Basenži – suņi, kuri jodelē un ēd zemenes 0
Ikdienā Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes iedzīvotāja INA RABKEVIČA nodarbojas ar friziermākslu, bet brīvajā laikā jau piecus gadus aizrāvusies ar šķirnes suņu – basenžu – audzēšanu. Nodibinājusi savu suņu audzētavu “Amulet Heart”. Kopā ar Inas ģimeni pastāvīgi dzīvo trīs pieauguši basenži. Tobrīd, kad viesojāmies Milzkalnē, mājās vēl bija arī divi kucēni, kuri gaidīja jaunos saimniekus.
Kāpēc no visas kuplās suņu šķirņu saimes Ina izvēlējusies tieši basenžus? Jo tie ir graciozi un ar tiem nekad nav garlaicīgi, teic Ina. Turklāt basenži ir gudri, ar spēcīgu raksturu un stabilu psihi. Pretēji daudzām citām suņu šķirnēm, kas pakļaujas cilvēka vēlmēm, tie domā paši ar savu galvu. Ar basenžiem var daudz ko sarunāt, bet piespiest – nevar. Neņemot vērā, ka augumā ir vidēji lieli, tie ir bezbailīgi, stāsta Ina.
Pirmais basenžs, kuru Ina iegādājās, bija ruda suņu meitene Redži. Ina cerēja, ka suns par savu saimnieci atzīs viņu, bet sunīte par savu saimnieku izvēlējās Inas vīru Sandri. Tā mēdz būt, ka suņu dāmas vairāk uzmanības velta vīriešiem, bet puikas – sievietēm. Kamēr Redži bija maza, tā bija hiperaktīva. Lai suņu meitenei būtu ar ko kopā pavadīt to laiku, kamēr saimnieku nav mājās, Ina un Sandris nolēma iegādāties otru basenžu. Braucot pēc otra kucēna, suņu meiteni paņēma līdzi. Tiklīdz Redži ieraudzīja melnbalto Šadovu, ar zobiem satvēra to aiz skausta un vilka uz mašīnas pusi. Tas nekas, ka Redži tobrīd bija tikai četri mēneši, bet Šadovam – deviņi. Tas, ka Šadovs padevās suņu meitenes spiedienam, saimniekiem lika saprast, ka abi suņi labi sapratīsies. Vēlāk Ina un Sandris no Ukrainas atveda trešo basenžu – tīģerkrāsas Amiri. Katrs suns nācis no citas suņu audzētavas, lai tiem nepastāvētu tuva radniecība un tos varētu droši krustot.
