Barikāžu dalībniekiem sola lielāku pensiju 52
Barikāžu atceres pasākumu priekšvakarā Saeima sākusi skatīt likumprojektu, kurš paredz palielināt pensijas un piedāvāt citus atvieglojumus 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekiem.
Likumu “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” sagatavojusi kādreizējā Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētāja, pašreizējā Saeimas deputāta Romualda Ražuka (“Vienotība”) vadīta darba grupa. “Šādi mēs godināsim brīvības cīnītājus, izrādot valsts rūpes un sniedzot atbalstu tiem cilvēkiem, kuri vēsturiski sarežģītos apstākļos izrādīja drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, pretojās okupācijas režīmam un palīdzēja Latvijas tautai atgūt savu brīvību. Pašreizējos nemierīgajos laikos šāds morāls žests no valsts puses ir īpaši nozīmīgs, lai arī jaunā paaudze redzētu piemēru, ka valsts novērtē savus varoņus,” teica R. Ražuks.
Likums paredz pensijas vecumu sasniegušajiem barikāžu dalībniekiem, ka pensijas neapliekamais minimums tiks paaugstināts līdz 280 eiro. Tas nozīmē, ka viņu pensija varētu palielināties aptuveni par 20 eiro. Tāpat paredzēti dažādi pasākumi, lai samazinātu barikāžu dalībnieku izdevumus par medicīnas pakalpojumiem, zālēm un rehabilitāciju, piešķirt viņiem nekustamā īpašuma nodokļa un sabiedriskā transporta lietošanas atlaides, kā arī citus atvieglojumus – tostarp iespēju priekšlaikus pensionēties divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ne darba grupa, ne Labklājības ministrija pagaidām nevar pateikt, cik daudz līdzekļu no valsts budžeta būs nepieciešami šā likuma īstenošanai.
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vakar vienbalsīgi atbalstīja darba grupas sagatavoto likumprojektu, un tas tiks nodots Saeimas prezidijam, kurš lems par tā izskatīšanu Saeimā. Tomēr jau sēdes laikā deputātiem izcēlās diskusija par to, kādā kārtībā un kas atzīstami par barikāžu dalībniekiem. Likumprojekts gan par to runā, bet jau tagad skaidrs, ka šajā sadaļā būs nepieciešami būtiski precizējumi, lai izvairītos no domstarpībām un mēģinājumiem izmantot šo likumu savtīgos nolūkos. Līdzīgi kā joprojām mēdz uzplaiksnīt pa kādam konfliktam un skandālam par politiski represētā statusa piešķiršanu. “Vēl paies zināms laiks, kamēr precīzi zināsim, cik īsti mums ir barikāžu dalībnieku un cik daudzi no viņiem ir pensijas vecumā,” teica Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Viņa arī pieļāva iespēju, ka pensijas un citu atvieglojumu dēļ šo statusu mēģinās saņemt personas, kas barikādēm pat tuvumā nav bijušas.
Turpretim R. Ražuks pauž pārliecību, ka šai ziņā īpašām problēmām nevajadzētu rasties. “Pašlaik apzināti un reģistrēti 32 000 barikāžu dalībnieku, kuri saņēmuši piemiņas zīmes. Vēl aptuveni 1000 saņēmuši Saeimas pateicības rakstus. Īpaši daudz viņu vairs nevarētu būt – viens vai divi tūkstoši. Kopējais skaits nevarētu pārsniegt 35 000 cilvēku, augstākais 40 000. Mums pieejami 90% ar barikāžu dalībnieku sarakstiem, ko veidoja bijušās LTF nodaļas. Ir aculiecinieki, video- un fotoliecības. Par laukiem visi dalībnieki mums apzināti, neskaidrība varētu būt par rīdziniekiem,” teica deputāts. Viņš arī paskaidroja, ka šā likumprojekta kontekstā par barikāžu dalībniekiem uzskatāmi ne tikai cilvēki, kas dežurēja Rīgā, bet arī tie, kas sargāja stratēģiskus objektus citviet Latvijā. Tāpat par barikāžu dalībniekiem atzīstami ne tikai cilvēki, kas fiziski atradās karstajos punktos, bet arī tie, kas sniedza viņiem dažādu palīdzību – gādāja pārtiku, ārstēja savainojums, transportēja, koordinēja un tamlīdzīgi.
Personas, kas jau saņēmušas piemiņas zīmes vai pateicības rakstus, automātiski saņems barikāžu dalībnieka statusu. Tādēļ ļoti iespējams, ka tuvākajos mēnešos varētu pieaugt interese par šo atzinības zīmju saņemšanu. Nākotnē, kad pateicības rakstu dalīšana tiks izbeigta, savu barikāžu dalībnieka statusa gribētājiem būs jāpierāda administratīvā kārtā – tiesā. Darba grupa iecerējusi, ka varētu stāties spēkā jau šā gada vidū, bet, tā kā tas saistīts ar būtiskām maiņām budžetā, tad, visticamāk, lielāku pensiju barikāžu dalībnieki varēs saņemt ne agrāk kā nākamā gada sākumā.
