Bažas par “mini Šengenas zonas” izveidi 2
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms piektdien brīdinājis, ka neliels skaits Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu var būt spiestas izveidot “mini Šengenas zonu”, ja blokam neizdosies atrisināt nelegālo imigrantu un bēgļu krīzi.
“Es patiešām to nevēlos. Šādam solim būtu negatīvas politiskās un ekonomiskās sekas mums visiem,” intervija vācu biznesa laikrakstam “Handelsblatt” norādīja Deiselblūms, runājot par iespēju sašaurināt Šengena zonu no 26 valstīm līdz piecām vai sešām.
Deiselblūms skaidroja, ka ilgtermiņā nebūs iespējams saglabāt sociālās labklājības valsti, ja patvērumu meklētāju plūsma netiks apturēta.
Atbilstoši IOM datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 858 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas, un citām pārtikušajām valstīm.
Aicinot ES dalībvalstis uzņemties savu nastu no bēgļu un nelegālo imigrantu radītā sloga, Deiselblūms brīdināja: “Ja ES nespēs labāk nodrošināt savas ārējās robežas, tad to darīs mazāka valstu grupa. Jo mums jāaizsargā mūsu sabiedrība un mūsu augstie sociālie standarti.”
“Tad tā varētu būt mini Šengena, pat ja tas bez šaubām nav labākais risinājums,” viņš piebilda.
“Vairākas valstis maksā lielākus rēķinus par migrantu krīzi, jo uzņem imigrantus. Tās ir Zviedrija, Vācija, Austrija, Beļģija un Nīderlande. Mēs esam vienādā situācijā, tāpēc mēs vēlamies ciešāk sadarboties,” atsevišķā intervijā beļģu laikrakstam “L’Echo” norādīja Deiselblūms, kurš ir arī Nīderlandes finanšu ministrs.
Pēc Parīzes teroraktiem pieaugušas arī bažas par teroristu iespējamo iefiltrēšanos bēgļu un nelegālo imigrantu rindās, lai nemanīti nokļūtu Eiropā.
ES dalībvalstis pagājušo piektdien vienojās nekavējoties pastiprināt visu ceļotāju, tostarp Eiropas valstu pilsoņu, pārbaudi uz Šengenas zonas ārējām robežām.
