Basketbolā ar smaidu uz lūpām: Kārlis Lasmanis šobrīd ir viens no pasaules labākajiem 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kārlis Lasmanis šobrīd ir viens no pasaules labākajiem 3×3 basketbolistiem un kopā ar cīņu biedriem stabili bruģē ceļu, lai nākamajā gadā Latvija būtu pārstāvēta šīs disciplīnas olimpiskajā debijā Tokijā.
26 gadus vecais ventspilnieks kļuva par Pasaules tūres finālposma rezultatīvāko spēlētāju un uzvarētāju “Rigas” sastāvā.
Šosezon uzvarējāt trijos no pieciem Pasaules tūres posmiem. Esi apmierināts?
K. Lasmanis: Jā, treniņos paveicām apjomīgu darbu, un tas summējās pozitīvos turnīru iznākumos. Sezona nebija pilnvērtīga, tomēr rezultātu ziņā – labākā, kāda mums bijusi, stabili spēlējām visos turnīros, tikai vienā zaudējot ceturtdaļfinālā. Vasarā nebija pārliecības, ka vispār notiks kāds posms, psiholoģiski bija ļoti grūti visu laiku trenēties bez konkrēta mērķa, tomēr grožus neatlaidām, tāpēc arī rezultāts ir tik labs.
Domāju, ka citām komandām nebija tik vienkārši, mums viss bija pieejams arī grūtajā laikā – tikām zālē, treneri bija pretimnākoši un neatcēlām nevienu treniņu. Visi konkurenti startēja labākajos sastāvos, tikai serbu “Novi Sad” līderis Dušans Buluts nespēlēja ar savu komandu.
Novembrī Dohā tu izrāvi uzvaru ar tālmetienu spēles beigās, tagad Džidā – Nauris Miezis. Kur ir jūsu pārliecības noslēpums?
Lielos vilcienos tas ir parasts treniņa metiens, šādās situācijās tiek izmesti ļoti daudzi metieni, tāpēc domāju, ka Naurim bija liela pārliecība. Protams, psiholoģija spēlē izšķirošu lomu, bet, jo mazāk domā šajās situācijās, jo labāk. Tajā brīdī pulss ir pie 170, strādā refleksi. Spēles beigās bumba parasti ir pie manis vai Naura, mēs esam spēles veidotāji. Arī Edgars (Krūmiņš) var iemest, bet katram komandā ir sava loma, un izšķirošajos momentos to zina, lasām spēles situācijas.
Pretinieku analīze 3×3 ir tikpat augstā līmenī kā klasiskajā basketbolā?
Treneris Raimonds Feldmanis pieprot to lietu kvalitatīvi, strādā ar tām pašām programmām kā 5×5, tā ka principā nekas neatšķiras. Pretinieku spēles zīmējums mums ir skaidrs, mēs bieži ar tām komandām spēlējam un apmēram zinām, ko var sagaidīt. Domāju, ka viņi arī mūs var tikpat labi nolasīt.
Kas ir jūsu lielais trumpis?
Ļoti laba komandas ķīmija un tas, ka ir prieks kopā spēlēt, vienmēr ar smaidu uz lūpām, un tā ir vieglāk gūt panākumus. Mēs šajā kvartetā esam kopā četrus gadus – kopš 2017. gada, kad uzvarējām Eiropas kausā. Vasarās spēlējām “Ghetto basket” turnīros, tiesa, ne kopā, bet Jānis Āre mūs labi zināja, viņam bija uzdevums izveidot komandu Eiropas čempionāta kvalifikācijai, un piedāvāja mums. Līdz tam biju spēlējis tikai ar Nauri, uzvarējām, un sākās kopīga ēra. Tobrīd nevarēju nojaust, ka tas būs tik tālejoši, bet allaž visu daru ar 100 procentiem.
Nākamajā gadā pirmais lielais uzdevums būs kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm. Ņemot vērā panākumus, ir pārliecība, ka tas izdosies?
Kvalifikācijas turnīrs maija beigās Austrijā būs ļoti sarežģīts. Lai tiktu uz Tokiju, jābūt trijniekā, un konkurenti būs spēcīgi, ceturtdaļfinālā, visticamākais, pretī nāks amerikāņi vai lietuvieši. Gatavosimies nopietni. Ja Austrijā neizdosies, būs vēl viens kvalifikācijas turnīrs, kur piedalās valstis, kuru 5×5 izlases spēlējušas olimpiskajās spēlēs. Tur, manuprāt, mums ir ļoti lielas iespējas. Vīriešu un sieviešu konkurencē Tokijā 3×3 turnīrā startēs pa astoņām izlasēm.
Teorētiski tev ir puslīdz skaidrs, kuras valstis spēlēs olimpiskajās spēlēs?
Noteikti – serbi, amerikāņi un, cerams, arī mēs. Viena vieta ir Japānai. Grūti pateikt par citiem.
Kāpēc daudzas lielvalstis nefigurē Pasaules tūrē – Spānija, Francija, Grieķija, Turcija un vēl virkne citas?
Ir pamatkomandas, kas spēlē vairākus gadus – mēs, Serbijas, Lietuvas. Šogad varbūt saistībā ar kovidu bija mazākas iespējas iekļūt tūrē, tāpēc nebija jaunu pārsteigumu, ja neskaita Lietuvas “Utenu”. Gaidu, kad parādīsies spēcīgas komandas no lielvalstīm, sociālajos tīklos var redzēt, ka kustība notiek, piemēram, Spānijā spēlētāji no ACB līgas trenējas 3×3, varbūt tiešām gatavojas olimpiskajai kvalifikācijai.
Tev šis ir otrais gads, kad nespēlē lielo basketbolu.
Šogad ar vienu kāju jau sanāca atgriezties, vasaras sākumā vairākas nedēļas trenējos ar “Ventspili”, nospēlēju arī vienu pārbaudes spēli, tomēr bija cilvēki, kas negribēja, lai es apvienoju, un vajadzēja izvēlēties, tāpēc nešaubīgi devu priekšroku 3×3.
Gribēju spēlēt 5×5, lai pirms olimpiskajām spēlēm iegūtu spēļu praksi, tas tobrīd šķita vienīgais variants.
Kā tiki pie iesaukas Betmens?
3×3 spēļu komentētājs apveltīts ar ļoti labu humora izjūtu, fantāzija strādā, un viņš izdomāja, ka es esmu Betmens, Nauris – Robins. Krūmiņš ir Pingvīns, Agnis Čavars – Alfrēds (smejas).
Tava māsa Rūta šobrīd ir Latvijas labākā tāllēcēja un trīssoļlēcēja, pagājušajā nedēļā viņai apritēja 20. Dāvana atceļoja no Saūda Arābijas?
Dāvanu nebija viegli nopirkt, bet kaut ko atvedu. Māsa sākusi studijas Floridas štata universitātē ASV un uz Ziemassvētku brīvdienām atlidojusi uz Latviju.
