Batņa par skolu tīkla samazināšanu: Viens no koalīcijas partneriem pa kluso virza noteikumus 26
Kāds ir Latvijas skolu, īpaši mazo lauku skolu tālākais liktenis? Šis ir jautājums, par ko šobrīd domā ne tikai skolasbērnu vecāki, bet arī politiķi.
TV24 raidījumā “Preses klubs” savos novērojumos par to, kā Saeimā notiek darbs pie šī jautājuma risināšanas, dalījies Česlavs Batņa, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs (AS).
Viņš apgalvo, ka viņš un arī citi koalīcijas partneri šobrīd ļoti iestājoties par savstarpējo atklātību.
“Mums nebija pieņemams, ka nebrīdinot viens no koalīcijas partneriem virza tādus noteikumus pēc būtības pa kluso. Ja mēs nepamanītu, būtu maisam gals vaļā, būtu diezgan drastisks skolu samazinājums,” viņš norāda.
Raidījuma vadītājs šeit precizē, vai runa ir par “Jauno Vienotību”, jo tieši viņi pārzina un atbild par izglītības jomu, uz ko Batņa atbild apstiprinoši.
Viņš gan arī piebilst, ka neiebilst pret pārmaiņām, jo tās ir nepieciešamas, taču iestājas par atklātām sarunām, nevis slepeniem mēģinājumiem kaut ko izdarīt. Varianti esot iespējami dažādi.
“Neapšaubāmi mums ir 50 skolas, kurās ir apvienotās klases. Šeit mēs varam diskutēt, vai tā ir atbilstoša pieeja. Ja klasē ir vairāku vecumposmu bērni, kopā mācīt matemātiku un lasīšanu 1. un 2. klasei ir sarežģīti – viens no viņiem zaudēs,” teic Batņa.
Šobrīd skolu jautājumi tiek aktualizēti, tiekoties dažādiem speciālistiem. Interesanti, ka arī ne visi reģioni atbalsta “Jaunās Vienotības” politiku. Piemēram, Preiļu novadā vietējie deputāti balsojot citādi nekā deputāti Saeimā, kas apliecina, ka nenotiek pat ieklausīšanās kolēģos.
Pagājušā nedēļā arī LETA jau ziņoja, ka Saeimas opozīcijas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) debatēs parlamentā pārmeta izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) mēģinājumu skolu tīkla reformu veikt “pa kluso”, savukārt Čakša aicināja bērnus nepadarīt par ķīlniekiem, kas liegtu viņiem iegūt kvalitatīvu izglītību.
Čakša debatēs uzsvēra, ka mērķis ir kvalitatīva izglītība, kas pieejama visiem Latvijas bērniem un par ko no valsts budžeta tiek maksāta saprātīga cena. Izglītības ministre aicināja atteikties no priekšstata, ka vietējā pašvaldībā ekonomiku veido skola, ja tas nepalīdz bērniem, kuriem šai skolā nav pieejama kvalitatīva izglītība. Lai nav tā, ka bērni kļūst par ķīlniekiem tāpēc, ka nespējam pieņemt vajadzīgos lēmumus, uzsvēra Čakša.
Rokpelnis savā atbildē kritiski vērtēja, ka Čakša neesot “ko prātīgu” pateikusi. Lai gan mērķis par kvalitatīvu izglītību ir ļoti labs, tomēr deputāts pārmeta mēģinājumu “apčakarēt kolēģus un pa kluso un mazdūšīgi” skolu tīkla reformas veikšanai vajadzīgo regulējumu pieņemt caur budžeta pakotnes likumprojektu.
Čakša priekšlikumu, kas būtu pavēris ceļu uz skolu tīkla reformēšanu, bija iesniegusi uz galīgo lasījumu budžeta pakotnē virzītajos grozījumos Izglītības likumā. Pēc tam gan koalīcijā pēc “Apvienotā saraksta” rosinājuma tika panākta vienošanās šos grozījumus no budžeta pakotnes izslēgt, lai par skolu tīkla reformu spriestu tālākā nākotnē, kad attiecīgus grozījumus varētu skatīt trīs lasījumos.
Par grozījumu Izglītības likumā izslēgšanu no budžeta pakotnes nobalsoja arī Saeima.
Rokpelnis norādīja, ka caur budžeta pakotni esot bijis plānots virzīt likuma grozījumus, kad būtu paredzējuši aptuveni 30% Latvijas skolu slēgšanu. “Interesanti, ka par to nebija informēti ne koalīcijas kolēģi, protams, ne opozīcija un lielākā daļa Saeimas deputātu,” sacīja opozīcijas politiķis, norādot, ka tādējādi bija cerēts šo neērto jautājumu “viegli izdzīt cauri”.
Deputāts arī apgalvoja, ka ikviens ar kalkulatoru varot aprēķināt, ka ideja, ka mazo skolu slēgšana nesīšot naudu pedagogu algu palielinājumam, esot muļķības.
Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) debatēs cita starpā norādīja, ka “Progresīvie” atbalstīs skolu tīkla reformēšanu, kad attiecīgie priekšlikumi būs iesniegti atbilstošā kārtībā, nevis izmantojot “pagrīdes metodes”.
Ņenaševa pauda, ka skolu tīkls ir jāreformē, taču arī vaicāja, kāds ir bijis ieguvums pedagogu algai no tā, ka 23 gados ir slēgtas 400 skolas, un piebilda, ka “veids, kā tiek mēģināts sagrabināt pedagogu algas, atgādina tādu tukša gaisu kulšanu”.
