Bažās par militāru konfliktu Ukrainā sarūk akciju cenas, bet naftas cenas kāpj 15
Akciju tirgi otrdien piedzīvo kritumu, kamēr naftas un drošo aktīvu cenas pieaug, saasinoties bažām par bruņotu konfliktu Eiropā saistībā ar Krievijas militāro aktivitāti Ukrainas austrumos.
Investorus atbaida bažas par ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugumu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien nolēma atzīt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos pasludināto tā dēvēto tautas republiku neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” tā sauktajās Donbasa tautas republikās.
Reaģējot uz to, Eiropas Savienība otrdien plāno pieņemt plašas sankcijas. Arī ASV gatavo sankciju paketi.
Jēlnafta, kuras cena šogad jau pieaugusi par 25% saistībā ar pieprasījuma kāpumu, otrdien turpināja sadārdzināties. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā otrdien pirmo reizi kopš 2014.gada cieši pietuvojusies 100 ASV dolāru par barelu robežai.
Naftas cenas kāpumu nemazina arī cerības, ka tiks panākta vienošanos ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, kas nozīmētu, ka Irāna atsāk naftas eksportu.
Krievijas biržas indekss MOEX otrdien drīz pēc tirdzniecības sākuma saruka par 8% pēc tam, kad pirmdien tas kritās par 10%. Arī rubļa vērtība ir samazinājusies.
Rīta tirdzniecībā samazinājās arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.
Savukārt zelta kā droša investīciju patvēruma cena pārsniegusi 1900 ASV dolārus par unci, tuvojoties augstākajai cenai gada laikā.
