“Jaunais Bauhaus” – māja cilvēka dzīves kvalitātes celšanai 7
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen simtgadi svinēja “Staatliches Bauhaus” – ietekmīgs laikmetīgās arhitektūras manifests, kas apvienoja arhitektu, dizaineru un tehnologu pūles, lai radītu ilgtspējīgu, radošu cilvēkvidi. Ar laiku konceptā paustie principi – funkcionalitāte, minimālisms un pieejamība – izplatījušies visā pasaulē.
Jāpiezīmē, Latvijā šis stils nav svešs, vairākums pēckara laikā celto daudzdzīvokļu ēku un daudzas privātmājas ir sava laika funkcionālās arhitektūras paraugi. Māju vaina jau nav stilā, bet tehniskajā izpildījumā un neatbilstošā uzturēšanā.
Tagad ES Zaļā kursa ietvarā Eiropas Komisija popularizē “Jauno Bauhaus”, kas cilvēka dzīves kvalitātes celšanai aicina apvienot dzīvojamā vidē kultūru, dabu un tehnoloģijas, piedevām nepieļaujot kompromisus uz apkārtējās vides rēķina.
Šo ideju uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena savas vizītes laikā Latvijā. Par lielām ēkām viss skaidrs. Bet kā ir ar “Jauno Bauhaus” privātmājās?
Privātmājas DNS
Kovida pandēmijas pārbaudījumu laikā ģimenes mājas spoži pierādīja savu aktualitāti, gan nodrošinot komfortablu mājsēdi, gan labas iespējas attālinātajam darbam, gan rekreāciju “uz vietas”. Novitātes privāto māju būvniecībā ienāk piesardzīgi un atbilstoši īpašnieka gaumei.
Vienus valdzina māja ar dominējošu vietējo būvmateriālu pielietošanu, citus – izcili energoefektivitātes rādītāji un energoneatkarība, vēl citus – iespēja izmantot un testēt cilvēces jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis, būvējot savu ģimenes mājokli, centās apvienot visus šos aspektus.
“Dzīvoju labā dzīvoklī, mājā ar labiem kaimiņiem. Tomēr ģimene izrāda tendenci paplašināties, bet dzīvoklis savus izmērus nemaina. Piedevām dēlam ir nelielas problēmas ar elpošanu un pilsētas dzīvoklī pietiekamā līmenī aizsardzību pret putekļiem nevar nodrošināt. Domājot par privātmāju, man galvenais bija ērtības, funkcionalitāte un mājokļa atstātā “zaļā pēda”. Šīs idejas ieliku jau mājas DNS un realizēju,” stāsta M. Zemītis.
Ģimenes nams ar kopējo platību 406,3 m2 sastāv no pamatmājas, pirts, garāžas un terasēm. Tās tapšanā izmantoti jaunākie risinājumi ēkas būvniecībā, siltumapgādē un vēdināšanā. Izvēlēti elpojoši, ekoloģiski un energoefektīvi būvmateriāli, un iespēju robežās priekšroka dota Latvijas ražotājiem.
Gandrīz pasīvā māja
Pamatmāja ir zema energopatēriņa ēka, tuvu pasīvās mājas standartam. Ārsienas veido dobie keramikas bloki, kas siltināti ar 250 mm biezu akmensvati un 50 mm fibrolītu. Bēniņu pārsegums siltināts ar 462 mm akmensvati. Pagraba pārsegumu veido monolītais dzelzsbetons, kas siltināts ar 300 + 50 mm biezu putuplastu.
Jumta segumu veido skārda loksnes, zem tām izmantota tvaika izolācijas plēve “ProClima Intello”. Hidroizolācijai un tvaika izolācijai izmantotas “ProClima” līmlentes. Ārdurvīm izvēlētas “Rehau Geneo” pasīvās durvis, logiem – “Rehau Geneo” pasīvie logi. Uz dzelzceļa pusi vērstajiem logiem ir papildu skaņas izolācija.
Par siltuma taupīšanu domāts, jau māju ieprojektējot gruntsgabalā. Nams vērsts pret dienvidiem, kur izvietoti lielākie logi, tā panākot maksimālu saules iekļūšanu telpās. Arī jumta slīpums ir pret dienvidiem, kas nodrošina efektīvu saules paneļu darbību.
Siltie grīdas dēļi
Ekonomisku apkuri nodrošina “Alpha Innotec Alterra” zemes–ūdens siltumsūkņi. Tie silda daudzfunkcionālo tvertni “MFS 600”, kas tālāk siltumu nodod grīdām un karstajam ūdenim. Siltumu regulē atkarībā no āra gaisa temperatūras, tiek pazemināta temperatūra, izbraucot brīvdienās, regulēšanu veic individuāli ar termoregulatoriem. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties vajadzībām.
Silto grīdu klāj plāni speciāli koka grīdas dēļi, kas nodrošina dabiska materiāla auru. Pa tiem patīkami staigāt basām kājām. Otrā stāvā izveidota siltā siena, lai izvairītos no astmas, ko bērnam teorētiski varētu veicināt siltās grīdas. Liela daļa mājas servisa ierīču tiek vadītas ar telefona lietotnēm, tā radot daļēju viedās mājas funkciju.
Nav aizmirsts par psiholoģisko komfortu. Mājai ir duālā apkure, malkas apkures kamīnu var kurināt noskaņas radīšanai, un ar to var aizstāt siltumsūkni. Arī pirts ēkā kurināšanai izmanto malku, uzturot nacionālās tradīcijas.
Gaiss kā mežā
Mājai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Izmantota “Paul” rekuperācijas sistēma. Tā aprīkota ar filtriem, kas samazina putekļu daudzumu gaisā. Notiek CO2 un gaisa mitruma monitorings.
“Gaisa kvalitāte man tagad mājā ir izcila, CO2 kā mežā,” stāsta mājas saimnieks. Siltuma atgūšana rekuperācijā un siltumsūkņa ar augstu lietderības koeficentu izmantošana ļauj prognozēt patēriņu apkurei 52,99 kWh/m2 un kopējo energoresursu patēriņu 67,85 kWh/m2 gadā.
Lai nodrošinātu energoekonomiju, mājoklī instalētas enerģiju taupošas A+ vai A++ klases elektroierīces, kā arī LED spuldzes. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības/klātbūtnes sensori, izveidota zibensaizsardzības un pārsprieguma aizsardzības sistēma, protams, uzstādīti dūmu detektori.
Elektrību māja saražo pati, izmantojot efektīvus 32 “Canadian Solar Mono” kristāliskos saules paneļus. Paneļu raža vasarā ir lielāka, ziemā mazāka par mājsaimniecības reālo patēriņu. “Lieko” elektrību vasarā par saprātīgu samaksu uzglabā “Sadales tīkli”, un ziemā saimnieks to var saņemt atpakaļ.
Roboti – ģimenes locekļi
“Esmu panašķējies arī jaunāko tehnoloģiju dārziņā. Man mājā trīs zonas ir aprīkotas ar sienā iebūvētām skaņu sistēmām, kas, neraugoties uz augstajiem griestiem, ļauj klausīties mūziku augstā kvalitātē. Izcila skaņa ļauj pietuvināties pasaules kultūras sasniegumiem un ir nozīmīgs dzīves kvalitātes aspekts.
Tāpat man ir vairāki roboti, kas sāk jau personificēties un kļūt par ģimenes locekļiem. Robotiņš Lī ir nācis no Ķīnas, tas ir ļoti akurāts, slauka un izmazgā grīdu. Juris ir Eiropas produkts, tas pļauj zālienu. Reizēm žēl skatīties, kā Juris to dara lietū, kaut gan ražotāji apgalvo, ka robotiņam nekas nekaitēšot,” priecājas Mārtiņš.
Arhitekts: Privātmāja pēc “Jaunā Bauhaus” koncepcijas
Matīss Zemītis, “Zarch” arhitekts: “Visperspektīvākie šķiet risinājumi saistībā ar dabas enerģijas izmantošanu – pasīvais saules siltums ēkas apkurei, aktīvais saules siltums elektrības ieguvei, zemes siltums ēkas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Ēkas dienvidu logiem cenšos veidot pārkares, lai saule vasarā nepārkarsē, rudeņos un pavasaros cenšos ielaist saulīti iekšā, lai piesilda. Ziemeļos, kur saules nav, cenšos logus netaisīt, bet pārsvarā paredzēt telpas, kur saules gaisma nav nepieciešama, tādas kā tehniskās telpas, sanitārie mezgli utt.
Savus projektus veidoju laikmetīgus un izmantoju modernās tehnoloģijas – rekuperāciju, siltumsūkņus, saules kolektorus un baterijas u.c. Neesmu kustības “bez plēvēm” pārstāvis un neuzskatu, ka ēkai obligāti būtu “jāelpo”. Ir tikai jāievēro pareizi siltumfizikas likumi atbilstoši mūsu klimatam.
Ja konstrukcijā ir nepieciešama membrāna, kas regulētu mitruma plūsmu tajā, tad tai ir jābūt un noteikti iestrādātai pareizi. Jebkurai ēkai ir jāparedz ventilācijas sistēma. Ideāli, ja tā ir laikmetam atbilstoša, ar nepieciešamajiem sensoriem (arī CO2).
Ģimenes ēku Sīpeles ielā veidoju atbilstoši visiem maniem darbības pamatprincipiem. Ēkā iespēju robežās izmantoti vietējie materiāli – “Lodes” ķieģeļi, “Tenapora” ražojumi, “I-beams” sijas, fibrolīta fasādes plāksnes u.c.
Jāatzīmē, ka ēkai ir ļoti veiksmīga nesošā struktūra, bez nevienas nesošas iekšējās sienas. Tas ļauj ēku nākotnē ļoti viegli pārplānot – palielināt vai samazināt istabas, pielāgojot biroja vai kādai citai funkcijai.
Ēka pilnībā iekļaujas “Jaunā Bauhaus” konceptā. Tā ir laikmetīga, risinājumi ir energoefektīvi, ēka ir lietošanai ērta un nerada apgrūtinājumus. Apkure un ventilācija darbojas pilnīgi automātiski un bez nepieciešamības iedziļināties, tieši kā vai kāpēc tas notiek. Ir maksimāls lietotāja komforts – no logiem nestaro aukstums, kājas ir patīkami siltas. Nav jāver logi, lai tvertu pēc svaiga gaisa.”
