Briest bāriņtiesu reforma – mantojuma un īpašuma lietu kārtošana kļūs ievērojami dārgāka 20
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iedzīvotājiem varētu tikt liegtas iespējas turpmāk izmantot bāriņtiesas pakalpojumus vairākās būtiskās situācijās, kad tās līdz šim veica notāra funkcijas. Tas varētu sarežģīt situāciju ar pakalpojumu pieejamību nekustamā īpašuma darījumos un mantojuma lietās daudzviet Latvijas reģionos.
Valdība reformu atbalsta
Bāriņtiesas varētu zaudēt tiesības veikt vairākus līdz šim Bāriņtiesu likumā tām noteiktos pienākumus, kas attiecas uz notāru funkciju veikšanu. Tā pagājušajā nedēļā lēma valdība, atbalstot Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus šajā likumā.
Likuma grozījumu projekts paredz svītrot no bāriņtiesu pienākumiem parakstu īstuma apliecināšanu darījumos ar nekustamiem īpašumiem. Bāriņtiesām paliktu paraksta īstuma apliecināšana dokumentos, kuri saistīti ar bērnu un viņu vecāku tiesību aizsardzību, kā arī pilnvaru sagatavošana pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai.
Bāriņtiesām saglabātos tiesības: apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus; apliecināt uz dokumentiem (izņemot uz nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai) to iedzīvotāju parakstu īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā; apliecināt tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu.
Testamenti jāatdod notāriem
No Bāriņtiesu likumā noteiktajiem pienākumiem paredzēts svītrot mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību.
Pašlaik likumā noteikts, ka tajās apdzīvotajās vietās, kur nav zvērinātu notāru, bāriņtiesu pienākums ir sniegt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un gādāt par mantojuma apsardzību.
Likuma grozījumi, ja tie būtu spēkā no 2024. gada 1. janvāra, paredz, ka bāriņtiesām to rīcībā esošās testamentu grāmatas, tostarp glabāšanā pieņemtie privātie testamenti, būtu jānodod tuvākajā apkaimes apdzīvotajā vietā praktizējošajam zvērinātam notāram līdz 2024. gada 15. janvārim un jāpaziņo par to publisko testamentu reģistram.
Ar Ministru kabineta apstiprinājumu Latvijā ir noteiktas 113 zvērinātu notāru amata vietas. Pašlaik zvērināta notāra nav: Ropažu novadā, Ulbrokā; Saulkrastu novadā; Varakļānu novadā.
Pakalpojumi būs krietni dārgāki
Iedzīvotājus, protams, visvairāk uztrauc, vai pēc plānotās bāriņtiesu pienākumu saraksta saīsināšanas iedzīvotājiem nesadārdzināsies lietu kārtošana. Salīdzinot bāriņtiesām noteiktos valsts nodevu apmērus un zvērinātu notāru amata atlīdzības takses, skaidri redzams – tie ievērojami sadārdzināsies.
Bāriņtiesā, piemēram, par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu valsts nodeva ir noteikta 18,50 eiro apmērā. Par testamenta pieņemšanu glabāšanā – 34,15 eiro.
Toties par testamenta sagatavošanu zvērināta notāra amata atlīdzība ir 36 eiro, kam papildus pieskaita pievienotās vērtības nodokli, valsts nodevu par notariālā akta sagatavošanu – 3,56 eiro un par izrakstu no notariālo aktu grāmatas, aktu un apliecinājumu reģistra, kā arī notariālo aktu norakstu izsniegšanu – 1,07 eiro. Tādējādi bez ieskatīšanās valsts uzturētajos datu reģistros kopsumma būtu jau 48,19 eiro. Savukārt par testamenta glabāšanu un attiecīga notariāla akta sagatavošanu jāmaksā 51,65 eiro.
Bāriņtiesā par paraksta apliecināšanu valsts nodeva ir 2,85 eiro. Toties zvērināta notāra amata atlīdzība par paraksta īstuma apliecināšanu – 11 eiro.
Uz atlaidēm var cerēt maznodrošinātie
Latvijas Pašvaldību savienībā uzskata, ka par tiem notariālajiem pakalpojumiem, kurus ar šiem likuma grozījumiem paredzēts nodot zvērinātiem notāriem, taisnīgi būtu noteikt tādu pašu maksu, kāda pašlaik iedzīvotājiem noteikta bāriņtiesās. Sevišķi notāru atlīdzību apmēri būtu jāsamazina par tā sauktajiem mazajiem darījumiem līdz 8537 eiro un nostiprinājuma lūgumiem īpašumu reģistrēšanai zemesgrāmatā, kuri skar iedzīvotājus visbiežāk.
Latvijas Zvērinātu notāru padomē skaidro, ka no zvērināta notāra amata atlīdzības jau pašlaik varot atbrīvot maznodrošinātas un trūcīgas personas, kā arī ikvienu fizisku un juridisku personu, kas nokļuvusi sarežģītos apstākļos, kuru dēļ tai nav iespējams samaksāt šo atlīdzību.
2013. gada 3. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību jau pašlaik paredzot samazinātu zvērināta notāra atlīdzības apmēru. Piemēram, par pilnvaru pensijas, pabalstu, uzturlīdzekļu saņemšanai, kas ir noteikta 1,42 eiro apmērā, vai par pilnvaru nepilngadīgo interešu pārstāvībai, kas ir noteikta 4,27 eiro apmērā.
Šajos noteikumos esot plānots noteikt, ka trūcīgām un maznodrošinātām personām būšot samazināta takse par pilnvaras apliecināšanu.
Tieslietu ministrijā plāno, ka Bāriņtiesu likuma grozījumi stātos spēkā 2024. gada 1. janvārī. Pirms tam tie vēl jāpieņem Saeimā.
