Bārtulis labprāt paliks Doņeckā 0
Rīgas “Dinamo” hokejisti Cerību kausa izcīņas otrajā spēlē savā laukumā pārspēja Doņeckas “Donbass” ar 4:3, izlīdzinot rezultātu sērijā (1:1), kas turpināsies rīt Doņeckā. Klubos jau tagad runā ar hokejistiem, kurus tie gribētu nākamajā sezonā, un “Donbass” cer pagarināt līgumu ar Oskaru Bārtuli.
Jātiek skaidrībā līdz čempionātam
Bārtulim, kura rēķinā ir 66 spēles NHL komandā Filadelfijas “Flyers”, šī ir pirmā sezona KHL. Turnīra 40 spēlēs viņš sakrāja septiņus punktus (3+4), otru labāko lietderības koeficientu komandā (+9) un 88 soda minūtes. Pēdējais skaitlis ir vienīgais, kas īsti nav pa prātam “Donbass” galvenajam trenerim Jūliusam Šupleram, bet citādi viņš ar 26 gadus veco latvieti ir apmierināts un grib redzēt Doņeckas komandā arī nākamajā sezonā.
Oskars Bārtulis: – Priecājos, ka treneris tā izteicās, bet neko konkrētu pagaidām nevaru pateikt, jo paraksti uz līguma nav uzlikti. Mans aģents risina pārrunas, pašam it kā būtu vēlme palikt. Šuplers man uzticas, vienmēr spēlēju virs 20 minūtēm, esmu laukumā visās izšķirošajās situācijās. Ko gan aizsargs vēl var gribēt?
– Vai tev ir iemesls prasīt lielāku algu?
– Aģents zina KHL tirgu, un domāju, ka viss būs godīgi. Galvenais, lai abas puses būtu priecīgas. Hokejs ir bizness, un katrs grib vairāk nopelnīt. Arī “Dinamo” hokejisti nepaliek Rīgā, ja citur maksā vairāk.
– Kā esi iejuties Eiropas hokejā pēc astoņiem Ziemeļamerikā aizvadītajiem gadiem?
– Forši! Hokejs citāds, bet galvenais ir spēļu prakse. Ja daudz spēlē, tad pielāgojies arvien ātrāk. Viena vai pusotra sezona vajadzīga, lai pilnībā adaptētos lielajiem laukumiem. Baigi ātri tas nenotiek, taču jūtos labi.
– Tava nākotne ir okeāna šajā pusē?
– Teikšu godīgi – ja parakstīšu līgumu, tad sapratīsiet, ka palieku šeit. Ja viss būs labi, tad palikšu. Bet neslēpšu, ka ir varianti arī ASV, tādas runas paklīda janvārī, kad sākās NHL sezona. Nezinu, cik tas nopietni, bet, ja reiz aģents runājis, tad kaut kāda kustība notiek. Skaidrībai vajadzētu būt marta beigās, ir mēnesis laika. Tas nav atkarīgs tikai no manis.
– Tad tu nedomā atlikt šo jautājumu līdz vasarai?
– Nē, nē. Gribu noslēgt līgumu līdz pasaules čempionātam. Bez tā spēlēt ir diezgan riskanti.
– Kriss Holts spriež, ka “Donbass” esot meistarīgāka komanda nekā “Dinamo”, bet Cerību kausa sērijā ir neizšķirts.
– Kaut kas mums neaizgāja, abos mačos sākumi nebija labi. Bet tāpēc tas ir tā saucamais izslēgšanas spēļu hokejs – trīs četri mači, un visādi var iznākt. Uz ko mēs liekam akcentu? Es pat nezinu, šis kauss ir tāds… Nav noskaņojuma kā īstajās izslēgšanas spēlēs, nav jēgas melot, to visi redz. Bet uzvarēt jau tāpat gribas.
– Jūs līdz pēdējam sitāties par iekļūšanu Gagarina kausa izcīņā, un netikušiem noskaņoties Cerību kausam laikam bija vēl grūtāk?
– Jā, tas bija trieciens, jo tikai viena punkta pietrūka. Pirmajās dienās bija grūti atrast motivāciju, bet lēnā garā sapratām, ka tādi ir likumi šajā līgā un vēl jāspēlē. Domāju, ka uzdevums izcīnīt kausu ir katrai komandai.
Holta vājības
Sērijas otrajā mačā Rīgas “Dinamo” vārtus guva Roberts Bukarts, Džeimijs Džonsons un Pols Šekura, kurš divas ripas iemeta pēc Mika Indraša teicamajām piespēlēm. “Mums pēc pirmā perioda pateica, lai lienam uz vārtu priekšu un metam no visām pozīcijām. Atcerējāmies, ka Holtam metieni no tāluma ar spēlētājiem vārtu priekšā nav stiprā puse,” paša paveikto komentēja Roberts Bukarts.
Rīdzinieku galvenais treneris Artis Ābols bija gandarīts, ka nostrādāja taktikas maiņa pēc pirmā perioda. Ja izdosies savu līniju noturēt arī turpmāk, izredzes iekļūt Cerību kausa pusfinālā esot 50 pret 50, uzskata treneris.
Sērijas trešā un ceturtā spēle notiks rīt un svētdien Doņeckā, iespējami 20 minūšu papildlaiki līdz pirmo vārtu guvumam. Ja pēc ceturtā mača rezultāts sērijā kļūs neizšķirts (2:2), tad uzvarētājus ceturtdaļfinālā noteiks pēcspēles metieni.
