Bažas par aptieku slēgšanu jauno zāļu drošības prasību dēļ – nepamatotas 0
“Tā nav tiesa, ka Kalupes pagasta aptieka ir slēgta, jo nespēs izpildīt Eiropas Savienības regulu par medikamentu drošības pārbaudi, kas stāsies spēkā februārī. Aptieka ir pārtraukusi darbu jau aizvadītā gada beigās, jo abas aptiekāres ir sasniegušas pensijas vecumu un tāpēc nolēmušas doties pelnītā atpūtā. Tai vairs nav tāds apgrozījuma kā agrāk, kad tā, uzvarot iepirkumu konkursos, piegādāja zāles arī sociālās aprūpes centriem, un abas darbinieces ir nolēmušais aizvērt savu uzņēmumu. Turklāt jāņem vērā, ka laukos samazinās arī iedzīvotāju skaits.
Aptieka nepiederēja pašvaldībai, tai bija komercsabiedrības statuss, un tā no pašvaldības īrēja telpas.
Pagastam tuvākā aptieka ir divpadsmit kilometrus attālajos Višķos vai Daugavpilī, kurp jāmēro 36 kilometrus tāls ceļš,” pastāstīja Daugavpils novada Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele.
Līdz ar to patiesībai īsti neatbilst ziņas, ka jauno zāļu drošības prasību dēļ jau aizvērtas aptiekas. Aģentūra LETA 20. janvārī ziņoja, ka Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens teicis – februāra sākumā spēkā stāsies jaunas Eiropas līmeņa prasības zāļu drošībai, tomēr ne visas aptiekas var atļauties finansēt šādu pasākumu, kā iespaidā lauku apvidos atsevišķas aptiekas jau izvēlējušās darbu 2019. gadā pārtraukt.
Konkrēti pieminēta gan tikai viena aptieka.
“Lībķens norādīja, ka viena aptieka, kura savu darbību pārtraukusi saistībā ar jaunajām prasībā, atradās Daugavpils novadā, Kalupes pagastā,” rakstīja LETA. Man Lībķens teic, ka LETA neesot precīzi atspoguļojusi viņa sacīto, jo aptieku slēgšanā tiek vainota nevis verifikācija, bet gan jaunās tehnoloģijas, kuri vecākā gadagājuma provizori nevēlas apgūt. “Ja liek izvēlēties, vai pilnveidot savas zināšanas darbam ar datoru vai aiziet pensijā, tad ilggadēji aptieku vadītāji izvēlas pēdējo,” sacīja Lībķens.
Aptieku apvienības vadītāja un arī Jelgavas Pils aptiekas īpašniece Dina Kurzemniece “Latvijas Avīzei” iepriekš sacīja, ka aptiekas bez lielām problēmām iegādājas nepieciešamo skeneri, kura aptuvenā vērtība ir ap 50 eiro, kā arī uzlabo savu IT programmatūru, lai varētu pārliecināties par tirgoto zāļu drošumu. D. Kurzemniece apgalvoja, ka pāreja uz jauno sistēmu neesot saistīta ar lieliem izdevumiem un ka jaunās prasības nepalielināšot zāļu cenu.
Ir arī citas problēmas
J. Lībķens ziņu aģentūrai LETA norādījis, ka saistībā ar jauno prasību ieviešanu ne tikai finansiālais slogs rada potenciālas problēmas mazajām aptiekām, bet esot arī vairākas citas problēmas. Piemēram, pastāvot bažas, ka ne visi zāļu ražotāji ir gatavi līdz noteiktam termiņam augšuplādēt visu nepieciešamo informāciju, tāpēc var gadīties situācija, ka fiziski zāles būs pieejamas aptiekā, bet tās nevarēšot izsniegt, jo nebūs iespējams veikt verifikāciju (medikamenta drošības pārbaudi).
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes pārstāve Santa Bičkoviča-Vavžika uzskata, ka šādām bažām neesot pamata, jo līdz šim brīdim Eiropas sistēmā esot ievadīti gandrīz visi medikamenti, izņemot dažus, kurus to ražotāji ievadīs līdz 9. februārim.
Ja gadījumā kādu no tiem nepagūs ievadīt, tad tiem esot analogi un pacienti bez zālēm nepalikšot.
Turklāt jāņemot vērā, ka Eiropas medikamentu verifikācijas sistēmu veido divas lielas Eiropā labi pazīstamas IT kompānijas un ka nevajadzētu te vilkt kādas paralēles ar e-veselību, kur iepirkumu rīkoja valsts, izvēloties lētākos piedāvājumus.
Satraucas visā Eiropā
Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks pastāstīja, ka nupat atgriezies no darba grupas Briselē, kas nodarbojas ar regulas ieviešanas jautājumiem, un pārliecinājies, ka visā Eiropā ir jūtams zināms satraukums, vai sistēma strādās, kā plānots. Palaižot tik apjomīgu sistēmu, kādas sīkas nebūšanas vienmēr var gadīties, bet tās tiks operatīvi novērstas, ir pārliecināts Zvejnieks. Viņš uzsvēra, ka medikamenti, kuri ir saražoti līdz 9. februārim, nebūs pakļauti verifikācijai.
“Nebūs bargais vilnis, kas visu sabrucinās,” cer J. Zvejnieks.
Viņš gan uzskata, ka valdībai tomēr būtu jāuzlabo Ministru kabineta noteikumi par recepšu izrakstīšanu, paredzot papildu punktu par zāļu aizvietošanu, jo nav izslēgts, ka būs kāds medikaments, kuru tehnisku problēmu dēļ nepagūs ievadīt kopējā sistēmā līdz regulas spēkā stāšanās brīdim.
J. Zvejnieks pastāstīja, ka aizvadītajā gadā valstī ir aizvērusies aptieka arī Ciblā, jo tās vadītāja devusies pensijā un arī apgrozījums bijis samērā neliels.
Kāds ir Eiropas regulas par zāļu verifikāciju mērķis, kāds ir viltojumu problēmu apjoms un ko jaunā sistēma prasīs no aptiekām, lasiet “Latvijas Avīzes” ielikumā “Latvijas Bizness” 7
