Vēstures elpa 13
Kad 1989. gada 23. augustā divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot sešsimt kilometru garu ķēdi cauri Baltijas valstīm, starp mums bija arī viens katalānis – tolaik Katalonijas Olimpiskās komitejas direktors, tagad uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Katalonijā Šavjē Vinjalss. Zinot, ka Baltijas valstīs ir nodibinātas olimpiskās komitejas, viņš bija ieradies Rīgā, lai lūgtu Latvijas olimpiešus 1992. gadā doties uz Barselonu zem sava, nevis PSRS karoga. Tā sākās viņa interese par Latviju.
Mūsu pirmajā tikšanās reizē, lūgts izstāstīt savas zemes vēsturi, Šavjē Vinjalss teica: “Līdz 1714. gadam Katalonija bija neatkarīga valsts ar senāko demokrātisko parlamentu Eiropā, ar vissenāko politisko karogu pasaulē. 1714. gadā Spānijas un Francijas kara laikā mēs tikām okupēti un zaudējām savu neatkarību. Tagad saskaņā ar 2006. gadā pieņemto Spānijas konstitūciju Katalonija ir autonoma valsts Spānijas konfederācijā, mums ir savs parlaments, sava valdība un sava likumdošana.”
Jā, valoda un kultūras identitāte vairs netiek ierobežota, taču daļa katalāņu joprojām ir pārliecināti, ka tiek diskriminēti, jo Madride, kas pārdala viņu maksātos nodokļus, pret Kataloniju izturoties netaisni.
Pirms pusotra gada, strādājot pie izpētes raksta “Ar ko skoti un katalāņi atšķiras no “Doņeckas tautas””, es apkopoju faktus:
2009. un 2010. gadā deviņdesmit procenti aptaujāto bija par atdalīšanos no Spānijas.
2012. gadā vairāk nekā miljons cilvēku izgāja ielās, un reģionālās vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva partijas, kas atbalsta neatkarības ideju.
2013. gada 23. janvārī Katalonijas parlaments pieņēma suverenitātes deklarāciju; saskaņā ar to Katalonija ir suverēns politisks un juridisks subjekts Spānijas sastāvā.
2014. gada 9. novembrī notika vēl viena tautas aptauja, kas tomēr nebija sākotnēji plānotais referendums, jo Katalonijas valdība lēma par kompromisu ar centrālo valdību.
Aptaujā tika konstatēts, ka gandrīz puse vēlētāju atbalstītu Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, ja tai tiktu piešķirts īpašs statuss, kamēr par pilnīgu neatkarību nelokāmi iestājas divdesmit deviņi procenti katalāņu.
Lai vai kā – Mārtiņa Brauna leģendārās dziesmas “Saule, pērkons, Daugava” melodija ar dzejnieka Mikela Marti i Pola vārdiem “Ara és l’hora” jeb “Tagad ir laiks” ir oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu un zināma vai katram katalānim.
