FOTO. Baroks ar eklektikas “oderi”! Kā rīdzinieks Valters pārvērta 18. gadsimtā celto Nordeķu muižu 6
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Rīdzinieks Valters Ozoliņš 18. gs. celto Nordeķu muižu iegādājās 2018. gadā publiskā izsolē no Rīgas pilsētas pašvaldības un uzsāka tās pamatīgu restaurāciju. Muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un izsoles mirklī bija bēdīgā stāvoklī, kā arī muižai piegulošā teritorija bija nesakārtota un degradēta – un neviens pirmajās izsoļu kārtās neizrādīja interesi par šo objektu, trešajā izsoles kārtā Valters bija vienīgais pretendents.
Sākot muižas restaurāciju 2019. gadā, tā nebija apdzīvojama – nebija ne ūdens, ne kanalizācijas, ne jumta, ne elektroinstalācijas. Pateicoties tam, ka tika atrasti lieliski meistari un restauratori, muiža šobrīd ir atdzimusi, tai ir sava balss, mirdzums, un var turpināties šīs vēsturiskās vietas stāsts.
Pārdaugavā, Buļļu ielā 16 – gandrīz pie paša muižas žoga guļ akmens, aptuveni 25 tonnu smags milzenis… Varbūt kādam novēlies no sirds? Paga, pārāk tēlaini, raudzīsimies reālistiskāk, jo ikdienas īstenība nebūt nav poēzija. Padomju laikā muižas stāvoklis tika novests līdz grausta statusam… Muižu sākotnēji izglāba ēkas nomnieks Artūrs Ozoliņš, kura veikums ēku restaurācijā toreiz, 2006. gadā, novērtēts ar Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā “Labākais saimnieks”.
Ielas pusē aiz pērn uzliktā metāla žoga skatām ieejas portālu ar sešām koka kolonnām. Iespaidīgi un aicinoši! Ienākot Nordeķu muižas kungu mājā, skatienam paveras gaitenis ar restaurētām koka kāpnēm uz mansardu. No gaiteņa varam ieiet vienā no muižas mazajām zālēm, tad nokļūt lielajā zālē, kuras griesti ir daļēji saglabājušies un restaurēti.
Aiz zāles neliela telpa, kuras griestus klāj vēsturisks gleznojums. Uzgleznoto putnu dēļ telpa iedēvēta par Putniņu zāli, kas vēsturiski ir bijis darba kabinets – uz sienu atsegumiem atstāti daļēji saglabājušies ornamenti. Šajā telpā bijušas arī koka kolonnas, kā arī divi pūķu veidojumi, saglabājies viens, bez galvas. Pūķis – simbols naudas, bagātības aizsargāšanai, vairošanai. Aiz Putniņu zāles dziļāk paslēpusies virtuve.
Iekštelpās pārņem Rundāles pils greznuma iespaids, jo interjers ir pārbagāts ar glītām vāzēm, antīku tēlu atveidojumiem, palmām, krāšņumaugiem, senām mēbelēm, kurās grezni kokgriezumi, spoguļi… Mirdz un laistās! Mēbeļu iekārtojums rada vieglu noskaņu, telpas gaišas, ar lieliem logiem un greznām lustrām. Valters Ozoliņš uzsver, ka vēsturiski ēkas barokāli atturīgajai ārienei kā pretmets bijis iekšējais iekārtojuma greznums, pompozitāte. Sākotnēji telpu ornamenti bijuši pat apzeltīti, lai panāktu greznuma spozmi.
Muižas galvenā matērija būvapjoms ir veidots baroka stilā, toties interjers – eklektisks. Tas nebūt neliecina par sliktu gaumi, tieši pretēji – tagad modē, kā mēdz teikt, trendīgs ir dažādu stilu kopums, kas kopskarībās parāda laikmetu kultūrslāni. “Mums tīk dažādu vēstures periodu interjeri, neesam no tiem, kas visu standartizē, vienādo vai globalizē, jo tad zūd unikālais,” akcentē Valters. Visas mēbeles, dekori, lustras, kas šobrīd izmantotas muižas iekārtojumā, ir no jauna piemeklētas, tām nav vēsturiskas saistības ar šo vietu.
Tagadējā muižas ēku kompleksā atrodas kungu vasaras māja, dārznieka mājiņa, kura ir aktīvā restaurācijas procesā, un kurinātava, kas gaida savu kārtu. Padomju okupācijas gados muižas ēkās bijuši komunālie dzīvokļi ar āra sausajām tualetēm, pēc tam galvenajā ēkā atradusies galdniecība… Ēku restaurācija turpinās, lai gan šis process nav viegls, tomēr īpašnieku mērķtiecība ir tik spēcīga, gluži kā ainavu parku dižkoku varenība. Muižas parkā ir četras senas liepas, pa divām katrā muižas ēkas galā. Viena no tām ir dižliepa. Vēsturiski liepas ir galotņotas, kad tas vairs nav veikts, nu izaugušas garas atvases, kas pamatīgi sakuplojušas.
Uzziņa
Nordeķu muižas kungu māja celta 17. gadsimtā, šī gs. beigās tā piederējusi Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem, ko Zviedrijas karalis Kārlis XII iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu, iespējams, tā muiža guvusi nosaukumu. Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ to ieķīlāja.
1783. gadā tā kļuva par tirgotāja, Melngalvju vecākā Ludviga Grāves īpašumu un pēcāk, mainoties īpašniekiem, mainījās arī muižas nosaukums: Grāves muiža, Fridriha muiža, Fogela muiža, Reima muiža. Senāk tā bijusi liela graudkopības saimniecība ar septiņpadsmit ēkām, tostarp diviem krogiem. Padomju laikā muižā atradās komunālie dzīvokļi. 1968. gadā, paplašinot Buļļu ielu, saglabāja tikai divas muižas kompleksa ēkas un 1910. gadā uzcelto kurinātavu. Pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī, tāpēc nojauktas.
(https://www.citariga.lv/lat/ilguciems/vesture/nordeku-muiza/)
Priekšmets ar stāstu
Greznā trauku skapī sarindotas porcelāna kafijas un tējas krūzītes ar apakštasītēm – kolekcija ar servīzēm “Marianna” un “Vita”, kas rotātas dažādiem dekoliem*. Tās visas ražotas Rīgas porcelāna rūpnīcā un joprojām tiek lietotas ikdienā, kad sanāk ciemiņi.
“Krājumu sāku veidot pirms kādiem pieciem gadiem ar omītes Ausmas Jakadels Mariannas ziedošo servīzi. Kolekciju papildinu regulāri un vēl arvien meklēju kolekcijā neesošos dekolus – iegādājos antikvariātos, tirdziņos,” teic mājas saimniece Kristīne Jakadela.
*Dekols ir grafikas tehnika – uzlīme jeb līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu.
