Barševskis atkal rektora amatā, bet par Daugavpils universitātes reputāciju runā izvairīgi 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bez pārsteigumiem noslēgušās rektora vēlēšanas Daugavpils Universitātē (DU) – Arvīds Barševskis, kurš iepriekš jau divas reizes bijis šīs augstskolas rektors, bet tagad veica prorektora pienākumus, atkal ievēlēts rektora amatā, saņemot 32 no 49 Satversmes sapulces dalībnieku balsīm.
Otra kandidāte – bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagad viesprofesore Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – Ilga Šuplinska savāca tikai piecas balsis, bet 12 biļetenos bija balsots pret abiem kandidātiem.
Vēlēšanu rezultāts jau iepriekš bija paredzams: A. Barševskis ir savējais un no DU vadības tā arī prom nav bijis, kamēr I. Šuplinska būtu ienācēja, un jau rektora priekšvēlēšanu diskusijās viņa lika saprast, ka DU nepieciešamas ne tikai būtiskas pārmaiņas, bet pirmkārt domāšanas maiņa. Jau vēlēšanu priekšvakarā I. Šuplinska “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nelolo ilūzijas, ka varētu tikt ievēlēta.
Viņasprāt, A. Barševiskim bijusi pārāk liela ietekme uz vēlēšanām: “Satversmes sapulcē liela daļa dalībnieku ir tieši pakļauti rektoram vai prorektoram.” Rektora vēlēšanās bijusī ministre piedalījusies tāpēc, ka, redzot nelikumības un interešu konfliktus, nespējot neiesaistīties un gribējusi saprast, cik daudz tad šajā universitātē ir to, kas grib pārmaiņas.
A. Barševskim vēlēšanās netraucēja arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirms tām pauda viedokli, ka viņš nedrīkst kandidēt uz DU rektora amatu, jo likums ļauj to ieņemt vien divas reizes. Tagad pēc vēlēšanām IZM vēlreiz izvētīs, vai, ievēlot A. Barševski, pārkāpts Augstskolu likums.
Būtiski gan, ka saskaņā ar nesenām izmaiņām Augstskolu likumā valdība Satversmes sapulces ievēlētos rektorus amatā vairs neapstiprina. To dara attiecīgās augstskolas padome, bet DU padome šobrīd strādā nepilnā sastāvā. Savukārt I. Šuplinska pēc vēlēšanām sacīja, ka juridisko šaubu dēļ ir gatava vēlēšanu rezultātu pārsūdzēt tiesā.
Krīzes menedžeris?
Jautāts, kāpēc vēlas atkal vadīt DU, A. Barševskis atgādināja, ka iepriekš kļuvis par rektoru 2007. gadā, tātad ekonomiskās krīzes laikā, tāpēc redz sevi kā krīzes menedžeri, kas spēs arī tagad gādāt par DU saglabāšanu un attīstību.
Kā zināms, pēdējo mēnešu laikā IZM vairākkārt paudusi vēlmi pievienot DU Latvijas Universitātei.
I. Šuplinska uzskata, ka tieši A. Barševska laikā DU zaudēs neatkarību, jo ar viņu viss esot sarunāts. Viņasprāt, DU esot “kumosiņš politiskajās spēlēs”. Tieši tāpēc “Jaunās Vienotības” kūrētā IZM iestājusies par DU konsolidēšanu ar Latvijas Universitāti, bet “Apvienotais saraksts” cīnoties par DU patstāvības saglabāšanu.
Tikmēr A. Barševskis vaino I. Šuplinsku, ka nav izdevies izveidot iecerēto konsorciju starp DU, Liepājas Universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (bijušo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju), jo tieši I. Šuplinskas ministrēšanas laikā IZM uzstājusi, ka visām konsorcijā iekļautajām universitātēm jāapvienojas vienā juridiskā personā, bet apvienoties universitātes neesot bijušas ieinteresētas.
Studenti “izprovocējot runāt krieviski”
Rektora amata kandidātu debatēs izskanēja jautājums, kā nodrošināt, lai nodarbības DU būtu tikai latviski. I. Šuplinska atklāja, ka laikā, kad viņa bijusi ministre, arī saņēmusi sūdzības par valsts valodas prasību neievērošanu DU. “Taču Izglītības kvalitātes valsts dienests apgalvoja, ka viss esot kārtībā, tāpēc mani izbrīna šis jautājums,” viņa piebilda.
“Daugavpils Universitāte ir likumpaklausīga, un nodarbībām jānotiek valsts valodā,” toties atbildēja A. Barševskis. Jānotiek. Bet vai notiek, pēcāk vaicāju DU rektoram. A. Barševskis atzina, ka ir gadījumi, kad nodarbībās mācībspēki uz kādu brīdi pāriet uz krievu valodu, taču šādas situācijas mēdzot “izprovocēt paši studenti”, sevišķi tad, ja grupā pārsvarā ir nelatvieši. Taču, ja DU vadība uzzinot par šādām situācijām, tad nekavējoties tās risinot.
I. Šuplinska uzskata, ka DU studenti un mācībspēki var dot savu ieguldījumu Daugavpils latviskošanā, piemēram, mācot latviešu valodu daugavpiliešiem, kam šo zināšanu trūkst. Kopumā, viņas ieskatā, DU jābūt latviskās vides un kultūras veidotājai Daugavpils multietniskajā un multikulturālajā telpā.
Arī A. Barševskis atzīst, ka DU ir īpaša misija – būt latviskuma centram Daugavpilī, kā arī Latgalē un Sēlijā, piedalīties sabiedrības integrācijā, vairojot valstij lojālu cilvēku skaitu.
Zīmīgi, ka rektora debates pirms vēlēšanām vadīja neviens cits kā Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. No vienas puses, iepriecinoši, ka pilsētas vadība tik ļoti gatava iesaistīties augstskolā notiekošajos procesos, bet, no otras puses, A. Elksniņa reputācija – padomju pieminekļu novākšanas novilcināšana, Krievijas kara Ukrainā nenosodīšana u. c. – šim pasākumam uzlika savu zīmogu.
A. Barševskis sakās nezinām, kāpēc debates vadīja tieši A. Elksniņš, tomēr, viņaprāt, “ir labi, ka Daugavpils domei rūp, kas notiek augstskolā”. Tikmēr I. Šuplinska bijusi šokēta, ka piesaistīts šāds debašu vadītājs.
Par reputāciju runā izvairīgi
Ko tad DU nākotnei sola A. Barševskis? Viņš atzīst, ka vajadzēs daudz strādāt, lai attīstītu universitāti. Akadēmiskajam personālam vajadzēšot čaklāk rakstīt zinātniskās publikācijas. Tāpat čaklāk jāraksta pieteikumi finansējuma saņemšanai pētniecībai: piecos gados vajagot piesaistīt 40 miljonus. Jācenšas tikt starptautiskā reitingā, bet tam vajag izstrādāt un pildīt īpašu stratēģiju.
A. Barševskis sola arī strukturālas reformas, piemēram, varētu taupīt uz administrācijas izdevumiem un turpmāk iztikt tikai ar vienu prorektoru. Taču kopumā viņš uzskata, ka DU ir pietiekami labi attīstījusies.
Bet vai un kā viņš gādās par DU reputāciju? Uz šo jautājumu atbildot, A. Barševskis uzreiz atsaucas uz nevainības prezumpciju: “Ceru, ka šis jautājums noskaidrosies un Daugavpils Universitātes vārds nebūs aptraipīts.”
“Šis jautājums” ir aizdomas par to, ka DU notikusi ES struktūrfondu finansējuma izšķērdēšana, saistībā ar to tika aizturēts rektora vietnieks Jānis Kudiņš, kurš strādājis arī A. Barševska komandā, un tieši viņš rakstījis Saeimas Juridiskajam birojam vēstuli, vaicājot, vai divkārtējs rektors var kandidēt trešo reizi. “Desmit gadus, kad iepriekš vadīju DU, nebija neviena kaut cik būtiska pārkāpuma,” toties uzsver A. Barševskis.
