Barišņikovs Rīgā, Āboliņš Minhenē 1
Vakar savas jaunās sezonas būtiskākos akcentus atklāja Jaunais Rīgas teātris (JRT), kas sezonu sāks 16. septembrī.
Teātris sezonu sāks ar krievu dramaturģijas pērles, ko var ierindot līdzās Vampilova un Arbuzova darbiem, – Allas Sokolovas lugas “Farjatjeva fantāzijas” iestudējumu Gata Šmita režijā ar viesaktieriem Arturu Skrastiņu un Lidiju Pupuri no Dailes teātra un Lāsmu Kugrēnu no Nacionālā teātra. Traģikomēdijā par mīlestību un ideālismu no JRT lielākajās lomās redzēsim Baibu Broku un Ivetu Poli. 15. oktobrī arī Lielajā zālē priekškaru vērs teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa vienīgais paša režisētais darbs šajā sezonā “Brodskis/Barišņikovs” ar kādreizējo rīdzinieku baletdejotāju Mihailu Barišņikovu vienīgajā un reizē galvenajā šīs monoizrādes lomā. Iestudējums veidots kā dialogs starp Brodski un Barišņikovu. Alvis Hermanis atlasījis apmēram 50 Brodska dzejoļus, un, kā izrādījies pēc sarunām ar tulkotājiem, uzvedumam izraudzītie nebūt nav par hitiem uzskatītie, bet mazzināmākie. Izrāde, kā saprotams, notiks oriģinālvalodā – krieviski. A. Hermanis teica, ka Barišņikovu izraudzījies viņa muzikalitātes dēļ, kā arī tāpēc, ka režisoru kaitinot, kā dramatiskie aktieri runā dzeju. “Bāžas ar savu personisko attieksmi, nez kādēļ dzeju pārvērš par prozu, un starp mani un dzeju starpnieki nav vajadzīgi.” Bet skatuves leģenda Barišņikovs saglabājis pret dzeju patiesu nevainību. Kopīgam darbam ar Barišņikovu Hermanis dosies uz Latīņameriku, pēc tam uz Ņujorku, septembrī baleta zvaigzne iemēģinās JRT skatuvi. Šajā sezonā paredzētas vismaz desmit izrādes.
Pirmo reizi režijā roku izmēģinās – un tieši JRT – filosofs Uldis Tīrons. Lai jau pašā saknē izvairītos no garlaicīgajiem jautājumiem – kāpēc, Alvis Hermanis sev raksturīgajā ironiskajā stilā izstāstīja anekdotisku gadījumu par to, kā kāda dāma ar viņu runājusi pusstundu, domādama, ka sastapusi filozofu Tīronu. Starp citu, pa gabalu skatoties, zināmu līdzību tiešām var ieraudzīt. U. Tīrons veidos uzvedumu “Mielasts” pēc Platona dialoga “Simpozijs” motīviem. Kā teica U. Tīrons, ir pagājuši tieši 2432 gadi kopš slavenā dzerstiņa pie Atēnām, pēc kura drīz sabrucis demokrātijas šūpulis Atēnas, Agatons devās trimdā… “Tēma ļoti laikā. Vai inteliģentu iedzeršanu un sarunāto šādos apstākļos var vainot valsts nelaimēs?”
Māra Ķimele, latviešu lielākā autoritāte psiholoģiskajā teātrī, iestudēs Ibsena “Spokus”. Inese Mičule nākusi ar ideju atkal ļaut skatuves gaismu ieraudzīt lugai “Pilna Māras istabiņa”. Alvis Hermanis atcerējās: “Astoņdesmitajos gados šis Māras Zālītes, ko uzskatu par vienu no viskrietnākajiem cilvēkiem Latvijā, darbs atstāja uz mani (toreiz pusaudzi) graujošu, satriecošu iespaidu. Iznācu no teātra, gāju pa ielu un domāju – nu kā mēs turpmāk dzīvosim?”
Gata Šmita veidotie “Grūtie vienkāršie jautājumi” solās būt liels izaicinājums sarunā ar bērniem par fundamentālajiem zinātnes jautājumiem. “Mēs jau it kā zinām, kāpēc mēnesis ir reizēm ekliptisks, bet reizēm sirpjveida, bet kā to izskaidrot bērniem?” pārdomās dalījās režisors. Savukārt Alvis Hermanis sacīja, ka bieži vien dramatiskie teātri izrādes bērniem iestudē aiz komerciāliem apsvērumiem, Holivudas filmās bērniem valda ārprātīga komunikācijas intensitāte, ka vispār jāšaubās, kā šī paaudze pēc gadiem spēs pieslēgties teātrim…
Ģirts Ēcis japāņu autores Kunio Simidzu lugā “Grimētava” stāstīs par teātra iekšējo dzīvi “caur esošu un gribošu aktrišu savstarpējām attiecībām”. Savukārt “Donā Kihotā” desmit aktieriem režisors uzticējis atklāt vīriešu pasauli.
Šajā sezonā JRT nav neviena jauna štata aktiera. Dažs labs jau tagad sēžot bez darba grimētavā. “Es uzskatu, ka Latvijā skolo pārāk daudz aktieru, cilvēkus gatavo neesošam darba tirgum. Manu studiju laikā aktieros uzņēma 12 cilvēkus reizi četros gados. Saprotu, ka tagad katru gadu tiek pieņemti 30 cilvēki.”
Šajā sezonā JRT neredzēsim Gundaru Āboliņu, kurš aizgājis no Jaunā Rīgas teātra un turpmāk būs štata aktieris teātrī Minhenē. “Cilvēkam vajag lēkt nezināmajā, nevis reproducēt sevi,” sacīja Alvis Hermanis “un es Gundaram novēlu veiksmi.” G. Āboliņš jau iepriekš piedalījies viņa režisētajās izrādēs vācu valodā.
A. Hermanis arī piebilda, ka pārcelšanos uz Tabakas fabriku JRT plāno pēc gada. “Ir cerība, ka šī sezona ir beidzamā pirms rekonstrukcijas un ka nākamvasar mēs pārvāktos uz Tabakas fabriku. Bet tas nav no mums atkarīgs.” JRT vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25 projektēšanas darbus plānots pabeigt līdz šā gada oktobrim.
