Kultūras pieskāriens 13
Klusajai sezonai ir savas priekšrocības – ielās neparasti maz cilvēku, un arī viesnīcu cenas daudz patīkamākas. Esmu izvēlējusies viesnīcu pašā centrā – uz Ramblas, ko Somersets Moems savulaik nodēvējis par skaistāko ielu pasaulē. No mana numuriņa terases paveras pasakaina Barselonas panorāma – Svētās ģimenes bazilika un citi Gaudi arhitektūras brīnumi, Svētā Pāvila hospitālis, modernās arhitektūras meistardarbs Abgara tronis un vēl arī kalni. Kad redzu gaišas dūmakas ieskautas virsotnes un dzidri zilas debesis pār tām, prāts nomierinās un sirds kļūst līksma.
Savukārt to pilsētas daļu, kas nav aplūkojama no mana numuriņa, varu vērot, uzkāpjot stāvu augstāk, kur uz viesnīcas jumta terases ir iekārtota kafejnīca.
Izpētījusi apkārtni un atsaukusi atmiņā pirmajā reizē redzēto un piedzīvoto, nolemju pilsētas apskatē doties galvenokārt kājām. Gan tāpēc, ka man patīk staigāt, gan tāpēc, ka tā, manuprāt, vislabāk var izbaudīt neskaitāmo smaržu un krāsu nianses, kas veido pilsētas neatkārtojamo burvību – košu kā Gaudi mozaīkas.
Viens no Barselonas simboliem ir Svētās ģimenes bazilika, kuras arhitektūrā var izlasīt visu Veco un Jauno derību. Vairāk nekā četrdesmit gadus Antonio Gaudi strādāja pie šā projekta, pēdējos piecpadsmit dzīves gadus veltījot vienīgi tam. Uz jautājumu, kāpēc darbs rit tik lēni, arhitekts atbildējis: manam klientam nav steigas.
Diemžēl arhitekts nepaguva pabeigt šo sava mūža lielāko darbu – viņa dzīves laikā tika īstenota tikai ceturtā daļa projekta. Lai arī baziliku joprojām ieskauj sastatnes, 1984. gadā to iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Patlaban celtniecības darbi rit pilnā sparā, tos plāno pabeigt 2026. gadā, tādējādi godinot ģeniālā autora aiziešanas simtgadi.
Arī Eišamplu vēlos, cik nu iespējams, izstaigāt kājām. Apbrīnoju arhitekta Serdā ģeniālo ideju kvartālus veidot ar nošķeltiem stūriem, lai labāk pārskatāmi pagriezieni un arī zirgus lai būtu kur piesiet. Par zirgu novietošanu laikabiedri arhitektu izsmējuši, taču mūsdienu barselonieši to novērtē pat ļoti. Kvartālus Eišamplā dēvē par salām vai āboliem. Te nesaka: ej divus kvartālus uz priekšu vai vienu atpakaļ. Te saka: ej divus ābolus uz augšu vai vienu uz leju. Kalnains reljefs ietekmē arī domāšanu un valodu.
Gandrīz katrai mājai te ir kas īpašs – kokgriezumiem rotātas durvis, metāla mežģīņu vārti, fasādes ar košu flīzīšu mozaīkām, tornīšiem un balkoniņiem – kā jau jūgendstila ēkām piedienas. Arī laternas, notekcaurules, durvju rokturi un pat kanalizācijas lūku vāki te ir reizē mākslas darbs un vēstures liecība.
Satiksmi centrā atvieglo tas, ka Eišamplā daudzas paralēlās ielas ir vienvirziena. Turklāt Barselonā motociklu ir vairāk nekā automašīnu. Un arī riteņbraucēju te ir gana daudz.
Nākamā dienā dodos izstaigāt vecpilsētu, pareizāk sakot, to vecpilsētas daļu, kas tiek dēvēta par Gotisko kvartālu. Tas sākas ar Katedrāles laukumu, kam vienā pusē redzams romiešu nocietinājuma mūra fragments (leģenda vēstī, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā arī pilsētas nosaukums). Katedrāle, kuras vārdu nes laukums, vairākkārt pārbūvēta, nesen ieguvusi neogotisku fasādi. Turpat līdzās var aplūkot Lielo karaļa pili, svētā Iu baznīcu un Arhidiakona māju. Šauras, bruģētas ieliņas, kur ik nams glabā kādu noslēpumu, romantiski tiltiņi, kas otrā stāva līmenī savieno ielas pretējās puses celtnes, dažnedažādas eksotiskas bodītes un mājīgas kafejnīcas – tas viss veido šī labirinta auru. Un tad vēl svētā Žauma laukums, kam vienā pusē ir Katalonijas valdības ēka, bet otrā – Barselonas mērija.
Pa ceļam uzzinu, ka no 20. marta līdz 28. jūnijam Pikaso muzejā būs apskatāma izstāde “Picasso/Dalí. Dalí/Picasso”, kur pirmo reizi vienkop varēs redzēt abu meistaru gleznas, gravīras un skulptūras no vairāk nekā divdesmit piecu muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Bet 23. aprīlī, svētā Jura dienā, Barselonā notiks ikgadējie Grāmatu svētki. Izrādās, kataloņi ir lieli lasītāji. 2015. gadā Katalonijā laisti klajā 33 456 literāri darbi, katrs trešais no tiem – katalāņu valodā. Divas pasaulē lielākās spāņu valodā izdoto grāmatu impērijas – “Grupo Planeta” un “Penguin Random House Grupo Editorial” – atrodas Barselonā. Turklāt te dzīvojuši daudzi izcili rakstnieki, arī Džordžs Orvels un Gabriels Garsija Markess. Un kur nu vēl tie, kas Barselonā iegriezušies, lai smeltos prieku un iedvesmu.
