“Bija piektdienas vakars, un nolēmām uzņēmuma garāžā iedzert.” Dzērājšofera stāsts ar traģiskām beigām un cietumu 3
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Kurzemes rajona tiesa Talsos par cilvēka sabraukšanu alkohola reibumā piesprieda vietējās pilsētas iedzīvotājam Ivo Veldrem četru gadu reālu cietumsodu, uz sešiem gadiem atņēma transporta līdzekļu vadītāja tiesības un lika samaksāt cietušajam 10 000 eiro morālo kompensāciju.
Sākotnēji policijā I. Veldre savu vainu atzinis, bet tiesā izmantoja savas tiesības neliecināt, norādot vienīgi – jā, esot braucis dzērumā, un tā esot viņa lielākā dzīves kļūda –, bet cilvēku notriecis neesot.
Tiesnesis Ainars Feldmanis tomēr viņam nenoticēja. Bojā gājušā, II grupas invalīda un atslēdznieka 26 gadus vecā Anša tēvs tiesai bija lūdzis piedzīt no apsūdzētā 586 eiro materiālos zaudējumus un 50 000 eiro – morālos.
Viss sācies ar dzeršanu darba vietā
Kādi tad ir galvenie pierādījumi Veldres vainai? Apsūdzība, pirmkārt, balstās uz viņa darba kolēģa Endija liecībām, kurš gan uz tiesu neieradās (atrodoties ārzemēs), bet pratināts policijā uzreiz pēc notikušā. Endijs ar Veldri iepazinies prakses laikā kādā Talsu uzņēmumā.
“Draugi nebijām. Es strādāju ar lāpstu, Veldre vadīja automobili. Bija 2018. gada 28. septembris, piektdienas vakars, un nolēmām uzņēmuma garāžā iedzert.
Bija viena šņabja pudele. Ātri noreibu. Pat neatceros, kā iekļuvu viņa automobilī “Renault Espace” priekšējā pasažiera sēdeklī,” liecinājis Endijs.
Bijis tumšs un vienā vietā ieslīdējuši grāvī. Kādi garāmbraucēji izvilkuši viņus atpakaļ uz ceļa. Aizbraukuši uz Dundagu, kur atkal iedzēruši.
“Teicu, lai viņš paliek pie manis un izguļas, bet Veldre nepiekrita. Vienu viņu negribēju laist un braucu līdzi. Vienā vietā uz ceļa labajā pusē pēkšņi 30–50 metru attālumā ieraudzīju motorolleru, kurš bija uzlikts uz kājiņu, un cilvēku, kurš kaut ko remontēja.
Neatceros, vai viņš bija ceļa malā vai zālē. Atstarojošu elementu viņam nebija un, liekas, arī motorolleram gaismu nebija. Divas trīs reizes Veldrem teicu: “Re, kur cilvēks!” Veldre brauca ar 70–80 km/h, nedaudz piebremzēja.
Tad bija nestiprs sitiens. Sapratu, ka cilvēks notriekts. Vairākkārt teicu Veldrem, ka jāapstājas, to tā nevar atstāt, jāiet skatīties. Veldre atbildēja, ka tas tā nevar būt, bet tomēr “Mežvistu” pieturā mani izlaida,” liecinājis līdzbraucējs.
Endijs aizgājis uz notikuma vietu, kur ieraudzījis cilvēku bez dzīvības pazīmēm. Sazvanījis paziņu, kurš drīz vien bijis klāt. Izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija.
Šoferim 2,43 promiles
Ceļu policists Māris Fīrmanis tiesā liecināja, ka pēc saņemtā izsaukuma uz notikuma vietu vedis operatīvo darbinieku un pa ceļam sastapis pretim braucošu vieglo automobili, kam bija sasista labā puse un nedegušas tās puses gaismas. Pēc brītiņa tam sekots un redzēts, ka tas piebrauc pie kādas mājas.
Pēc pārdesmit sekundēm policisti bijuši klāt. Veldre vēl nebija paspējis izkāpt. No viņa nākusi alkohola smaka, un vīrietis nogādāts policijas iecirknī. Veldrem konstatētas 2,43 promiles. Tās tika mērītas arī viņa līdzbraucējam Endijam – 2,95.
Domā, ka iebraucis bedrē
Veldre policijā liecināja, ka trijatā uzņēmuma garāžā izdzēruši 0,7 litrus brendija. Dzēris bija jau pirms tam. Neatceras, pat kur braucis.
Atģidies grāvī, no kurienes kādi izvilkuši. Tur arī automašīnas labais lukturis sasists.
Turpinājuši dzert Dundagā un tad braukuši atpakaļ uz Talsiem. Tumšu stāvu ceļmalā esot pamanījis desmit metru attālumā. Piebremzējis, rāvis stūri pa labi un bijis pārliecināts, ka no sadursmes izvairījies. Sajutis vieglu sitienu, bet nodomājis, ka tas no bedres. Un braucis vien tālāk.
Ir nianses, bet reibums paliek
Eksperts Jurijs Gorbenko norādīja, ka nav datu, kur notriektais Ansis atradies – ceļa nomalē vai uz brauktuves malas – un kāda bijusi redzamība. Bet skaidrs, ka viņš tajā brīdī bijis gājēja statusā.
Ja gājējam nav atstarotāju un viņš atrodas uz brauktuves, tad tumšā laikā pēc teorijas viņš nav pamanāms – autovadītāja acīs saplūst ar brauktuvi. Un tad nav pamata uzskatīt, ka autovadītājam bijušas tehniskas iespējas apstāties.
Bet, ja gājējs atradies nost no brauktuves, tad vadītajam jebkurā gadījumā ir pienākums viņu redzēt.
Protams, tas, ka Veldre bija reibumā, šīm niansēm vairs īpašu lomu nepiešķir.
Veldres advokāte Ieva Ratniece uzskatīja, ka policija savu darbu veikusi pavirši un apsūdzētā vaina nav pierādīta, piemēram, ir gan savāktas, bet nav analizētas un ir iznīcinātas stikla lauskas, kas atrastas pie bojāgājušā.
Un ja nu tās ir no kādas citas automašīnas, kas braukusi pēc Veldres, jautā advokāte. Turklāt vienīgais liecinieks bijis lielākā alkohola reibumā nekā apsūdzētais, taču viņa liecībām piešķirta lielāka ticamība. Pēc advokātes domām, Veldre bija attaisnojams.
Savukārt prokurore Dina Reķe tiesā sacīja, ka Veldres vaina ir pilnībā pierādīta un viņš būtu sodāms ar četriem gadiem cietumā, tiesību atņemšanu uz septiņiem gadiem un nobrauktā tēvam būtu izmaksājama 10 000 eiro morālā kompensācija.
I. Veldre spriedumu pārsūdzēs.
