FIBA nostāja un rīcība attiecībā uz Krieviju – gļēva un neizlēmīga 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau varēja paredzēt, Latvija ieguvusi tiesības rīkot 2025. gada Eiropas čempionāta basketbolā vienas grupas turnīru un arī finālposmu. Medaļu ieguvēji vīriešu konkurencē Latvijā tiks noskaidroti otro reizi vēsturē, pirmā bija 1937. gadā.
Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Eiropas nodaļas valdes sēdē Minhenē, Vācijā, vakar tika paziņoti 2025. gada Eiropas čempionāta rīkotāji. Konkurences gan šoreiz praktiski nebija – uz finālposmu bez Latvijas vēl pretendēja vien Ukraina, ko jau vairāk kā mēnesi iznīcina Krievijas okupācijas karaspēks, bet uz četriem grupu turnīriem bija vien trīs pretendenti.
Grupas turnīrs risināsies arī Somijā un Kiprā, bet attiecībā uz ceturto sekstetu FIBA līdz novembrim gatava gaidīt Ukrainu, paralēli gan arī strādājot pie plāna B. Šoreiz cīņa par rīkošanas tiesībām izzuda vairāku apstākļu dēļ – Ungārija atsauca kandidatūru, Krievijas pieteikums tika anulēts pēc iebrukuma Ukrainā. Ukraiņu delegācija saprotamu iemeslu dēļ uz sēdi Minhenē nebija ieradusies.
2015. gadā Rīgā notika Eiropas čempionāta vienas grupas sacensības. Sievietēm divas grupas Latvija uzņēma 2019. gadā, bet visu čempionātu – desmit gadus pirms tam. Jāpiebilst, ka, ieskaitot jauniešu čempionātus, Latvijas Basketbola savienība kopš 2007. gada organizējusi vairāk nekā desmit FIBA turnīrus.
FIBA Eiropas nodaļas valdes loceklis Edgars Šneps “Latvijas Avīzei” sacīja, ka balsošana notika aizklāti un balsu skaits netiek atklāts jau ilgāku laiku: “Juristi saskaita, prezidents paziņo rezultātu. Kā situācijai pieiet, konceptuāli tika nolemts valdes sēdē pirmdien.”
Par ko tajā tika diskutēts?
E. Šneps: Visām valstīm bija savi problēmu jautājumi, diskutējām par Ukrainas situāciju. Ļoti svarīgi bija tas, kas vēl pirms tam tika runāts šaurākā lokā – vai Eiropas zona grib nolemt visu tagad vai atstāt durvis vaļā, tajā skaitā attiecībā uz fināla stadiju. Virsroku guva pozīcija, ka lēmumi jāpieņem par visu, kas šobrīd iespējams, jo cilvēki izdarījuši mājas darbus un nav vainīgi, ka kāds cits nav varējis vai gribējis.
Otrkārt, šajos laikos ir daudz nezināmā un neskaidrību, līdz ar to katra lieta, par ko vari būt pārliecināts, ir vērtība. Valdē piedalījās 23 cilvēki, tur izskanējušie komentāri apstiprināja jau iepriekš runāto, līdz ar to pozīcija bija pietiekami vienota.
Tātad šis šaurākais loks faktiski norāda, kādā virzienā būtu jāiet?
Tā ir jebkurā organizācijā, kurā ir pietiekami liela lēmēju institūcija. Basketbolā ir tāds instruments kā Koordinācijas padome, kurā ir trīs pārstāvji no FIBA centrālā ofisa un trīs no Eiropas nodaļas. Tā platforma arī statūtos ierakstīta un pirms valdes sēdēm viņiem ir spriešana. Es tur neesmu, bet ar lielāko daļu pārstāvju biju runājis.
Minēji, ka lēma 23 valdes locekļi, bet ir 25. Tātad Krievijas un Baltkrievijas pārstāves nebija?
Nē.
Kāpēc tās nav izslēgtas no valdes?
Tāda priekšlikuma nav bijis. FIBA Izpildkomiteja pieņēma lēmumu par komandu un izlašu atstādināšanu, bet visus citus jautājumus saistībā ar Ukrainas situāciju skatīs maijā nākamajā valdes sēdē, kad ir arī ģenerālā asambleja. Pieļauju, ka ir vēlme to padarīt par visas Eiropas basketbola sabiedrības kopīgo lēmumu. Vai arī nebija vēlmes jaukt jautājumus, šoreiz fokuss bija “Eurobasket 2025”.
Kā vērtē to, ka Krievija joprojām nav izslēgta no šī gada Eiropas čempionāta?
Ļoti negatīvi.
Kāpēc FIBA Krievijas jautājumā rīkojusies tik gļēvulīgi un lēni? Pirmais kara nosodījuma vēstījums parādījās piektajā dienā pēc tā sākuma.
Negribētu teikt, ka FIBA centusies izvairīties. Šobrīd visu var nolemt relatīvi ātri tiešsaistē, taču tas nav viena cilvēka lēmums. FIBA ir globāla organizācija, un, pat minimālā sastāvā lemjot, ir pārstāvji no visiem kontinentiem.
Pieļauju, ka nevarēja savākties uzreiz, varbūt citos kontinentos ir citādāks redzējums, varbūt vajadzēja cietos faktus, lai saprastu, kas tieši notiek. Ja Latvijas pārstāvim prasītu viedokli par eskalāciju citos pasaules reģionos, ļoti iespējams, ka arī uz sitiena nevarētu pateikt. Tas ir tikai mans minējums.
FIBA ir ietekme Grieķijas, Serbijas cilvēkiem, Eiropas nodaļas prezidents Turgajs Demirels ir no Turcijas, līdz ar to politiskā aina veidojas visai noteikta. Vai Baltijas valstu, Polijas un citu valstu pārstāvji, kas labi saprot realitāti attiecībā uz Krieviju, nevar apvienoties un veicināt lēmumu pieņemšanu?
Ļoti iespējams. Uzturu komunikāciju ar Aleksandru Volkovu, bijušo Nacionālās basketbola asociācijas spēlētāju un Ukrainas Basketbola federācijas prezidentu, visiem valdes locekļiem biju pārsūtījis viņa bildi, kur ir ar automātu un pistoli rokās kādā no valsts reģioniem. Visi esam viņam savā ziņā parādā, ka tur cīnās. Līdz ar to bija solidārs balsojums, ka Ukrainai paliek iespēja kandidēt uz 2025. gada čempionāta grupu turnīru.
