Barikādes pieminot. Ministrijas ieņemšana – padomju kara mākslas klasika 3
Rīgā ugunskuri, Maskavā brūk impērija. No M. Ziemiņa grāmatas. 4. turpinājums.
No nodaļas “Stāsta Baiba Bicēna”:
“20. janvāris. Televīzijā runā I. Godmanis, stāsta, ka situācija sāk normalizēties, ka tehnikai un ļaudīm no barikādēm laiks atgriezties mājās. Tad runa tiek aprauta pusvārdā, un ekrānā parādās Ojārs Rubenis. Viņš ir stipri uztraukts: “Tikko saņemta informācija, ka pie Iekšlietu ministrijas sākusies apšaude. Lūdzu saglabājiet mieru un neejiet ārā uz ielas. Par turpmākajiem notikumiem mēs nekavējoties ziņosim…”
Uzbrucēji atklājuši uguni uz Iekšlietu ministrijas ēku. Vieta gandrīz pašā pilsētas centrā, labi redzama no visām pusēm. Netālu Ministru Padome, Vecrīga. Pretī – viesnīca “Rīdzene”. Ziņo, ka uzbrucējiem izdevies ieņemt ministrijas 1. un 5. stāvu….
Sazvanīts PSRS Iekšlietu ministrs Boriss Pugo. Viņš neticot, ka uzbrucēji ir omonieši…
Tiek aicināti visi rajonu miliči pilnā ekipējumā ierasties Rīgā. Ir ievainotie. Viens no viņiem televīzijas operators no pazīstamā Maskavas raidījuma “Vzgļad” (“Skatiens”). Taču videomateriāli par uzbruku jau sākt pienākt televīzijas studijā un tūlīt tiek “laisti gaisā”. (..)
“Panorāma” turpinās ilgi un tiek rādīta pa visiem četriem kanāliem. Centrālā televīzija atslēgta. Ziņo, ka smagi ievainots operators Andris Slapiņš no Jura Podnieka filmēšanas grupas un vēl vairāki cilvēki. Uz studiju zvana Slapiņa brālis, grib zināt ko sīkāk. Un tad bēdīga vēsts – Andris Slapiņš jau aizgājis viņsaulē…”
No nodaļas “Ziņo tautas izlūki (informācijas avoti – Zorge3, Rita, Ogre, Jakovs)”:
“Pie Iekšlietu ministrijas turpinās kauja. Sētas vārti starp ministrijas ēku un kara komisariātu Raiņa bulvārī tiek izgāzti ar smago mašīnu. Tādu pavēli devis majors Krotovs, kurš pazīstams kā tuvcīņas treneris OMON bāzē. Acīmredzot tas tiek darīts, lai evakuētu kādu ievainotu omonieti, jo bijuši dzirdami saucieni krievu valodā “Zaberajem raņenogo!” (savācam ievainoto – krievu val.)”
“Visās Iekšlietu ministrijas telpās darbojas bruņoti cilvēki armijas formas tērpos, kuri, kā var secināt, jau savlaicīgi bijuši ievietoti atsevišķos ministrijas ēkas augstāko stāvu kabinetos. Trīs zaļās formās tērpti vīrieši, ar stilbu aizsargiem ekipējumā, pārmaiņus šauj no automātiem pa atvērtiem 5. stāva logiem, kamēr Iekšlietu ministrijas darbinieki noguldīti uz grīdas. Viens no miličiem (V. Gomonovičs) nošauts uz kāpņu laukumiņa starp 4. un 5. stāvu, bet šāvējs, spriežot pēc visām pazīmēm, bijis kāds no armijniekiem, kas slēpies 4. stāva kabinetā.
Kad zaļie beidz šaut, 5. stāvā ierodas omonieši, un pēc tā, ka nekādas savstarpējas skaidrošanās ar zaļajiem viņiem nenotiek, var spriest, ka visas darības ir iepriekš saskaņotas. Pirms dažām dienām rekognoscēšanas nolūkos Iekšlietu ministrijas ēkā bija ieradies 15. Gaisa armijas pretizlūkošanas nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Kučuks, kuram bija tikšanās un saruna arī ar A. Vazni un A. Stari.
Kā viena no stāvokļa noteicošām personām sevi parāda milicijas pulkvedis Nikolajs Gončarenko, kurš negaidīti ieradies ministrijas ēkā, kaut gan pēc dienesta stāvokļa viņam šeit nevajadzētu būt.”
22.07. “Alkšņa kara skolā aktīva kursantu rosīšanās. Izbraukšanai uz pilsētu tiek gatavotas transporta mašīnas.”
22.21. “No Vecmīlgrāvja bāzes izbraukuši desantnieku papildspēki.”
22.45. “ Uz viesnīcas “Rīdzene” jumta izvietojies snaiperis Iekšlietu ministrijas virzienā.”
23.10. “VDK mājā iedegtas ugunis visos logos.”
23.40. “No Pērnavas ielas kazarmām centra virzienā izbraukušas smagās mašīnas ar desantniekiem.”
00.50. “ Bolderājas ielas galā pulcējas desantnieki.”
01.55. “No Pērnavas ielas kazarmām centra virzienā dodas vēl divas smagās mašīnas un viena “Latvija” ar desantniekiem. No Senču ielas uz Brīvības ielu izbrauc divas bruņumašīnas. Divas bruņumašīnas parādījušās uz Ģertrūdes ielas.”.
02.20. “Pie LKP CK ēkas ierodas divas armijas kaujas mašīnas un vairāki “bobiki”. Četras kravas mašīnas, pilnas ar desantniekiem, atrodas 11. novembra krastmalā.”
04.10. “Ziņojis Legzdiņš no Maskavas, ka bijis norādījums līdz 12.00 nomainīt Latvijā valdību…”
No nodaļas “ Stāsta pulkvedis Vilnis Zvaigzne”:
“Pirmais iespaids bija, ka šauj tepat tuvumā, Vecrīgā, un šauj no visām pusēm. Atgriezos pie 2. barikādes un uzsaucu sargiem: “Kaujas trauksme!”
Ievēroju, ka pāri Radiomājas jumtam virs Doma laukuma tumšajās debesīs trasējošās lodes zīmēja ceļus dažādos leņķos. Tas asociējās ar uguņošanu un pat izsauca neizpratni par šādu šaudīšanos. Tādas ložu trajektorijas varēja izveidoties, šaujot vienīgi no namu jumtiem vai no augšējiem stāviem. Visticamāk, no Raiņa bulvāru ēku augšējiem stāviem. Bija iespaids, ka, šaujot pāri Vecrīgas centram un Doma laukumam, kāds gribēja radīt paniku Vecrīgas aizstāvju vidū, izaicināt tos zem lodēm…(..)
Ļaunā uguņošana naksnīgajās debesīs pieņēma arvien baismāku nokrāsu. 2. barikāde, kad tur atgriezos, bija “pilnā kaujas gatavībā”, abas maiņas atradās savās vietās. Aizstāvji uzmanīgi sekoja uzbrukumam Iekšlietu ministrijai un bija gatavi sagaidīt tā turpinājumu. Es palūdzu palīgā dažus vīrus un steidzīgi devos atpakaļ uz Aldaru ielu.”
No nodaļas “Stāsta pulkvedis Modris Ziemiņš”:
“Aplūkosim epizodi, kā naktī no 20. uz 21. janvāri tika ieņemta Iekšlietu ministrijas ēka Rīgā. Tas notika pēc padomju kara mākslas klasiskā parauga, kas paredz kaujas apstākļos pilsētā ieņemt vispirms ēku pirmo un pēdējo stāvu. Tā arī tika izdarīts. Vispirms ieņemti pirmais un pēdējais stāvi.
Nav vajadzīga izcila spriestspēja, lai sazīmētu vainīgos. Pēc tam viegli arī saprast, kāpēc Viktors Alksnis ar putām uz lūpām klaigāja: ja Latvijas varas iestādes mēģinās vērsties pret OMON vienību, iejauksies armija, un tam var būt neparedzamas sekas….
Manā rīcībā ir rakstiska liecība, ko sniedzis Latvijas PSR kara komisariāta virsnieks, padomju armijas majors, ka omonietis Č. Mliņniks nekādi nav vadījis Iekšlietu ministrijas ēkas ieņemšanas operāciju. To ir vadījis padomju armijas virsnieks pulkveža dienesta pakāpē.
Viņš visas darbības ir koordinējis, staigājot pa Raiņa bulvāri posmā no Elizabetes ielas līdz kara komisariāta ēkai. Bet Valdemāra iela bijusi nosprostota ar armijas specdienestu līdzdalību, lai nepieļautu nejaušu garāmgājēju nokļūšanu militārās akcijas norises vietā, kā arī izbrīvētu telpu brīvai armijas specvienību kustībai no Baltijas kara apgabala štāba un citām vietām uz ieņemamiem objektiem.“
(Nobeigums sekos)
