Barojošā diēta matiem un nagiem, un citi līdzekļi, ko iesaka triholoģe 0
Lai novērstu redzamās matu vai nagu problēmas, vispirms ir jānosaka cēlonis. Kad problēma slēpjas dziļāk organismā, neattaisnojas nekādas daudzsološas matu un galvas ādas kopšanas brīnumlīdzekļu reklāmas.
Vislabākie panākumi gūstami sadarbībā ar diplomētu ārstu, kurš specializējas ādas, nagu un matu problēmu šķetināšanā, jo tās ļoti bieži ir saistītas ar organisma iekšējo stāvokli: endokrīnām un reimatoloģiskām slimībām, hormonu līdzsvara zudumu, alerģiju, ko izraisījuši pārtikas produkti, sēnīti vai citām nagu un galvas matainās daļas infekcijām.
Cēloņi un sekas
Matu izkrišanu var izraisīt cēloņi, par ko cilvēki nelabprāt stāsta vai neuzskata par pieminēšanas vērtu. Taču nelabvēlīga ietekme ir regulārai alkohola lietošanai, psihiskām slimībām, ēšanas traucējumiem (bulīmijai un anoreksijai), seksuāli transmisīvām slimībām. Veicina arī hroniskas sistēmiskas slimības, tostarp hepatīts un HIV, kā arī šūnu augšanu ietekmējošu medikamentu lietošana.
Šādos gadījumos nepalīdz matu skalošana ar novārījumiem, un agri vai vēlu tik un tā nāksies meklēt speciālista palīdzību. Labāk gan to darīt, lieki netērējot laiku un, iespējams, nezaudējot arī matus un nagus.
Ar sezonālu matu izkrišanu periodiski saskaras ikviens cilvēks. Uztraukumam nav pamata, ja dienā izkrīt līdz simts matiem. Tomēr nav jāskaita – pietiek palūkoties, vai rītā spilvens nav matos un kas paliek ķemmē. Triholoģe Lāsma Lapiņa mierina, ka šī parādība apmēram mēneša laikā parasti pāriet pati no sevis. Ja talkā ņemti arī tautas līdzekļi – skalošana ar augu novārījumiem vai dažādu produktu maskas –, bieži rodas priekšstats, ka tieši tie ir palīdzējuši.
Ārsti liek lietā nopietnākus paņēmienus – no ārstnieciskiem matu un galvas ādas kopšanas līdzekļiem un iekšķīgi vai lokāli – uz ādas – lietojamiem medikamentiem līdz mūsdienīgām procedūrām. Starp tām gan mezoterapija, gan injekcijas, lāzerterapija, darsonvalizācija, masāžas u. c. Bet vispirms tiek noskaidrots problēmas cēlonis, dažkārt nozīmē specifiskas asins analīzes un paņem matu paraugus vai pat galvas ādas nokasījumu, ko pārbauda laboratorijā. Matu saknītes tiek novērtētas ar mikroskopu.
Pēc trihologa – matu speciālista – apmeklējuma diagnoze ir rokā apmēram pēc nedēļas, un otrās vizītes laikā speciālists izskaidro problēmas cēloņsakarības un vienojas par terapiju. Lāsma Lapiņa uzsver savstarpējas sadarbības nozīmi, jo vislabākais rezultāts ir tad, ja cilvēks tic ieteiktās terapijas efektivitātei.
Apmēram mēnesi pēc ārstēšanas sākuma seko vēl viena tikšanās ar ārstu, lai novērtētu, vai tiek sasniegti vēlamie rezultāti, vai terapija ir jākoriģē. Vēl pēc trim mēnešiem izmaiņām jau ir jābūt pamanāmām.
Ja veikta pareiza diagnostika un terapija, 90% gadījumu matu izkrišanu izdodas apturēt un pat panākt to pakāpenisku ataugšanu. Protams, ir jāņem vērā, ka mati aug ļoti lēni – apmēram 1 – 1,5 cm mēnesī, tāpēc intensīva terapija var ilgt apmēram pusgadu.
Arī ne visi nagu defekti slēpjami ar krāsainām lakām. Īslaicīgu efektu izdodas panākt, bet jārēķinās, ka par sēnīšu infekciju, metabolo sindromu, cukura diabētu vai citiem vielmaiņas traucējumiem liecina grubuļaina nagu virsma. Ja ir padziļinājumi, kas izskatās pēc dūriena pēdām – kā uzpirkstenis, tie var norādīt uz psoriāzi. Šķērssvītras liek domāt par cinka deficītu vai iekšējo orgānu saslimšanām, garenas svītras – par kādu ilgstošu organisma iekaisumu: kariesu, haimorītu, tonsilītu, bronhītu, holecistītu, pankreatītu, pielonefrītu vai pat nepietiekamu šķidruma lietošanu. Balti plankumi uz nagu virsmas mēdz būt, ja ir dzelzs deficīts, kad uzturā nelieto gaļu un pārmērā uzņem ogļhidrātus no saldumiem un miltu izstrādājumiem, vai notiek kalcija izskalošanās no kauliem.
Vairāk nekā kosmētika
Tradicionālā matu ikdienas kopšana pamatojas uz attīroša šampūna lietošanu, ādas – mitrinoša vai barojoša krēmu izmantošanu. Šie līdzekļi iedarbojas uz ādas virsmai tuvajiem slāņiem. No iekšienes šūnas baro uzturvielas. Daudzus gadu desmitus zinātnieki strādā, lai izpētītu, kuras ir svarīgas ādas, matu un nagu veselībai.
Omega-3 taukskābes veicina matu augšanu un dod tiem spīdumu. Forele, lasis, siļķe u. c. treknās zivis ir lielisks šo taukskābju avots, tādēļ vismaz divas trīs reizes nedēļā šiem produktiem ir jānonāk ēdienkartē. Ja zivis un jūras produkti nav iecienīti, alternatīva ir linsēklas un rieksti. Tomēr arī pārspīlēt nevajadzētu – pārmērības ir tikpat nevēlamas kā deficīts.
Sabalansēts ikdienas uzturs paredz pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, tādēļ ir vērts iekļaut ēdienkartē jogurtu bez piedevām, jo tajā ir arī B5 vitamīns, kas matus sargā no novājināšanās un izkrišanas. Tradicionālo olbaltumvielu produktu – olu, piena, siera, vistas un tītara gaļas – uzturvērtība arī nav noniecināma. Pat tiem, kuri nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, ir alternatīva – kvinoja, zirņi un lēcas.
C vitamīns ir svarīgs visām organisma sistēmām, un tā avoti ir augļi un dārzeņi, īpaši saldie pipari, citrusaugļi, ananasi, melones, kivi, brokoļi u. c. kāpostu veidi. Šie produkti palīdz organismam izstrādāt speciālas olbaltumvielas, kam ir tieša ietekme uz matiem un nagiem.
Dzelzs ir viens no cilvēka organisma vispārējas veselības stūrakmeņiem, tostarp matu, ādas un nagu veselīguma rādītājiem. Putnu, izņemot tītaru, gaļā šā elementa nav daudz, toties ir liellopu gaļā, pupās, olu dzeltenumos un žāvētos augļos.
B7 vitamīns, ko dažreiz dēvē par H vitamīnu un biotīnu, nelielā daudzumā ir olās, jogurtā, vistas gaļā un aknās, taču tā nozīme veselīga matu izskata nodrošināšanā ir milzīga. Tādēļ kā sastāvvielu to pievieno šampūniem.
Arī selēna produktu (zivju, riekstu, pilngraudu produktu) sastāvā nav daudz, jo šā svarīgā mikroelementa ir maz arī augsnē. Zinātnieki gan joprojām nav vienisprātis par precīzu veselības veicināšanai nepieciešamo daudzumu, taču organisma selēna krājumus ieteicams papildināt, lietojot preparātus ar šo mikroelementu. Turklāt lauksaimniecībā izmantojamajā augsnē ir neorganiskais selēns. Kad to uzņem augi un pēc tam tas nonāk dzīvnieku organismā, tas pārvēršas organiskajā selēnā. Tādu cilvēka organisms spēj izmantot vieglāk. Turklāt selēna organiskie savienojumi, nokļūstot organismā kopā ar vitamīniem, nesarūk un nepārveidojas, kā tas notiek ar neorganisko selēnu.
