Baumu anatomija – vai ir jēga nakšņot pie bankomāta? 2
Kā vēsta Daugavpils vietējais ziņu portāls “gorod.lv”, piektdien pēc darbalaika pie “Swedbank” bankas automātiem veidojās cilvēku rindas.
Daugavpilieši no saviem kontiem ņēma laukā naudu.
Portāls norāda, ka ažiotāžu izsaukušas ziņas par to, ka turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka “Swedbank” varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā.
Kā komentāros pie šīs informācijas norāda iedzīvotāji, pilsētā esot klīdušas baumas, ka no rītdienas banka nestrādās. Daudzi norāda, ka ir muļķīgi ticēt baumām. Tiek rakstīts, ka rindās pie bankomātiem pārsvarā stāv vecāka gadagājuma cilvēki. Taču, kā liecina vietējo ziņu portālu fotouzņēmumi, rindās stāv arī jaunieši.
Iedzīvotāju domas dalās, vieni pauž šaubas un norāda, ka drošības pēc naudu izņemt vajadzētu, citi smejas, un šādu rīcību dēvē par muļķīgu.
Bankā viss ir mierīgi
Kā skaidro AS “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, bankas rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta “mērķtiecīga baumu izplatīšana” par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda.
Respektējot klientu vēlmi piekļūt saviem līdzekļiem un sadarbībā ar apsardzes firmu “G4S” “Swedbank” nodrošina bankomātu uzpildīšanu visā Daugavpilī. Vienlaikus banka norāda, ka tā darbojas stabili gan Latvijā, gan citās valstīs. “Par to liecina arī šodien izziņotie 3.ceturkšņa darbības rādītāji – Latvijā vien bankas peļņa šī gada deviņos mēnešos ir 83 miljoni eiro,” uzsvēra Krops.
Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud kriminālatbildība. Krimināllikumā par šādām darbībām paredzēts sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā Krops aicināja cilvēkus nestāvēt naktī aukstumā pie bankomātiem, bet doties mājās. Ja tik tiešām cilvēkiem ir nepieciešama skaidra nauda, tad to varēs izņemt rīt, teica Krops.
Tas viss jau reiz ir bijis
Baumas par iespējamām problēmām ar “Swedbank” tika izplatītas jau arī agrāk. Lielākā ažiotāža notika pirms astoņiem gadiem.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2011.gada decembrī tika izplatītas melīgas baumas par “Swedbank” bankrotu, kā dēļ Latvijas reģionos, bet vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie “Swedbank” bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem.
Toreiz divās dienās no bankas tika izņemti aptuveni 30 miljoni latu.
Ažiotāžai pakļāvās arī dažas pašvaldības, kas pārskaitīja vairākus tūkstošus latu uz citu banku kontiem.
Tolaik pietika ar pāris dienām, lai situācija normalizētos.
Kā skaidroja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, baumas par “Swedbank” finanšu nestabilitāti 2011.gadā radās Latvijā un netika izplatītas apzināti. “Baumas radās un tika izplatītas tepat Latvijā. Mūsu pašu cilvēki,” pavēstīja Kalnmeiers.
Kādēļ nav iemesla panikai.
Panikai nav nekāda iemesla. Pirmkrāt, banka strādā ar peļņu. Šī gada deviņos mēnešos bankas peļņa ir 83 miljoni eiro. Otrkārt, par bankas drošumu liecina kapitāla pietikamība un stabilitāte.
Treškārt, nav iemesla panikai, ja vienā bankomātā nauda ir beigusies, to var izņemt no cita tās pašas, vai citas bankas bankomāta. Kā skaidroja Krops, naudas daudzums bankomātos tiek uzraudzīts 24 stundas diennaktī. Ja nauda sāk izbeigties, bankomāts tiek uzpildīts.
Un visbeidzot, Latvijā ir noteiktas garantētās izmaksas 100 000 eiro apmērā. Ja cilvēkiem jebkuras bankas kontā nav vairāk par 100 000, tad viņi savu naudu saņems 100% apmērā.
