Simt reižu pacelties pirkstgalos 0
“Mazkustīgā dzīvesveida dēļ pēdu muskulatūra kļūst vāja, asinsrite – sliktāka, pēdas deformējas. Mainās arī atbalsta punkti, jo pēdas vairs netur tik lielu slodzi. Ja atbalsta punkti pēdās ir nepareizi, cieš pārējais ķermenis,” uzsver I. Zeltīte. Arī apavi uzspiež pēdām savu zīmogu, jo tajos pēdas var kustēties tikai stingri noteiktā veidā. Turklāt, jo ciešāki apavi, jo mazāka kustību iespēja.
Skaidrs, ka pēdas muskuļi un saites jātrenē. Bet kā?
“Staigāšana ar basām kājām ir ļoti labs treniņš arī tad, ja novelk kurpes un mazliet pastaigā pa dzīvokli vai biroju. Piemēram, es pati mājās visu gadu staigāju tikai basām kājām,” atklāj fizioterapeite. “Protams, vislabākās ir pastaigas brīvā dabā. Lieliski pēdas stiprina staigāšana pa grimstošām smiltīm, pa nelīdzenām virsmām, dažādiem segumiem. Tas stimulē muskuļu darbību, īpaši attīsta pēdas sīkos muskulīšus. Turklāt basu pēdu iespējams izkustināt visos virzienos, jo bez saliekšanas un iztaisnošanas iespējamas arī citas kustības. Nelīdzenas virsmas to nodrošina.
Ļoti labs vingrojums ir celšanās uz pirkstgaliem. Tā nostiprina gan pēdu, gan ikru muskulatūru, kam ir svarīga nozīme, lai asinis vieglāk tiktu uz augšu – uz galvas smadzenēm. Pēc fizioterapeites teiktā, būtu ideāli, ja basām kājām to varētu izdarīt 100 reižu no vietas. Taču cik daudzi no mums to varētu? Tāpēc pirmajā reizē pietiktu kaut vai ar 10 reizēm, ar katru nākamo dienu liekot klāt pa reizītei.
Muskuļu spazmas šā vingrojuma laikā liecina par sliktu asinsriti. Tas nozīmē, ka vajag vairāk staigāt, lēni skriet. Kāju pēdas trenēt ir ļoti svarīgi, lai labi darbotos smadzenes,” saka I. Zeltīte.
