Basketbola diriģents Žagars 0
Eiropas junioru čempionāta rīkošana Latvijā tieši šogad bija apzināta – lai viena no mūsu talantīgākajām komandām būtu redzama savās mājās. Tā patiešām bija komanda, kurai laukumā bija savs izcils diriģents. Tieši tā gribas raksturot saspēles vadītāju Artūru Žagaru, kura piespēles, caurgājieni un labais metiens liek basketbolu izbaudīt augstā kvalitātē. Vieglums, basketbola grācija un vēl trausls talants – ģimenes un treneru rokās ielikts slīpējams dimants.
Karstākais pasaulē
“Man šis bija labs turnīrs, izņemot spēles pret Horvātijas un Turcijas izlasēm. Tomēr pret turkiem izrautā uzvara visai komandai deva mentālu pārliecību. Pēdējās piecas sekundes, trīs metieni uz mūsu grozu un uzvara. To, ka spēle beigusies, sapratu tikai pēc tā, ka skatītāji tribīnēs aiz prieka lēkā. Vai es mierīgi uztveru zaudējumus? Kā to ņem. Par izcīnīto otro vietu ir iekšēja sāpe palikusi. Joprojām ticu, ka varējām uzvarēt arī serbus. Todien sakrita apstākļi, ka viņi bija labāki. Varējām kaut kad nospēlēt citādi, pietrūka veiksmes,” Žagars ir pārliecināts, ka zelts varēja palikt Latvijā.
Varbūt varam būt neobjektīvi, taču, ja autoritatīvā basketbola vietne “Draft Express” Žagaru ielikusi pirmajā vietā starp pasaulē “karstākajiem” jaunajiem basketbolistiem, tad tas ir nopietni! Turpat aiz muguras ir Lebrona Džeimsa dēls Lebrons Džeimss juniors, bet Eiropas U-18 čempionāta vērtīgākais spēlētājs serbs Marko Pecarskis – tikai ceturtais.
“Varbūt Žagars nav perfekts prototips basketbolistam, kādus NBA komandas meklē saspēles vadītāja pozīcijā, taču jūs nevarat nepamanīt spēlētāju ar pašu augstāko basketbola IQ un noslīpētu metienu lēcienā. Viņš ir perfektā situācijā, lai pilnveidotos, turklāt nonācis lieliskā Eiropas basketbola skolā. Perspektīvā viņam ir visas iespējas savu spēli pārnest jau uz pieaugušo basketbolu,” tā pēc jūnijā Itālijā notikušās NBA jauno spēlētāju attīstības nometnes rakstīja viens no ietekmīgākajiem Amerikas sporta medijiem ESPN. Tur Žagars pasaules U-18 talantu komandā bija viens no līderiem, turklāt gluži kā lielāko bērnības daļu spēlēt iznāca pret pāris gadus vecākiem puišiem.
Basketbolā ievirzīja tēvs
Uz pirmo basketbola nodarbību Daugavas sporta namā pie trenera Mārtiņa Fomina mazo Artūru atveda viņa tēvs Juris, kurš spēlēja labā amatieru līmenī, un turpat pa laukuma malu ar bumbu nereti darbojās arī dēlēns. Driblēt bumbu un mest grozā mācēja, tādēļ tūdaļ nonāca pie gadu un divus vecākiem puišiem. Treneris Fomins atceras, ka visus jaunumus puika apguvis zibenīgi un ātri varējis ķerties pie nākamajiem. Lieliskā spēles izjūta parādījās uzreiz, kad Artūrs ātrumā un viltībā ar garu degunu atstāja lielākus puikas.
“Nenoliegšu, talanta man netrūka, tomēr es biju mazākais un vājākais. To vajadzēja kompensēt ar meistarību un prātu. Protams, bija arī asaras un krīzes brīži, kad gribēju iet prom no basketbola un nesapratu, kam tas vajadzīgs. Taču tie ātri pārgāja, jo basketbolu spēlēju sava prieka pēc, nevis vecāku iegribu dēļ.”
Žagara talants bija pamanāms jaunatnes līgas spēlēs, par viņu kā nākamo zvaigznīti runāja daudzi. “Kopā ar divus gadus vecāko puišu komandu mēs Latvijā bijām neuzvarami. Es nācu un palīdzēju, bet tas tomēr vairāk bija viņu nopelns. Ar saviem 2000. gada džekiem par jaunatnes čempioniem kļuvām tikai vienreiz U-14 grupā. Komandas treneris Raivo Otersons man ir kā otrs tēvs – visu laiku bijis blakus, daudz strādāja ar mani un dažādi attīstīja basketbola ziņā. Tas, kur esmu tagad, ir liels treneru nopelns,” uzskata Žagars. Tieši tāpat savulaik Otersons noņēmās ar citu mazu puiku – Andri Biedriņu, kurš vēlāk izauga par labu NBA centra spēlētāju.
Porziņģu paspārnē
Žagars bija viens no tiem, kurus Jānis un Kristaps Porziņģi aicināja uz savu pirmo talantu nometni Liepājā. Pēdējā spēlē man acīs iekrita tieši Žagars – pārliecība un ne mazāko baiļu, vienā laukumā spēlējot kopā ar trīs NBA vīriem. “Laikam jau tā pārliecība man šūpulī ielikta vai ieaudzināta no mazotnes. Es tiešām nerespektēju pretinieku. Bet, kad iepriekšējā sezonā klubā “Joventut” man teica, ka būs pirmo reizi jāiet laukumā Spānijas čempionātā, rokās trīcēja – līdz šim vienīgo reizi,” stāsta Artūrs.
Lai gan Žagars bija talantīgs, aģentu bari ap viņu nespietoja. “Lielākā daļa atrunājās, ka esmu maziņš un nekas tur nesanāks,” spriež Žagars, lai gan piebilst, ka no liekas uzmanības viņu pasargājusi arī ģimene. “Bez ģimenes jau nekur, tā vienmēr ir vissvarīgākā. Ģimene ir mana vislielākā vērtība. Dzen uz priekšu grūtos un ne tik grūtos brīžos, bez tās es netiktu tik tālu, kur esmu šodien.”
Savukārt Jānis Porziņģis pirms pāris gadiem apmeklēja Latvijas un Polijas jauniešu izlašu pārbaudes spēli un Žagaru ievēroja. Iepazinās ar viņa tēvu, vēlāk arī ar pašu. Pusotru gadu šī sadarbība ilga bez oficiāla līguma parakstīšanas, taču divas vasaras Žagaram bija iespēja Liepājā darboties kopā ar Kristapu Porziņģi. Aģenta Jāņa Porziņģa paspārnē Žagars oficiāli nonāca tikai pirms gada, kad bija pienācis laiks doties uz Spāniju. “Kristaps Porziņģis man ir paraugs sportā, savukārt Jānis māca, kā izturēties ikdienā, veidot pareizas attiecības ar medijiem,” par ikdienas aizkulisēm pastāsta Artūrs.
Nākamā pietura Badalona
Žagara spēle un saceltā ažiotāža noteikti liek aizdomāties NBA sakarā, tomēr viņa komanda turas pie zemes un karjeras attīstībā iet soli pa solim. Pirms gada Žagars devās uz Badalonas komandu “Joventut” Barselonas pievārtē, kur ir viena no labākajām jauno basketbolistu attīstības vietām Eiropā. “Bija pienācis laiks izrauties no ierastās vides, tikt pie spēcīgākiem treniņu partneriem. Arī izmēģināt, kā ir dzīvot vienam bez vecākiem, iemācīties spāņu valodu. Salīdzinot ar Latviju, galvenās atšķirības ir divas. Pirmā – spēlēt augstākā līmeņa turnīros, piemēram, Eirolīgas jaunatnes turnīrā. Otra – treneru pieejamība un iespējas individuālam darbam. Nav jau tā, ka te mācītu citādu basketbolu. Arī Otersons un Fomins mācīja līdzīgas lietas, taču tikai te katram ir vēl citas grupas un tik lielu darba apjomu Rīgā vienkārši nebūtu kur paveikt.”
Lai gan pērn Žagars jau debitēja Spānijas virslīgā ACB un Eiropas čempionātā parādītais sniegums prasīt prasa turpināt citā līmeni, viņš nevēlas neko sasteigt. “Plānots, ka spēlēšu kluba otrajā komandā “CB Prat”, bet trenēšos pie “Joventut”. Gribu izcīnīt vietu ACB līgas komandā. Vai es redzu sevi NBA? Paga, paga, līdz tam tāls ceļš, un galvenais – fiziski jānobriest ķermenim.”
Žagars ir no tiem jauniešiem, kuri nobriest vēlāk par vienaudžiem. Eiropas kadetu čempionātā bija pat komiski kadri, kā mazs puikiņš metas cīņā pret dienvidniekiem, kuri izskatās kā tēvoči. Pēdējo pāris sezonu laikā basketbolists pastiepies par aptuveni astoņiem centimetriem, kļuvis smagāks, pieaudzējis muskuļus. Tomēr tas vēl nav pilnbrieds, tādēļ Žagara izaugsmes potenciāls sniedzas pagaidām nezināmās robežās.
Pēdējās nedēļās latviešu talantu ir salīdzinājuši ar daudziem. Latviešu Stepens Karijs, Gorans Dragičs, Milošs Teodosičs… “Runāt jau var, bet es vēl neesmu sasniedzis neko no šo zvaigžņu iespētā. Jā, varu noskatīt kādu kustību, bet necenšos nevienu kopēt. Man vairāk patīk Kairija Īrvinga un Denisa Šrēdera spēle, bet pirmkārt gribu spēlēt pats savu basketbolu,” uzskata Žagars.
Latvijas valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars jūnijā viņu pirmo reizi uzaicināja uz izlases treniņiem, kuros jaunieša meistarībā pavērtu muti noskatījies viens otrs basketbolā daudz redzējis vīrs. Žagars pieklauvējis pie lielā basketbola durvīm un ir gatavs tās arī atvērt. Jau šoruden! Ļoti iespējams, arī kā Latvijas vīru izlases spēlētājs.
