Funkcionalitāte, minimālisms un sociālā atbildība! “Bauhaus” – jaunais zaļais būvniecības vilnis 8
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēsture met cilpas, un pat utopijas kļūst par realitāti. Reiz, apmēram pirms simt gadiem, sociālutopiski noskaņotu inteliģentu grupa arhitekta Valtera Gropiusa vadībā uz amatniecības un būvniecības skolas bāzes Veimārā izveidoja radošu avangardistu kopienu “Bauhaus”.
No spēcīgām un ļoti atšķirīgām personībām veidotajā grupā valdīja karstu diskusiju gars. “”Bauhaus” mērķis ir tieši tas, ka nav stila, nav sistēmas, dogmas vai kanona, ka nav receptes un modes! Tas dzīvos, kamēr būs atkarīgs nevis no formas, bet gan aiz mainīgās formas meklēs pašas dzīves fluīdu!” sludināja Gropiuss.
Kopienas biedri, izmantojot mākslas, amatniecības un tehnoloģiju sinerģiju, centās piedalīties jaunas un labākas sabiedrības veidošanā. Viņi, piemēram, uzskatīja, ka laba dizaina preces jāražo lēti, lai tās varētu iegādāties plašs iedzīvotāju loks.
Nākamajā – Desavas – laikā (1925–1932) kopiena uzmanību pievērsa sociālajai būvniecībai. Berlīnes posmā (1932–1933) “Bauhaus” kļuva par arhitektūras skolu. Kopiena bija ļoti dzīvelīga un sacēla troksni ne tikai ar spožiem manifestiem un sirreālām idejām (piemēram, rakstīt bez lielajiem burtiem), bet arī ar jautrajām ballītēm un avangardiskā teātra vakariem.
Jaunais šī gadsimta “Bauhaus”
Jocīgi, bet karstajos strīdos dzima patiesība. Šodien “Bauhaus” konceptuālās idejas – funkcionalitāte, minimālisms un sociālā atbildība – sociālekoloģiski tendētajā Eiropā atdzimst jaunā kvalitātē, savienojot patēriņa ētiku, vides estētiku, būvniecības kvalitāti ar ekoloģisko un sociālo atbildību.
Piemēram, “IKEA” jau pasen piedāvā vienkāršas, kvalitatīvas un ekonomiskas mēbeles, kuru dizainu veidojuši slaveni meistari. Apģērbu lielražotājs “H&M” ražo laba dizaina preces par pieņemamu cenu un modri seko līdzi savai zaļajai pēdai.
Lai Eiropas Zaļajam kursam piešķirtu kultūras un radošo dimensiju, EK izstrādāja “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” koncepciju. Tās mērķis ir ātrāk pārveidot dažādās tautsaimniecības nozares, piemēram, būvniecību un tekstilrūpniecību, lai pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits varētu piekļūt zaļākām precēm un dzīvot kvalitatīvākā vidē.
“Jaunā Eiropas “Bauhaus”” projektiem 2021.–2022. gadā no ES programmām atvēlēja aptuveni 85 miljonus eiro un integrēja citās ES programmās – pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa”, vides programmā “LIFE” un Eiropas Reģionālās attīstības fondā. Eiropas Komisija izveidoja “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” domnīcu, kurā var radīt, prototipēt un pārbaudīt jaunas idejas un risinājumus.
“Jaunais Eiropas “Bauhaus”” gādā par to, lai Eiropas Zaļā kursa vispārīgās ieceres rezultētos reālās pārmaiņās uz vietas. Tās ir taustāmas pārmaiņas ēkās, sabiedriskās vietās, arī modē un mēbelēs, un tās uzlabo mūsu ikdienas dzīvi. “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” projekta mērķis ir radīt jaunu dzīvesveidu, kas ilgtspēju apvieno ar labu dizainu, patērē mazāk oglekļa un ir iekļaujošs un visiem pieejams cenas ziņā,” tā to pasniedz šīs idejas nesēja – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Vai Eiropas Komisijas Jaunais Bauhaus ir šī brīža mode vai ilglaicīga stratēģija?
Projekta sākumā tika apzināti tie dzīves telpas risinājumi, kuri palīdz īstenot Eiropas Zaļā kursa mērķus. Šobrīd Eiropas Komisija aicina dalībvalstis, arī Latviju, “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” pamatvērtības jau savlaicīgi iestrādāt savās teritoriālās un sociālekonomiskās attīstības stratēģijās.
Konkursi jaunu ideju meklējumos
Lai veicinātu jaunas idejas, ar EK gādību tika izsludināti konkursi “New European Bauhaus Awards” un jauniešiem domātais “New European Bauhaus Rising Star Awards”. Pirmais konkurss notika 2021. gadā. Tajā piedalījās 2000 dalībnieku, kuru vidū arī 30 Latvijas pārstāvji. Jāatzīmē, ka viņu darbi izpelnījās speciālistu uzmanību.
Šobrīd EK pieņem pieteikumus 2022. gada konkursam. Ar balvu pasniegšanu tiks izcelti piemēri, kuri spēj izmainīt mūsu apkārtējo vidi un sniedz jaunu pieredzi.
Vērtējums notiek četrās kategorijās. Pirmajā kategorijā ietvers projektus, kas palīdz atjaunot dabiskās ekosistēmas un novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Otrā vērtējuma kategorija gaida piemērus, kas veicina piederības izjūtu – piešķirs vietām, kopienām vai precēm īpašu gaisotni un nozīmi, cels godā daudzveidību.
Trešajā kategorijā vērtētiem projektiem jāpalīdz apmierināt to teritoriju, kopienu un indivīdu vajadzības, kuriem īpašu ekonomisko, sociālo vai fizisko iezīmju dēļ ir jāpievērš sevišķa uzmanība. Ceturtā kategorijā tiek gaidīti projekti, kas veicina industriālo ekosistēmu pārveidošanu ilgtspējīgas un apritīgas prakses garā un ņem vērā sociālos aspektus.
“Jaunā Eiropas “Bauhaus”” koncepts iezīmē jaunas – sociāli ekoloģiski atbildīgas – sabiedrības veidošanos. Konkurss ir sava veida dizaineru un arhitektu Eirovīzija, kura dalībnieki – arhitekti, dizaineri, pilsētplānotāji, inženieri, tehniķi un būvmateriālu izstrādātāji – rāda pasaulei, ko katrs māk. Rāda un mācās arī paši.
Jaunais “Bauhaus” ir aicinājums spert soli aiz energoekonomijas pīlāra, tālākās cilvēka–vides–dabas harmonizācijas virzienā. Tas jau pamazām redzams kaut vai Rīgā, kur vasarā uz ielām podos tiek iznesti zaļi kociņi, vai uz Dailes teātra jumta novietotajos bišu stropos… Apritības principa skaists piemērs ir Rēzeknē, kur blakus atrodas peldbaseins un hokeja halle. Viens, ražojot siltumu, izdala aukstumu, otram, ražojot aukstumu, pāri paliek siltums. Var mainīties…
Konkursam var pieteikties dalībnieki bez vecuma ierobežojuma, kuru projekts fiziski atrodas ES. Balva būs veltīta pēdējo divu gadu laikā pabeigtiem projektiem. Projektiem nav obligāti jābūt fiziski īstenotiem ēkas vai produkta veidā, tie var būt arī īstenotas metodes vai procesi, piemēram, izglītības modeļi vai kultūras projekti. “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” uzlecošās zvaigznes koncepcijas var būt dažādos īstenošanas vai izstrādes posmos, sākot no projektiem agrīnā stadijā līdz prototipa līmenim.
“”Jaunā Eiropas “Bauhaus”” idejas paredz labus dzīves apstākļus nodrošināt visur, arī Eiropas reģionos. Šo aktuālo virzību varētu ņemt vērā, valstij vai pašvaldībai pasūtot publiskā sektora ēkas – skolas, slimnīcas, bibliotēkas utt. Jaunas paaudzes sociālie projekti jau ir uz sliekšņa, piemēram, ģimenes tipa aprūpes nami. Šī skaistā vīzija ir mūsu kopējā nākotne,” pārliecināts Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks.
Uzlabot vietas un sevis izjūtu
“Lielāko daļu dzīves mēs pavadām iekštelpās. Ēkas veido mūsu vietas un sevis izjūtu. Ja paveicas, ēka, kurā dzīvojam un strādājam, var mūs iedvesmot, liekot labāk strādāt, labāk justies un labāk dzīvot. Eiropas ēkas un pilsētu centri ir vieta, kur notiek lielākā daļa sociālās dzīves. Dažas no pasaules slavenākajām mākslas un kultūras kustībām iedvesmotas no Eiropas pilsētu arhitektūras. Piemēram, “Bauhaus” kustība ir slavena ar savu pieeju dizainam. “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” ir radoša un starpdisciplināra telpa, kas saistīta ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem. Tās pamatā ir princips, ka nav acīmredzamākas vietas, kur šos principus un vērtības īstenot praksē kā mūsu dzīves telpās vai ēkās. Tāpēc esam “Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustības partneris,” stāsta Šarlote Eloīze Stanciofa, AS “Latvian Building Energy Efficiencu Facility” stratēģijas un inovāciju direktore.
Latvijā daudzdzīvokļu ēkās vien vēl var renovēt vairāk nekā 45 miljonus kvadrātmetru, norāda Šarlote Eloīze Stanciofa. “Tikai uzlabojot ventilāciju Eiropas skolās, nākamajos 40 gados Eiropas iekšzemes kopprodukts varētu palielināties par vairāk nekā 250 miljardiem eiro, savukārt, izskaužot pelējumu un mitrumu visos Eiropas mājokļos, Eiropas ekonomika līdz 2060. gadam varētu iegūt 55 miljardus eiro. Turklāt, ja vadība mudinātu īstenot šādus renovācijas projektus, sabiedrība atgūtu ēku renovācijas izmaksas 18 mēnešu laikā, pateicoties ieguvumu kaskādēm. Turklāt ēku renovācija veicina mūsu veselību, sociālo dzīvi un labklājību darba vietā vai skolā.”
Saskaņā ar “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” kustību vēlamies mūsu Latvijas pilsētvidē veidot skaistas vietas, prakses un pieredzi, kas ir iekļaujoša, bagātinoša un saistīta ar mūsu planētas resursiem,” piebilst Šarlote Eloīze Stanciofa.
Nams ar jaunā “Bauhaus” vēsmu
Mārtiņš Zemītis ne tikai propagandē zaļās idejas, bet izmanto arī pats. Ģimenes nams Bīriņos ar kopējo platību 406,3 m2 sastāv no pamatmājas, pirts, garāžas un terasēm. Tās tapšanai izvēlēti elpojoši, ekoloģiski un energoefektīvi būvmateriāli, priekšroka dota Latvijas ražotājiem – “Lodes” ķieģeļiem, “Tenapor” ražojumiem, “I-beams” sijām un fibrolīta fasādes plāksnēm u. c. Ēkai ir veiksmīga nesošā struktūra bez nevienas nesošas iekšējās sienas. Tas ļauj vajadzības gadījumā ēku nākotnē viegli pārplānot.
Ēka ir laikmetīga, risinājumi ir energoefektīvi, tā ir ērta lietošanai. Apkure un ventilācija darbojas pilnīgi automātiski. Ir maksimāls lietotāja komforts – no logiem nestaro aukstums, kājas ir patīkami siltas. Māja ir zema energopatēriņa ēka. Ārsienas veido “Lodes” dobie keramikas bloki, kas siltināti ar 250 mm biezu akmensvati un 50 mm fibrolītu. Bēniņu pārsegums siltināts ar 462 mm akmensvati. Pagraba pārsegumu veido monolītais dzelzsbetons, kas siltināts ar 300 + 50 mm biezu putuplastu.
Jumta segumu veido skārda loksnes, zem tām izmantota tvaika izolācijas plēve “ProClima Intello”. Hidroizolācijai un tvaika izolācijai izmantotas “ProClima” līmlentes. Ārdurvīm izvēlētas “Rehau Geneo” pasīvās durvis, logiem – “Rehau Geneo” pasīvie logi. Uz dzelzceļa pusi vērstajiem logiem ir papildu skaņas izolācija.
Par siltuma taupīšanu domāts, jau māju ieprojektējot gruntsgabalā. Nams vērsts pret dienvidiem, kur izvietoti lielākie logi, tā panākot maksimālu saules iekļūšanu telpās. Arī jumta slīpums ir pret dienvidiem, kas nodrošina efektīvu saules paneļu darbību. Ekonomisku apkuri nodrošina “Alpha Innotec Alterra” zemes–ūdens siltumsūkņi, kas silda daudzfunkcionālo tvertni “MFS 600”, kas tālāk siltumu nodod grīdām un karstajam ūdenim. Siltumu regulē individuāli ar termoregulatoriem. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties vajadzībām. Silto grīdu klāj plāni speciāli koka grīdas dēļi, pa kuriem patīkami staigāt basām kājām. Otrajā stāvā apkure izveidota sienā, lai bērnam samazinātu astmas risku.
Daudzas mājas servisa ierīces tiek vadītas ar telefona lietotnēm. Mājai ir duālā apkure, malkas kamīnu var kurināt noskaņai un ar to var aizstāt siltumsūkni. Mājai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa, izmantojot “Paul” rekuperācijas sistēmu. Tā aprīkota ar filtriem, kas samazina putekļu daudzumu gaisā. Notiek CO2 un gaisa mitruma monitorings. Rezultātā gaisa kvalitāte mājā ir izcila.
Siltuma atgūšana rekuperācijā un siltumsūkņa ar augstu lietderības koeficientu izmantošana ļauj prognozēt patēriņu apkurei 52,99 kWh/m2 un kopējo energoresursu patēriņu 67,85 kWh/m2 gadā. Lai nodrošinātu energoekonomiju, mājoklī instalētas enerģiju taupošas A+ vai A++ klases elektroierīces, kā arī LED spuldzes. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana – taimeri, kustības sensori, izveidota zibensaizsardzības un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Elektrību māja saražo pati, izmantojot 32 “Canadian Solar Mono” kristāliskos saules paneļus. “Lieko” elektrību vasarā par saprātīgu samaksu uzglabā “Sadales tīkls”, un ziemā saimnieks to saņem atpakaļ.
Saimnieks ir palutinājis savas “piecas maņas”. Interjers ir vizuāli nomierinošs. Trīs zonas ir aprīkotas ar sienā iebūvētām skaņu sistēmām, kas, neraugoties uz augstajiem griestiem, ļauj klausīties mūziku augstā kvalitātē un tā pietuvināties pasaules kultūras sasniegumiem. Gaiss ir kā mežā. Galda virsma un grīda no koka. Ir arī sava pastāvīgā sabiedrība, vairāki roboti, kas sāk jau kļūt par ģimenes locekļiem. Robotiņš Lī ir ļoti akurāts, slauka un izmazgā grīdu. Juris ir eiropietis un pļauj zālienu.
Eksperta viedoklis
Plaša mēroga rīcības iespējas
Edgars Augustiņš, energokonsultants: “”Bauhaus” idejas ir attiecināmas uz katru Latvijas iedzīvotāju, jo katrs ar savu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem var veidot apkārtējo pasauli labāku. Risinot šodienas aktuālās problēmas, vienlaikus gan veicinām vietējo attīstību, gan dodam savu ieguldījumu globālo klimata problēmu novēršanā.
Galu galā cilvēks ir tas, kas aizpilda telpu, tādēļ sākotnēji jebkuras idejas saknē jādomā par to, kā telpa tiks pilnvērtīgi izmantota, cik ilgtspējīgi risinājumi tiks lietoti, jāizvērtē to funkcionalitāte, kvalitāte un laikmetīgums. Jānodrošina pieejamība tai sabiedrības daļai, kam tā nepieciešama. “Jauna Eiropas “Bauhaus”” pamatvērtības man personīgi ir ļoti saistošas.
Domāju, būvniecības nozares profesionāļiem darbs, balstoties uz “Jaunā Eiropas “Bauhaus”” vērtībām, dod plaša mēroga rīcības iespējas daudz ilgākā laika mērogā ar augstāku pievienoto vērtību, nekā šobrīd ierasti tiek veicināta būvniecība un publiskās āra telpas attīstība.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
