Bažās par bīstamās baktērijas klātbūtni no veikaliem atsauc mazsālītu foreli 0
Igaunijas zivju pārstrādes un fasēšanas uzņēmums “M.V.Wool” ceturtdien saņēmis Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta rīkojumu atsaukt no mazumtirdzniecības mazsālītas foreles šķēlītes 200 gramu iepakojumā.
“M.V.Wool” rīkojumu izpildīs nekavējoties, lai gan kompānija paudusi, ka tāda prasība nav pamatota Pārtikas likumā vai Eiropas Komisijas regulējumā.
Uzņēmums informēja, ka turpinās sadarbību ar Veterināro un pārtikas dienestu, lai garantētu likuma prasību ievērošanu.
Kompānija norādījusi, ka, lai atsauktu produktu no tirdzniecības, ir jāpierāda, ka baktērijas – listērijas – saturs pārsniedz 100 kolonijveidotāju vienības uz gramu (cfu/g), bet šajā gadījumā tāds fakts nav konstatēts.
Vienlaikus Veterinārais un pārtikas dienests paraugus paņēmis no mazumtirdzniecībā esošiem produktiem, un, kā apgalvo “M.V.Wool”, pārkāpumi tajos nav konstatēti.
“Rīkojums ir balstīts uz 1.oktobrī kompānijā veiktu pārbaudi, kurā vienā no pieciem 25 gramu produkta paraugiem tika uzrādīta listērijas klātbūtne, par ko uzņēmums arī informēja sabiedrību.
Iepriekšējie pārbaužu rezultāti no neatkarīgas akreditētas laboratorijas nenorādīja uz listēriju saturu šajā produktā, par to neliecina arī parauga dublikāta rezultāti. Tomēr no mums tiek prasīta tūlītēja rīkojuma izpilde,” sacījis “M.V.Wool” padomes priekšsēdētājs Mēliss Vetevols.
Kompānija norāda, ka trešo reizi listērijas klātbūtne “M.V.Wool” produkcijā konstatēta B paraugā, kas paņemts Veterinārā un pārtikas dienesta laboratorijā, lai gan divās citās akreditētās laboratorijās A un C paraugos baktērija nav konstatēta. Uzņēmums piebilst, ka līdz jūnijam tādas nesakritības netika novērotas.
“M.V.Wool” nostāja ir tāda, ka visi kompānijas zivju produkti vienmēr ir atbilduši Eiropas Savienības maksimālajiem standartiem un nav iespējams nekāds kaitējums cilvēka veselībai no šiem zivju produktiem.
“Listērija ir atrodama jebkur dabā, zivju fermas iespēju robežās cenšas pārbaudīt baktērijas klātbūtni jēlajos produktos.
Tomēr tāpat pastāv iespējamība, ka kāda baktērija ir kādā no zivīm.
Tādēļ pastāv pārtikas drošuma kritēriji jēlu zivju produktiem, kas pieļauj listēriju saturu līdz 100 kolonijveidotāju vienībām uz gramu,” teikts kompānijas paziņojumā.
Vairākās valstīs veikti pētījumi liecina, ka “M.V.Wool” ražotnē Harku, Tallinas pievārtē, atklāta ļoti agresīva listeriozi izraisošās baktērijas – listērijas – mutācija.
Pieejamā informācija liecina, ka 2014.-2018.gadā ar to inficējušies 26 cilvēki visā Eiropā, no kuriem seši ir miruši. Igaunijā reģistrēti deviņi inficējušies cilvēki un divi mirušie.
Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta pasūtītās ģenētiskās analīzes apliecinājušas, ka agresīvās listērijas izplatījušās no Igaunijā lielākā zivju pārstrādes uzņēmuma “M.V.Wool” ražotnes.
Konkrētā celma baktērijas atklātas gan ražotnes telpās, gan inficētajās personās.
Listeriozi var iegūt, ēdot saindētu pārtiku. Baktērijas var atrasties nepietiekami apstrādātā gaļā, nepasterizētā pienā un no tā gatavotā sierā, svaigos augļos un dārzeņos, kā arī zivīs. Grūtniecēm un to augļiem, kā arī jaundzimušajiem un bērniem ar novājinātu imūnsistēmu pastāv paaugstināts inficēšanās risks.
Konkrētie nāves gadījumi tiek saistīti ar listeriozi, kas iegūta no saindēta auksti kūpināta un mazsālīta svaiga laša un foreles vai dārgākiem produktiem no preču klāsta.
