Basām kājām pretī veselībai 0
Ne katrs gūst baudu, brienot pa slapju zāli vai aukstu ūdeni, taču, to darot, iespējams stiprināt veselību. 36,6 °C eksperimentā pārliecināmies, ka, uzsākot norūdīšanos, pašsajūta uzlabojas jau mēneša laikā. Kaut arī klāt atvasara, joprojām ir daudz iespēju to darīt brīvā dabā.
Vai gan ūdens dziedniecības pamatlicējs Sebastians Kneips, būdams slims ar plaušu karsoni un lekdams ledaini saltajā Donavā, varēja paredzēt, ka viņa rūdīšanās un ārstēšanās metodes praktizēs arī pēc vairāk nekā simts gadiem? Tā kā toreizējam studentam imunitāte bija stipra, drosmīgais eksperiments vainagojās panākumiem, un ar to aizsākās kontrasta temperatūras ūdens izmantošana veselības uzlabošanā.
Siltumā sīkie asinsvadi paplašinās un pa tiem plūst vairāk asiņu, vēsumā – sašaurinās. To tonusa maiņa organismam ir kā vingrošana. Norūdoties stabilizējas nervu sistēma, tādēļ līdzsvarotāk reaģējam uz apkārt notiekošo, uzlabojas asinsrite un vielmaiņa. Tiek spēcinātas visas organisma sistēmas, tādēļ ir vieglāk pretoties apkārtējās vides mainīgajiem un nelabvēlīgajiem apstākļiem.
“Norūdīties varam katrs saviem spēkiem, pat bez īpašu līdzekļu ieguldījuma. Nepieciešama vienīgi motivācija,” uzsver fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe Dzintra Vāvere.
Vislabāk to sākt vasarā, kad ir silts un palīdz saulīte, veicinot ādā imunitāti stiprinošā D vitamīna sintēzi, taču norūdīties iespējams jebkurā gadalaikā. Iepriekš vēlams konsultēties ar ārstu, izvērtēt veselības stāvokli, lai pieņemtu vēlmēm un iespējām visatbilstošāko plānu.
Lūk, seši rūdīšanās soļi, katru no tiem veicam ik dienu vienu nedēļu. 1. Norīvējamies ar raupju, aukstā ūdenī samērcētu, labi izgrieztu dvieli. 2. To pašu darām ar valgu dvieli. 3. Reizi dienā aplaistāmies, izmantojot par 5 grādiem vēsāku ūdeni, nekā parasti mazgājoties. 4. Īslaicīgi 1–2 minūtes iegremdējamies vēsā ūdenī, pēc tam norīvējamies ar sausu raupju dvieli. 5. Peldamies vēsā ūdenī, pakāpeniski arvien ilgāk, beigās norīvējamies ar sausu raupju dvieli. 6. Peldamies 2–3 reizes dienā.
|
“Īstenojot šādu plānu, cilvēks jau nedēļas vai mēneša laikā jūtas citādāk, bet pēc diviem trim mēnešiem – fantastiski! Labāk guļ, mazāk slimo, ir kļuvis līdzsvarotāks un smaidīgāks,” pārliecinājusies ārste. “Taču gadās arī, ka process organismam kļūst nepanesams, un tad rīcības plāns mērķa sasniegšanai jāmaina.”
Vienīgi smagiem slimniekiem, kas sirgst ar dažādu orgānu mazspēju vai audzēju, nevajadzētu radīt organismam papildu slodzi rūdoties, jo visi tā spēki tiek tērēti izjauktā līdzsvara sakārtošanai.
Neapdomīgi un pārāk strauji uzsāktas rūdīšanās procedūras, pakāpeniski neieslēdzot pielāgošanās mehānismu, var beigties ar angīnu, vidusauss iekaisumu vai citām slimībām.
Rūdoties noturīgu efektu var panākt apmēram trīs mēnešu laikā, taču, pārtraucot to darīt, tas pakāpeniski mazinās.
Eksperimenta norise * Dalībnieki ierodas uz konsultāciju pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstes Dzintras Vāveres, tiek iztaujāti, izmeklēti un saņem ieteikumus ne tikai, kā norūdīties, bet arī novērst nelielas mugurkaula un pēdu veselības problēmas. * Tā kā eksperimentētāji gatavojas iesākto turpināt, pēc mēneša atkārtotā tikšanās reizē saņem vēl dažus padomus.
Plāns septembrim * Mēneša sākumā norūdīšanās procedūrām atvēlamo laiku ierakstīt darbu plānotājā. * Sākt norūdīšanos ar kāju vannošanu. Sagādāt divas 5–6 litru tilpuma bļodas. Vienu piepildīt ar 40–50 grādu karstu un otru ar 10–16 grādu aukstu ūdeni. Siltajā turēt pēdas līdz minūtei, bet vēsajā – 15 sekundes. Tā atkārtot 6–10 reizes, turpinot procedūru 15 minūtes. Pēc tam izmasēt pēdas un uzvilkt siltas zeķes. * Katru rītu norīvēties ar aukstā ūdenī samitrinātu raupju frotē vai lina dvieli, lai ķermenis sasilstot izjustu kontrastu. * Turpināt ģērbties viegli pēc iespējas ilgāk. Vējainā laikā pastaigās piesegt ausis, apmest ap pleciem lakatu vai šalli. Siltummīļiem tērpties kā sīpoliņiem, lai nesaltu, taču arī nesasvīstu un vajadzības gadījumā kādu apģērba gabalu varētu novilkt. * Staigāt basām kājām, bradāt pa vēsu ūdeni un bļodā sabērtām ozolzīlēm vai kastaņiem – tas ne vien norūdīs, bet arī kalpos pēdas deformācijas profilaksei un ārstēšanai. * Pagalmā vai dārzā aplaistīties ar divām lejkannām, no kurām vienā ir saulē sasilis ūdens, bet otrā – vēss, no krāna ielaists vai akas smelts. * Palutināt ķermeni ar pastaigām dabā un gaisa peldēm. Ja kļūst vēsi, norīvēties ar dvieli, silti saģērbties un iedzert tēju no līdzpaņemtā termosa. * Kaut arī saules aktivitāte septembrī mazinās, tai, spoži spīdot, no pulksten 12 līdz 15 dienā nav vēlams ilgstoši uzturēties laukā tiešos saules staros.
|
Aukstas dušas izaicinājums
Laura Bartonika (30), uzņēmuma Cintamani Baltic mārketinga vadītāja, ir siltuma mīļotāja un piedalās eksperimentā, lai sevi pārvarētu. Viņas mērķis – saglabāt sauli sirdī un ķermenī visu gadu.
“Es ļoti labi jūtos vasarā, taču gribētu, lai organisms spētu pielāgoties arī skarbākiem laika apstākļiem.
Labprāt guļu viskarstākajā vannā, kāda vien var būt. Auksta duša man ir izaicinājums. Ar apbrīnu raugos uz cilvēkiem, kas peldēšanas sezonu sāk agri pavasarī un beidz vēlu rudenī,” – atklāj Laura.
“Vasarā ceļos līdz ar saullēktu, gribu steigties laukā un paspēt daudz izdarīt, taču ziemā man ir grūti sevi piespiest iziet ārā. Tā mani apslāpē. Mainoties sezonai, puņķus un kakla sāpes parasti smagi pārdzīvoju – ja tie ir, tad tā kārtīgi! Nosalstot kājām, piemeklē urīnceļu kaites.
Šķiet, ka, tikai pateicoties salsas dejošanai, izturēju pagājušo ziemu. Lai pārvarētu sava ķermeņa fiziskās robežas, nodarbojos ar kundalini jogu un turpmāk veselīgajiem ieradumiem vēlos pievienot arī norūdīšanos.”
Pirms dot ieteikumus Laurai, Dzintra Vāvere izvērtē viņas augumu un stāju, atzīmējot, ka veidojas pēdas deformācija, tādēļ par šo ķermeņa daļu noteikti nedrīkst aizmirst. “Kurpēs pastāvīgi iesprostotās un zābakos iespiestās kājas prasa mīļumu. Būs tām siltums, treniņš, labsajūta, tad veselība uzlabosies visā ķermenī,” teic ārste.
Rūdīšanās kā spēle
Eksperimenta noslēguma dienā Laura svin savu trīsdesmito jubileju, ir pacilāta un starojoša. “Mans priekšstats par norūdīšanos ir pilnīgi mainījies,” viņa atzīst. “Agrāk šķita, ka tas ir ļoti grūts un ekstrēms pasākums, taču tagad to uztveru kā spēli un dzīves baudīšanu. Varbūt kādreiz palika mazliet vēsi, taču to nejutu, jo dzīvoju ar moto: es rūdos.
Atvaļinājuma nedēļu pavadīju gandrīz tikai brīvā dabā, staigājot basām kājām. Sešos no rīta bridu pa rasas pielietu pļavu. Jutos fantastiski – izbaudīju ne tikai veldzi, bet arī augu ziedu, lapu, putekšņu ēteriskās eļļas!
Eksperiments man deva vairāk drosmes. Iepriekš nebūtu peldējusies jūrā naktī, kad vien iespējams, salijusi lietū un pēc tam ar visām drēbēm izžuvusi, staigājusi pa rasotu zāli zem zvaigžņotām debesīm.
Sākot kontrastdušas, pārliecinājos, ka vistīkamākais man ir 48 grādus silts ūdens, taču tagad ķermenis ir gatavs kontrastam. Šūniņas kā gliemezīši aukstumā savelkas, bet karstumā izkūst. Pēc tam rīvējos ar dvieli un lietoju tropiskā auga frangipani eļļu, kas ir izteikti mitrinoša, ātri iesūcas ādā, nepadarot to taukainu un patiesi sasilda ķermeni. Agrāk to tik bieži nebiju lietojusi.
Glāzi karsta ūdens no rītiem dzēru jau pirms eksperimenta, kopš nodarbojos ar jogu un meditēju.
Sāls un sodas vanniņa kājām ir ideāla vasarā, jo tad atkrīt vajadzība taisīt pedikīru.
Pēc dūņu maskām vēl ilgi saglabājās svaiguma sajūta. Vīrs mani aplēja ar lejkannu, taču tās nebija viegli noskalot. Labi, ka pēc tam sāka līt.
Eksperimentā vairāk vai mazāk iesaistīju visus apkārtējos. Grants vannīti esmu iecerējusi iekārtot arī birojā. Kādēļ gan atelpas brīžus neizmantot šādai veselīgai nodarbei un smadzeņu pārslēgšanai? Maniem kolēģiem arī tas patiks.
Plānoju datorā iestatīt atgādinājumus: dodies peldēt! laiks kāpt grantī! un citus. Turpmāk jubilejās citiem dāvināšu pašmasāžas gumijas ezīšus – darbošanās ar tiem rada ļoti patīkamas sajūtas.
Savu pozitīvo pieredzi uztveru kā kofeīna sniegtu enerģiju. Cik vien ilgi būs iespējams, turpināšu peldēties un baudīt rasu. Piepulcēties roņiem laikam būtu pāragri, taču pastaigas gar jūras krastu gan varētu kļūt par manu ziemas ikdienu.”
Ko ieteica Laurai * No rīta pamostoties, izdzert glāzi silta ūdens. Sasildot ķermeni iekšēji, ir vieglāk pieņemt aukstumu. * Katru rītu un vakaru rūdīties kontrastdušā, nedēļas laikā pazeminot temperatūru par 3–5 grādiem. Vienu minūti izmantot sev tīkamu temperatūru un otru – vēsāku, tad atkal siltāku, un tā – 6 reizes. Pēc tam norīvēties ar raupju lina vai frotē dvieli un virzienā no perifērijas uz centru vai pa apli ieglāstīt ķermenī ēterisko eļļu, lai tajā ilgāk saglabātos siltums. * Vairāk uzturēties laukā, biežāk palutināt ķermeni ar gaisa peldēm. Pastaigas dabā papildināt ar vingrošanu. * Rīta rasā bradāt pa pļavu! (Eksperiments notika augustā.) Ļaut ķermenim nožūt un ieglāstīt tajā eļļu. * Trenēt un rūdīt pēdas! Rupjo celtniecības granti sabērt bļodā, saliet ar ūdeni un bradāt pa to 20 minūtes. Pēc tam kājas noskalot ar aukstu dušu, ļaut nožūt un ieziest ar eļļu. * 15–20 minūtes palutināt kājas sāls un sodas vanniņā (uz 5–6 litriem ūdens ņem 1 ēdamkaroti rupjās sāls un 1 deserta karoti dzeramās sodas). Sākumā izmantot labi siltu (48–50 grādi) ūdeni, temperatūru pakāpeniski pazeminot par 3–5 grādiem. Kājas ūdenī vingrināt, nostājoties uz pirkstgaliem un papēžiem, uz pēdu ārmalām un iekšmalām. Kad pēdas nožuvušas, ieglāstīt tajās masāžas eļļu, rūpīgi izmasējot katru pirkstiņu – tas radīs siltuma sajūtu. * Peldēties 4 reizes nedēļā. Pa reizei padarīt peldes vēl efektīvākas, uzklājot ķermenim dūņu masku. Tā satur jodu, bromu, mangānu un daudz citu vērtīgu vielu, kuru joni organismā turpina darboties līdz pat 48 stundām, palīdzot saglabāt tvirtu ādu un locītavas elastīgas. Kamēr vējš žāvē ķermeni, kustēties, lai nekļūtu auksti. * Masēt un trenēt pēdas un plaukstas ar gumijas ezīšiem, lai uzlabotu asinsriti un vielmaiņu, radītu siltuma sajūtu un tās mazāk saltu.
Vērtē Dzintra Vāvere Ikviens siltuma mīļotājs, līdzīgi Laurai, var soli pa solim pielāgoties vēsākai temperatūrai. Viņa ir gaviļu pilna, kas palīdz organismā nodrošināt labu vielmaiņu līdz pat šūnu līmenim. Laura, pieminot vārdu kofeīns, izteica to, kas rūdoties notiek organismā. Sīko asins kapilāru sieniņās veidojas citokīni – bioloģiski aktīvas vielas, un smadzenes sintezē laimes vitamīnus, kuri izplatās visā organismā, izraisot labsajūtu. Iesaku Laurai peldēt brīvā dabā, cik vien ilgi iespējams, vai vismaz, sākoties dzestrākam laikam, kaut uz īsu brīdi atkailināt ķermeni, pēc tam norīvēties ar dvieli un silti saģērbties. Rudenī un ziemā ķermenim pieņemamā siltuma un aukstuma kontrasta starpība var mazināties. Nevajag neko pārspīlēt – jāieklausās sevī, kas viņai lieliski izdodas. Patīkami, ka Laura atklājusi: bradāšana pa smiltīm un granti ne tikai trenē pēdu receptorus, bet vēl uzlabo domāšanu, jo pēdās ir punkti, kas saistīti ar visām organisma sistēmām, arī smadzenēm.
|
Kaut rītdien doties kosmosā!
Rīgas aktīvo senioru alianses Rasa pārstāvis Vilnis Ķeris (72) ir rūdījies jau 20 gadus. Līdz šim viņš padomus meklējis literatūrā, tādēļ labprāt izmanto iespēju konsultēties ar speciālisti.
Vilnis bijis soļotājs 20 un 50 kilometru distancēs, spēlējis basketbolu, nodarbojies ar vieglatlētiku. Līdz 2003. gadam piedalījies veterānu mačos, bet tagad dēvē sevi par aktīvu fizkultūrieti.
Viņš ir izlasījis daudz grāmatu par norūdīšanos un atradis tajās atšķirīgus ieteikumus, piemēram, daži autori iesakot pēc peldes norīvēties ar dvieli, bet citi – neslaucīties un ļaut ķermenim nožūt.
“Ja esam bijuši minerālvannā vai peldējušies jūrā, iesaku otro variantu, jo vērtīgie sāļu joni ilgāk turpinās iesūkties ādā. Taču, ja nav daudz laika vai arī ir stipri vējains un dzestrs, labāk norīvēties ar dvieli, silti saģērbties un padzert tēju no līdzpaņemtā termosa, lai ķermenis izbaudītu temperatūras kontrastus,” skaidro daktere Vāvere.
Vilnis ir novērojis, ka autora pieeja atkarīga no viņa dzīvesvietas, piemēram, Tibetā ir citāda mentalitāte un dzīves uztvere nekā Japānā. Viņš visvairāk mācījies no Viktora Volkova grāmatām, kurš savas gudrības smēlies kādā Tibetas klosterī, taču sev piemērotus padomus guvis arī no citiem.
Bijušais sportists vislabāk jūtas telpās, kur temperatūra nav augstāka par 16–18 grādiem, un joko, ka padomju laikā Kremļa politbiroja vecie vīri, lai neiesnaustos, arī uzturējušies šādā vēsā vidē.
Vilnim ir ideāli apstākļi, lai rūdītos dabā, jo netālu no viņa mājas atrodas pļava un mežs.
“Katru rītu ceļos piecos, lai pirms došanās dienas gaitās paspētu pasveicināt sauli, pastaigāt un pavingrot mežā. Tas dod labu noskaņojumu visai dienai. Tie, kas līdz pēdējam brīdim guļ, trīs minūšu laikā apģērbjas un skrien laukā no mājas, nereti ir īgni un neapmierināti ar dzīvi. Es no sava rituāla neatkāpjos, pat līstot lietum.
No rīta tukšā dūšā izdzeru krūzi karsta ūdens. Pēc tam kādas 40 minūtes veicu pašmasāžu, nostaigāju pusotru, bet brīvdienās – trīs kilometrus.
Esmu radis analizēt, kā jūtas mans ķermenis, tādēļ mēru pulsu. Ja pēc slodzes ir 80–82 sitieni minūtē, zinu, ka viss kārtībā.
Pāris reizes nedēļā vingroju ilgāk un nopietnāk. Apavus neauju līdz brīdim, kamēr temperatūra nenoslīd zemāk par mīnus 5 grādiem. Man ļoti patīk staigāt pa rasas pielietu zāli, pa meža taku – mazāk, jo tad jāiet lēnāk un uzmanīgāk. Kādas 15 minūtes basām kājām labprāt izbaudu arī sniegu.
Pārnākot no meža, eju aukstā dušā – siltais ūdens man par dārgu un nav pat tīkams. Peldes jūrā sāku aprīļa beigās un beidzu oktobra sākumā.
Neatceros, kad būtu slimojis, vienīgi reizēm piemetas iesnas. Mana brīnišķīgā ģimenes ārste Valentīna Doncova mēdz jokot, ka kaut rīt varu doties kosmosā.”
Labais atklājums – sāls vanna!
Kaut gan Vilnis ir daudz lasījis par norūdīšanos un sākumā šķita, ka jau gandrīz visu zina, viņš ar eksperimentu ir visai apmierināts. “Nekad agrāk nebiju gulējis aukstā sāls vannā. Pirmajā reizē likās, ka esmu nokļuvis nirvānā, un nemaz negribēju kāpt laukā. Arī vēlāk bija brīnišķīga sajūta, tikai – nākamajā dienā mīkstas kājas,” viņš dalās savā pieredzē.
“Pēc aukstās vannas jūras ūdens likās silts kā tēja. Pagājušajā vasarā ik pārdienu braucu uz Vakarbuļļu pludmali, taču diemžēl eksperimenta laikā aizņemtības dēļ tas neizdevās biežāk kā divreiz nedēļā.
Citās peldvietās man tik labi nepatīk – jūras ūdens sniedz lielāku svaiguma sajūtu. Peldos vismaz divreiz, bet starplaikā pastaigājos līdz Daugavgrīvai vai Lielupes grīvai.
Centos pēc iespējas retāk vilkt kreklu, lai ķermenim vairāk piekļūtu gaiss.”
Vilnis jau pirms eksperimenta zināja, kādēļ svarīga ir pēdu masāža. “Tajās ir reflektorie punkti un nervi, kas sūta signālus smadzenēm un visam ķermenim,” viņš skaidroja kā īsts lietpratējs. Taču, tā kā bijušais sportists ir radis veikt pašmasāžu, secināja, ka ar pirkstiem tā izdodas labāk nekā ar dakteres ieteiktajiem gumijas ezīšiem.
“Lai neierūsētu, iesaku norūdīties un sportot visiem mana vecuma cilvēkiem. Katrs seniors var atvēlēt kādu pusstundu laika tikai sev. Grūti sevi piespiest, kamēr negūsti baudu, taču ikviens var atrast kādu nodarbi, kas to sniedz.”
Ko ieteica Vilnim * Vēl ilgāk nekā līdz šim staigāt basām kājām, lai uzlabotu pēdu jutību, kas vienai mazliet vājinājusies. Veikt to masāžu ar gumijas ezīšiem. * Biežāk palutināt ķermeni ar gaisa peldēm, staigājot tikai šortos. * Doties peldēt trīs reizes nedēļā. * No rītiem reizi nedēļā piecas līdz septiņas minūtes pagulēt vēsā (par 3–5 grādiem zemākas temperatūras ūdenī nekā mazgājoties ikdienā) sāls vannā (uz 200 l ūdens 1 kg rupjās sāls). Tas palīdzēs uzlabot elpošanu un novērst iesnas, kas mēdz rasties nedaudz nobīdītās deguna starpsienas dēļ * Peldēties 4 reizes nedēļā. Pa reizei padarīt peldes vēl efektīvākas, uzklājot ķermenim dūņu masku. Tā satur jodu, bromu, mangānu un daudz citu vērtīgu vielu, kuru joni organismā turpina darboties līdz pat 48 stundām, palīdzot saglabāt tvirtu ādu un locītavas elastīgas. Kamēr vējš žāvē ķermeni, kustēties, lai nekļūtu auksti. * Masēt un trenēt pēdas un plaukstas ar gumijas ezīšiem, lai uzlabotu asinsriti un vielmaiņu, radītu siltuma sajūtu un tās mazāk saltu.
Vērtē Dzintra Vāvere Vilnis gudri domā un rūdoties rīkojas saprātīgi. Manuprāt, ir pareizi, ka viņš grāmatās lasītās atziņas pielāgo savām vajadzībām, tomēr daži sīkumi, vadoties tikai pēc literatūras padomiem, var paslīdēt garām. Turklāt iepriekš būtu vēlams pārbaudīt veselības stāvokli. Priecājos, ka viņš, būdams jau cienījamos gados, eksperimenta laikā atklāja sev ko jaunu. Sāls vanna patiešām ir gluži kā dzīvības eliksīrs, jo aktivē vielmaiņu un asinsriti, tonizē muskuļu tonusu un uzlabo asinsvadu elasticitāti. Vilnis kā bijušais soļotājs pieradis, ka kājas ir stingras un kontrolējamas. Tas, ka pēc vannas viņš abas kājas sajuta līdzīgi, liecina, ka ir uzlabojusies vienas kājas jutība, bet mīkstuma sajūta ir pazīme, ka, iespējams, sāļajā ūdenī uzturējies mazliet ilgāk nekā vajadzēja. Ja patīk, tajā varētu doties arī divreiz nedēļā, taču jāskatās pulkstenī – vēlākais pēc desmit minūtēm vajadzētu nirvānu pārtraukt un kāpt laukā, jo citādi slodze organismam var būt pārlieka. Tam, ka Vilnim vislabāk tīk peldēties jūrā, nevis ezerā, upē vai dīķī, ir pamatojums – tā labāk noņem nogurumu, sāļā ūdens joni iedarbojas dziļāk. Vēl tikai iesaku viņam kādas divdesmit minūtes pagulēt liedagā, lai iztaisnotu mazliet uz priekšu saliekto augumu.
|
Raksts publicēts žurnāla “36,6°C” 2012. g. sept.
