Pēc inficēto zivju skandāla Igaunijā PVD palielina pārbaudes tirgū 0
Pēc Igaunijā izskanējušā inficēto zivju skandāla Latvijas PVD palielinājis pārbaudes tirgū. Vienu zivju produkcijas paraugu laboratoriski pārbauda.
Pagājušajā nedēļā vairāki Igaunijas mediji izplatīja satraucošu vēsti par cilvēku inficēšanos ar baktērijām no Igaunijā lielākā zivju pārstrādes un fasēšanas uzņēmuma “M.V.Wool” ražotnes, pēc kā Igaunijā deviņi cilvēki saslimuši ar listeriozi un divi no viņiem miruši.
Pētījumi veikti vairākās valstīs, kas liecina – tieši “M.V.Wool” ražotnē Harku, Tallinas pievārtē, atklāta ļoti agresīva listeriozi izraisošās baktērijas listērijas mutācija. Ar listēriju inficējušies 26 cilvēki visā Eiropā, no kuriem seši miruši.
Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta pasūtītās ģenētiskās analīzes apliecinājušas, ka agresīvās listērijas izplatījušās no “M.V.Wool” ražotnes.
Dienesta ģenerāldirektora vietnieks Olevs Kalda sacījis, ka inspektori novēro ražotni un pašlaik katra produkcijas partija, kas tiek izvesta no ražotnes, tiek padziļināti pārbaudīta.
“M.V.Wool” direktors Mati Vetvols kategoriski noliedzis jebkādu kompānijas vainu notikušajā, sakot, ka bīstamās baktērijas cēlušās no Norvēģijas un Somijas zivju fermām. Vetvols paziņojumā norādījis, ka “no 2019. gada marta “M.V.Wool” ir visbiežāk kontrolētais Igaunijas pārtikas uzņēmums – Veterinārais un pārtikas dienests pārbauda visu mūsu gatavo produkciju”.
Kopš šī gada 1. aprīļa uzņēmums “M.V.Wool” ir paņēmis vairāk nekā 600 paraugu, lai noteiktu listēriju klātbūtni visā produkcijas klāstā. Viņš atzina, ka “pašreizējā situācijā visi paraugi ar lielu rezervi atbilst ES noteiktajām robežnormām”.
Rādītāji, kas pārsniedza pieļaujamo normu, produkcijai konstatēti franču mazumtirdzniecības uzņēmumā un Dānijas vairumtirdzniecības uzņēmumā, par ko “M.V.Wool” ir dokumentāli pierādījumi un atbildīgais dienests vērsis Francijas un Dānijas institūciju uzmanību par uzglabāšanas temperatūras režīma pārkāpumiem vietējos uzņēmumos.
Reaģējot uz notikušo, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veicis pārbaudes tirgū un veikalos. PVD vecākais eksperts Andris Vaiders teica, ka “M.V.Wool” kūpinātā produkcija tirdzniecībā nav bijusi pieejama, taču dienests konstatējis atvēsināta laša filejas un paņēmis paraugu, lai to pārbaudītu listērijas klātbūtnes atklāšanai. Atbildes gaidāmas nākamnedēļ.
A. Vaiders gan sacīja, ka nekādam satraukumam nav pamata, jo inficētā produkcija nav nonākusi Latvijā. Ja tā būtu, tad PVD jau laikus būtu saņēmis brīdinājumu ātrās reaģēšanas sistēmā.
Listērija ir patogēns mikroorganisms, kas var vairoties bezskābekļa vidē, tas ir izturīgs pret sasaldēšanu. Parasti tas iet bojā trīs minūtes ilgā karsēšanā vismaz 50 grādu temperatūrā. PVD vecākais eksperts vērš uzmanību uz to, ka lielākā problēma ir produkcijas uzglabāšana neatbilstošā temperatūrā.
“Ja noķeram zivis, nevajag tās visu dienu turēt mašīnā un vakarā sākt gatavot. Viss jādara ātri, lai produkts ilgi neglabājas siltumā,” pamāca A. Vaiders. Listērijas var atrasties nepietiekami apstrādātā gaļā, nepasterizētā pienā un no tā gatavotā sierā, svaigos augļos un dārzeņos, kā arī zivīs.
Tieši auksti kūpinātas un mazsālītas zivis ir pirmā riska grupa, no kā īpaši jāuzmanās grūtniecēm. Konkrētie nāves gadījumi Igaunijā tiek saistīti ar listeriozi, kas iegūta no auksti kūpināta un mazsālīta svaiga laša un foreles vai dārgākiem produktiem.
