Basketbola tiesneši turpmāk sniegs skaidrojumu par strīdīgām epizodēm 0
Latvijas Basketbola savienības (LBS) Tiesnešu komisija nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu un 2019.gaā skaidros strīdīgas epizodes un tajās soģu pieņemtos lēmumus.
Šosezon “OlyBet” Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas spēlēs ir bijušas vairākas epizodes, kuras izsaukušas karstas debates, tostarp abos Latvijas basketbola flagmaņu – “Ventspils” un “VEF Rīga” savstarpējos mačos.
Lai palīdzētu labāk izprast tiesnešu lēmumus un uzlabotu informācijas apriti starp visiem basketbola procesa dalībniekiem, turpmāk reizi mēnesī LBS Tiesnešu komisija plāno publiskot oficiālu skaidrojumu par interesantām situācijām pašmāju basketbola līgu spēlēs.
“Rīkosimies sistemātiski – izskaidrojot noteikumu būtību un parādot praktiskus piemērus no izvēlētām spēlēm ar nosaukumu “Grūtie lēmumi”. Informācija regulāri tiks publicēta basket.lv, lielākajos par sportu rakstošajos medijos un tiesnešu komisijas sociālo tīklu profilā “Facebook” https://www.facebook.com/refereeLV/,” teikts Tiesnešu komisijas paziņojumā.
Ar katru gadu basketbols kļūst aizvien ātrāks, fiziskāks un sarežģītāks. Tas attiecas arī uz tiesnešu darbu un dažādu pārkāpumu traktējumu. Starptautiskā Basketbola Federācija (FIBA) ik gadu sniedz dažādas basketbola noteikumu interpretācijas jeb skaidrojumus. Ar jaunākajām interpretācijām ir iespējams iepazīties portālos fiba.basketball un https://basket.lv/lbs/noteikumi Par šo interpretāciju ieviešanu un konsekventu ievērošanu Latvijā ir atbildīga Tiesnešu komisija un nacionālie FIBA instruktori, kas to nodrošina gan rīkojot seminārus, gan veicot individuālo izskaidrošanas darbu ar tiesnešiem.
“Latvijā esam priviliģētā stāvoklī, jo Tiesnešu komisijas darbā un tiesnešu attīstībā aktīvi piedalās visi FIBA tiesneši, kas informāciju saņem no pirmavota un ir starptautiski ļoti pieprasīti. Tā piemēram, Oļegs Latiševs ir tiesājis divās olimpiskajās spēlēs un septiņos Eirolīgas “Final Four”. Mārtiņš Kozlovskis šogad tiesāja FIBA sieviešu Eirolīgas finālu, FIBA Čempionu līgas finālu, U-17 Pasaules kausa finālspēli un U_20 Eiropas čempionāta finālspēli. Gatis Saliņš un Kristaps Konstantinovs tiesā FIBA Čempionu līgā. Andris Aunkrogers, Mārtiņš Kozlovskis un Oskars Lucis šogad ir apkalpojuši pilnīgi visas Čempionu līgas kārtas un piedalījās Top tiesnešu seminārā Omānā, ko vadīja FIBA tiesnešu šefs Karls Jungebrands,” vēsta Tiesnešu komisija, kura ir ķērusies pie pirmajiem skaidrojumiem.
Nesportiskā piezīme
Kā pirmā no tēmām ir izvēlēta nesportiskās piezīmes piešķiršana, kas līdz ar noteikumu izmaiņām izraisīja salīdzinoši skaļu rezonansi gan pasaulē, gan Latvijā.
FIBA sākot ar 2017.gada oktobri konkrēti un strikti definēja nesportiskās piezīmes kritērijus, lai aizsargātu spēles dinamiku, ritmu un ātrumu, kā arī samazinātu apzināto jeb tā saucamo “taktisko” pārkāpumu skaitu, kas pēdējā laikā bija ļoti plaši izmantoti daudzu komandu arsenālā, negatīvi ietekmējot spēles tempu. Šie kritēriji tika izveidoti lai konkrētāk definētu jebkuru aizsarga nesportisku darbību spēles laikā. Visbiežāk tas bija novērojams ātrajos uzbrukumos un spēles beigās, kad lielākā daļa pārkāpumu savā būtībā bija nesportiski un parastās piezīmes vairums situācijās deva lielas priekšrocības aizsargiem, kuri rīkojās nesportiski. Savukārt uzbrucēji, šādi tika nostādīti nelabvēlīgā situācijā.
Ir definēti pieci kritēriji, kas tiesnešiem palīdz izvērtēt kontakta būtību un pieņemt lēmumu spēles laikā.
1.kritērijs: ja spēlētājs necenšas spēlēt uz bumbu un notiek kontakts, jāfiksē nesportiska piezīme, neatkarīgi no spēles rezultāta un darbības norises laika (spēles sākumā vai beigās).
2.kritērijs: ja spēlētājs cenšas spēlēt uz bumbu, bet kontakts ir pārmērīgi stingrs (rupjš), jāfiksē nesportiska piezīme, neatkarīgi no spēles rezultāta un darbības norises laika (piemēram, elkoņu vēzēšana vai spēcīgs ar jebkuru ķermeņa daļu).
3.kritērijs: ja aizsargs veic nevajadzīgu kontaktu, ar mērķi apturēt pretinieku komandas ātro uzbrukumu, jāfiksē nesportiska piezīme, kaut arī starp uzbrucēju un grozu ir vēl citi aizsargi. Šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad uzbrucējs uzsāk metiena kustību (fāzi uz grozu).
4.kritērijs: ja, mēģinot apturēt ātro uzbrukumu, aizsardzības spēlētājs izraisa kontaktu ar pretinieku komandas spēlētāju no aizmugures vai sāniem, un, ja starp šo spēlētāju un aizsardzības komandas grozu nav neviena cita aizsardzības komandas spēlētāja, jāfiksē nesportiska piezīme. Līdzīgi kā iepriekš, šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad uzbrucējs uzsāk metiena kustību (fāzi uz grozu).
5.kritērijs: ja aizsargs pārkāpj noteikumus spēles vai pagarinājuma pēdējās 2 minūtēs, kad bumba ir iemetiena izpildītāja rīcībā, jāfiksē nesportiska piezīme. Šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad bumba vēl nav atstājusi iemetiena izpildītāja rokas (spēles laiks nav pagājis uz priekšu). Ja kontakts no aizsarga puses notiek brīdī, kad bumba ir atstājusi iemetiena izpildītāja rokas, nav jāfiksē nesportiskā piezīme, kaut arī spēles laiks nav pagājis uz priekšu.
Grūtais lēmums #1. “Ventspils” – “VEF Rīga” (nesportiskā piezīme)
Astoņas sekundes pirms spēles beigām “Ventspils” spēlētājs ar bumbu rokās uzsāk kustību groza virzienā, bet “VEF Rīga” spēlētājs no aizmugures veic kontaktu, cenšoties apturēt spēles laiku (“VEF Rīga” tajā brīdī ir tikai divas komandu piezīmes). Atbildīgais tiesnesis fiksēja parasto noteikumu pārkāpumu, bet ņemot vērā, šaubas – aizsargs centās spēlēt bumbā vai tomēr nē –, tika izmantotas IRS (video atkārtojuma sistēma) iespējas. Atbilstoši noteikumiem, video skatījās spēles vecākais tiesnesis kopā ar tiesnesi, kas bija iesaistīts konkrētajā situācijā. Tiesneši lēmumu mainīja uz nesportisko piezīmi.
LBS TK oficiālais viedoklis: pareizs tiesnešu lēmums. “Ventspils” spēlētājs ir ticis garām “VEF Rīga” spēlētājam, kurš pēc tam ar labo roku, apķerot uzbrucēju no aizmugures, cenšas apstādināt uzbrucēju gājienā uz grozu. Atbilstoši basketbola noteikumiem un jaunajām interpretācijām (noteikuma punkts 37.1), tā ir nesportiskā piezīme, jo aizsargs nemēģināja spēlēt tieši uz bumbu. Tiek piemērots nesportiskās piezīmes kritērijs Nr.1.
Grūtais lēmums #2. “VEF Rīga” – “Ventspils” (nesportiskā piezīme)
“VEF Rīga” komanda ievada bumbu spēlē sākot uzbrukumu no savas zonas. “Ventspils” spēlētājs mēģina apturēt pretinieku spēlētāja virzību izdarot pārkāpumu no mugurpuses, ar vienu roku apķerot uzbrucēju, ar otru sitot pa uzbrucēja plecu. Tiesneši fiksē parastu piezīmi, tomēr tā kā aizsargs nespēlēja uz bumbu, atbilstoši noteikumiem uzreiz pārkvalificē parasto piezīmi uz nesportisku piezīmi. Lai pārliecinātos vai lēmums pieņemts pareizi, atbilstoši noteikumiem tiek izmantots IRS (video atkārtojuma sistēma), un pēc tās izmantošanas, tiek atstāts spēkā lēmums – nesportiska piezīme.
LBS TK oficiālais viedoklis: pareizs tiesnešu lēmums. Tiek ievērota procedūra un šaubu gadījumā izmantots IRS. Tiek piemērots nesportiskās piezīmes kritērijs Nr. 1.
Grūtais lēmums #3. “Latvijas Universitāte” – “Valmiera Glass/ViA” (nesportiskā piezīme)
LU komanda ievada bumbu spēlē uzsākot uzbrukumu no savas zonas. Valmieras spēlētājs mēģina apturēt LU spēlētāja virzību izdarot pārkāpumu no mugurpuses, ķerot uzbrucēju no sāniem. Tiesneši fiksē parastu piezīmi.
LBS TK oficiālais viedoklis: kļūdains tiesnešu lēmums, jo aizsargs nespēlēja uz bumbu, pārkāpums no mugurpuses, tāpēc jāfiksē nesportiska piezīme (kritērijs Nr.1). Diemžēl šajā spēlē nevarēja izmantot IRS un tiesnešiem nebija iespēju pārbaudīt lēmuma pareizību.
Grūtais lēmums #4. “Ventspils” – “VEF Rīga” (parastā piezīme)
Ventspils komanda ievada bumbu spēlē uzbrukuma zonā un uzsāk kustību groza virzienā. To ar pārkāpumu kavē VEF Rīga”, spēlējot uz uzbrucēja kontrolē esošo bumbu.
LBS TK oficiālais viedoklis: tiesneši pareizi fiksē parasto piezīmi “VEF Rīga” spēlētājam.
LBS Tiesnešu komisijas sastāvs: Arnis Ozols (vadītājs), Andris Aunkrogers, Ingus Baumanis, Juris Kokainis, Kristaps Konstantinovs, Oskars Lucis, Gatis Saliņš, Oļegs Latiševs, Ilze Gūtmane, Mārtiņš Kozlovskis.
