Bažas, ka nebūs kur izvietot 700 ieslodzītos 0
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure ir nobažījusies, ka Latvijai varētu likt slēgt kritiskā stāvoklī esošo Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu, kurā patlaban izvietoti aptuveni 700 ieslodzītie.
Intervijā Latvijas Radio pauda IeVP priekšniece atgādināja, ka Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai pēdējo reizi Latvijā viesojās 2016.gadā, bet nākamā vizīte plānota 2020.gadā.
2016.gadā komiteja apmeklēja četrus cietumus, no tiem arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu. Spure atzina, ka tā patlaban ir kritiskā stāvoklī.
Pēc Spures paustā, “apstākļi liecināja par to, ka šī komiteja izteica brīdinājumu, ka nākamreiz ierodoties, viņi var paziņot par šīs nodaļas slēgšanu”.
“Tas ir liels apdraudējums, tas ir risks, jo šajā nodaļā ir izvietoti aptuveni 700 ieslodzītie,” viņa uzsvēra, pieļaujot, ka IeVP, Iekšlietu ministrijai un valdībai kopumā, pie kuras komiteja arī vizītes laikā vērsīsies, varētu nākties lemt, kur šos ieslodzītos pārvietot.
Pēc Spures teiktā, alternatīvu ar atbilstošiem apstākļiem patlaban nav. “Tātad faktiski būs jāpieņem citi lēmumi, nebūt populāri. Tas ir tas risks,” viņa norādīja.
Turklāt Spure uzsvēra, ka komitejas ziņojuma publiskošana var kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Viņa sacīja, ka līdz šim tādi kritiski ziņojumi ir publiskoti tikai par Krievijas cietumiem un par imigrantu centriem Grieķijā un Turcijā.
“Negribētu, lai Latvija nonāk tādā situācijā, kas apdraud valsts tēlu un prestižu kopumā, jo Latvija publiski ir apsolījusi, ka būvēs jaunu cietumu un tam bija jābūt gatavam jau 2018.gadā,” kritiska bija Spure.
Kā vēstīts, lai arī ieslodzīto skaits desmit gadu laikā ir samazinājies no aptuveni 7000 līdz 3500, atbilstošus apstākļus visiem aizvien nav iespējams nodrošināt, iepriekš norādījusi Spure.
Piemēram, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļā 19.gadsimtā celtā ēkā vienā kamerā ir vismaz 12 līdz 16 notiesāto.
Tas gan ļoti apgrūtina soda izpildi, gan arī nav droši, jo rada ieslodzītajiem iespēju vienam otru ietekmēt ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski, klāstīja Spure.
Izbūvējot jaunu Liepājas cietumu, varētu likvidēt vismaz trīs vecās ieslodzījumu vietas, norādīja IeVP priekšniece.
Tāpat vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) apsver iespēju aizņemties finansējumu no Eiropas Padomes Attīstības bankas Liepājas cietuma būvniecībai un būvuzraudzībai. Sarunas ar banku veic TM sadarbībā ar Finanšu ministriju, un tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ir uzdots informēt Ministru kabinetu (MK) par sarunu rezultātiem šī gada 23.augustā paredzētajā Ministru kabineta sēdē.
Jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA “Abora”, kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja “Tiesu nama aģentūra”. Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu “P.M.G, L4”.
Ja finansējums cietuma būvniecībai tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada 31.martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.
