ir pietiekami likvīds, lai no tajā izvietotajiem tirgotāju piedāvājumiem “Latvenergo” veidotu optimālu gāzes iepirkumu portfeli. Nozīmīgākais kritērijs, sastādot šo portfeli, ir gāzes cena, jo tā ir noteicošais faktors elektrības konkurētspējai. “Latvenergo” izskata jebkura tirgotāja piedāvājumu, ja tas var palielināt “Latvenergo” konkurētspēju elektrības biržā “Nordpool”.
Savukārt piegādes infrastruktūrai ir jāatbilst gāzes tirgotāju vajadzībām. Pašlaik infrastruktūra Baltijas – Somijas vienotajā sistēmā ļauj tajā ievadīt gāzi no jebkuras izcelsmes vietas pasaulē. Šīs sistēmas iespējas un jaudas vēl jūtami pieaugs 2022. gadā, kad ekspluatācijā nodos Polijas – Lietuvas starpsavienojumu. Mūsu ieskatā jauna ievades punkta izveide ir lietderīga, ja tā ir nepieciešama gāzes tirgotājiem.”
Tomēr turpinājumā jūtama skeptiska nots: “Latvenergo” jau šobrīd ir viens no zaļākajiem elektroenerģijas ražotājiem Eiropā. Būtisku daļu elektroenerģijas koncerns saražo hidroelektrostacijās, ko papildina modernizētas koģenerācijas termoelektrostacijas, kurās elektroenerģiju iegūst no dabasgāzes – videi draudzīgākā fosilā energoresursa. Neapstājoties pie sasniegtā, “Latvenergo” koncernam kā ikvienam enerģētikas nozares uzņēmumam tuvākajās desmitgadēs būs jāseko Eiropas Komisijas stingri nospraustajam ES Zaļajam kursam. Ir pilnīgi skaidrs, ka “Latvenergo” ģenerācijas portfeļa paplašināšana nākamajā desmitgadē ir balstāma tikai uz klimata neitrāliem risinājumiem, saka A. Siksnis.
