Baudot zaļo zeltu – ogām un sēnēm bagātos ziemeļu mežus 1
Anne Saloranta, Somijas vēstniece Latvijā, aizrautīga ogotāja un sēņotāja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā kā tuvojas oktobra beigas, ir pienācis laiks novērtēt šī gada ogu un sēņu ražu. Dzērvenes un vēlīnos gaileņu veidus gan vēl var atrast, taču, dienām kļūstot īsākām un naktīm vēsākām, doties dārgumu medībās mežā vairs nav tik patīkami.
Pirmajās nedēļās Latvijā Somijas vēstnieces amatā man jau ir bijis prieks satikt daudzus Latvijas ogu un sēņu mīļotājus – gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Laimīgā kārtā esmu atklājusi, ka mums, somiem, ar kaimiņiem latviešiem ir kopīga aizraušanās: arī mēs mīlam savu ziemeļu dabu un tās bagātīgās dāvanas.
Staigājot pa mežu un izbaudot tā atšķirīgo reljefu, mēs ieelpojam vasaras un rudens svaigo priežu un bērzu smaržu. No agra pavasara līdz vēlam rudenim mežs priecē ar savu daudzveidīgo veģetāciju un valdzina ar īpašu augu un ogu smaržu buķeti. Lāceņu, melleņu, brūkleņu un dzērveņu lasīšana ir jauks veids, kā pavadīt pēcpusdienu brīvā dabā. Sēņošana savukārt veicas vislabāk, kad pirmās rudens lapas jau sākušas mainīt krāsu.
Došanās uz mežu sēņot un ogot Somijā ir ierasta laika pavadīšana; patiesībā daudziem tas ir arī sports un lielisks veids, kā izkustēties. Dažiem dabas veltes arī nodrošina papildu ienākumus. Tomēr galvenais, pastaigājoties mežā, ir atrašanās svaigā gaisā, atpūta un dabas baudīšana. Tiem, kas dod priekšroku garākām pastaigām, populāra izklaide ir pārgājieni un ceļojumi ar mugursomu dabas rezervātos un aizsargājamās teritorijās. Dabas rezervāti, kas kopā aizņem vairāk nekā 1000 hektāru platību, ir raksturīga Somijas iezīme.
Somijā esam ieviesuši to, ko dēvējam par “ikviena cilvēka tiesībām”. Tas nozīmē, ka ikviens var doties pārgājienos un lasīt sēnes vai meža ogas gandrīz jebkur, kur vēlas, ja vien neposta apkārtējo vidi vai netraucē citus cilvēkus. Privāto zemes īpašnieku atļauja nav nepieciešama, tomēr ir jārespektē zemes īpašnieka privātums, ievērojot vismaz 50 metru distanci līdz dzīvojamām ēkām un dārziem. Šīs tiesības ir saistītas arī ar atbildību – pienākumu cienīt un aizsargāt dabu. Tas nozīmē, ka ogu lasīšana nedrīkst kaitēt augiem, un nekādā gadījumā nav pieļaujama atkritumu atstāšana dabā.
Saskaņā ar pirms dažiem gadiem veiktu aptauju gandrīz 50 procenti somu mēdz mežā lasīt ogas, bet 30 procenti – vāc sēnes. Mēs, somi, savas labākās ogu un sēņu vietas neatklājam – tas ir lielākais noslēpums. Tiek pat uzskatīts par nepieklājīgu kādam jautāt, kur viņš ticis pie tāda guvuma. Pat ar tik lielu Somijas ogu lasītāju entuziasmu un sezonas darbos iesaistīto ārvalstu pilsoņu līdzdalību 90 procenti savvaļas ogu paliek mežos neievākti.
Ilgu laiku dzīvojot ārpus Eiropas, esmu sapratusi, ka varu būt pateicīga ziemeļu dabai. Ir ļoti maz valstu pasaulē, kur cilvēks var doties uz mežu ar tukšu grozu vai diviem un atgriezties mājās ar groziem, kas pilni vērtīgiem meža labumiem. Meža veltes ir īsti superprodukti – tā mēs tās dēvējam. Tie nodrošina mūs ar vitamīniem un uzturvielām visa gada garumā.
Mana vismīļākā oga ir lācene. Savās lauku mājās Lapzemē mana ikdienas izkustēšanās ir ogu lasīšana purvainajā apvidū; protams, tad, ja man ir paveicies tās atrast. Šajā vasarā lāceņu atrašana bija diezgan izaicinoša, tomēr izdevās salasīt 17 kilogramus.
Brīvā dabā vienmēr ir iespēja sastapt savvaļas dzīvniekus. Reiz man nācās pamest ar ogām pilnu grozu, kad tajā pamanīju lielu čūsku. Tas pats notika, kad sastapu skaistu, bet nedaudz īgnu rubeni, kurš mani uztvēra kā iebrucēju. Citkārt mani aizdzina alnis – man palaimējās, ka tas nebija lācis.
Piedevām tām veltēm, ko mums piedāvā mežs, dabai ir arī cita loma mūsu labklājības veicināšanā. Pētījumi atklāj, ka iekļaušanās dabā veicina mūsu emocionālo un fizisko labklājību; daba dziedina, nomierina un atsvaidzina mūsu prātu. Mežs, parks vai ziedošs dārzs ļauj mums baudīt dabas ainavu, kas ir nomierinoša un patīkama. Mūsdienu drudžainajā pasaulē un šajos grūtajos laikos, kuros mēs pašlaik dzīvojam, daba var sniegt mums mierinājumu un dziedināšanu.
Gatavojoties ziemai, atsauksim atmiņā to prieku un laimi, ko mežs jeb zaļais zelts, kā to saucam mēs, somi, mums šogad jau atkal ir dāvājis, un cerēsim, ka arī nākamā vasara piedāvās mums iespēju priecāties par mūsu nacionālajiem dārgumiem un izbaudīt tos.
