Publicitātes foto

Bauskas pilī skanēs senā mūzika 0

8. martā plkst. 18:00 Bauskas pils muzejā uzstāsies Senās mūzikas ansamblis “Gaurata Gaura”, portālu LA.lv informēja Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Bitēna.

Reklāma
Reklāma
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Koncertā skanēs noskaņu improvizācijas viegla, maiga un meditējoša mūzika, kuru papildinās Seno deju grupas “Galms” dejas. Programmā iekļauti skaņdarbi no diviem nozīmīgiem viduslaiku mūzikas krājumiem – “Cantigas de Santa Maria” un “Llibre Vermell de Montserrat”. Abi šie krājumi raksturo viduslaikos dominējošo Dievmātes kultu, kuru uzskatīja par visu cilvēku patvērumu, žēlotāju, sargātāju un vidutāju starp cilvēci un Dievu. Koncertā noslēgumā skanēs laicīgā mūzika, kuru papildinās seno deju grupas “Galms” dejas.

Kā radies mūzikas ansambļa nosaukums, stāsta vijolniece Līga: “Gaurats” ir ezers Dobeles novadā, no kurienes nāk arī mūsu Māriņa, bet “Gaura” ir gan puķe, gan putns. Tā nozīme saistās ar dabas un cilvēka iekšējo skaistumu: ziediem – krāšņumu un plaukšanu; putniem – brīvību un lidojumu; ūdeni – tīrību un vieglu viļņošanos. Tādi esam mēs paši un mūzika, kuru spēlējam”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grupā “Gaurata Gaura” apvienojušies četri radoši mūziķi – Māra Āboliņa (balss, blokflautas), Aiga Sprindža (cimbala, balss), Līga Jelēviča (viduslaiku vijole, balss) un Raitis Jelēvičs (lauta, perkusijas). Mūziķus apvieno interese par seno mūziku. Ansambļa dalībnieku mērķis nav panākt autentisku mūzikas skanējumu, bet pētīt sev tīkamo seno mūziku un pielāgot to savām sajūtām un izpildījumam. Māra, Līga un Raitis spēlējuši dažādās grupās gan Latvijā, gan ārpus tās.

Grupas lepnums ir vairāki senie mūzikas instrumenti – vijoļu saimes instrumentu, agrīnās versijas – vielle, rebec, koka pūšamie instrumenti – blokflautas, kavals, no mēlīšu saimes – dūdas, schalmei, strinkšķināmie – lauta, citole, dažādas perkusijas un ungāru cimbala. Šis būs īpašs koncerts, jo ungāru cimbala šādā mūzikas instrumentu sastāvā Latvijā skanēs pirmo reizi.

Iegādājoties biļeti uz koncertu, bez atsevišķas samaksas, pirms koncerta, varēs apmeklēt muzeja ekspozīcijas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.