Bāreņiem jādzīvo briesmīgos apstākļos, bet VID ēkās un ministrijās remonti par miljoniem: “slēpto bērnunamu” problēmas tikai pieaug 0
Viens no tematiem, ko aplūkoja TV24 raidījumā “Preses klubs”, kurā šoreiz viesojās Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja, Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, kā arī – Jānis Vitenbergs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs (NA), bija pŗātam neaptveramie apstākļi, kādos mūsdienās jādzīvo bērniem bērnunamos.
Valsts kontrole ceļ trauksmi par Latvijas “slēptajiem bērnunamiem”. Kopš Valsts kontroles revīzijas speciālās izglītības jomā pagājuši vairāki gadi, bet joprojām nav nekādu uzlabojumu. Latvijā pastāv “slēptie bērnunami” – uz papīra tiem dots cits nosaukums, piemēram, dienesta viesnīcas. Daudzas pašvaldības šādi mēģina risināt sociālās problēmas ģimenēs.
Jānis Vitenbergs, kurš pats ir pabeidzis Kandavas internātvidusskolu, raidījumā sacīja: “Tas, ka mūsdienās nevar nodrošināt atbilstošus apstākļus tiem bērniem… 17 vienā istabā un nevar nomazgāties! Ir tik daudz vietas valstī, kuras ir aizvērtas. Es varu minēt piemēru – es pats pabeidzu Kandavas internātvidusskolu, kur bija iespēja palikt pa nedēļu dzīvot, jo nebija iespējams pa nedēļu izbraukāt līdz novadu vidusskolām, pagastiem. Un tāda bija visa klase ar tādiem jauniešiem, kuri normāli mācījās. Pa nedēļu visi kopā mācījāmies un piektdienās braucām mājās, bet bija arī mazāki bērni, kuri tur atradās uz vietas. Tāda mācību iestāde, kāda tā bija agrāk, vairs nav, bet laba skola – deva iespēju mācīties jauniešiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Tur bija iespēja mācīties labos apstākļos.
Es zinu, ka tādas vietas valstī, kur varētu normālākus apstākļus nodrošināt šādiem jauniešiem, ir daudz – skaits ir milzīgs. Un pārsaukt bērnu namu par naktsdārziņu, un nerisināt jautājumu, tas nav normāli,” pārliecinoši uzsver Vitenbergs.
Diskusijā iesaistījās Inga Vanaga, kura norādīja, ka jautājums ir par prioritātēm un to, kurš uzņemas atbildību. “Vai tas, kurš atbild, vai viņš ir izdarījis visu, kas ir viņa kompetencē, viņa pienākumos, lai tiem bērniem tā vide, kurā viņi atrodas, būtu maksimāli labvēlīga? Pieaugušajiem jāuzņemas atbildība par bērniem.”
Savukārt Liene Dambiņa uzsvēra: “Tie ir visneaizsargātākie bērni. Un par apstākļiem – tas vispār ir absolūti nepiedodami, tāpēc ka mums ir jaunas Valsts ieņēmumu dienesta ēkas, mums ir labas telpas ministrijās, visur ir bijuši remonti, viss ir iekārtots, un tad mums pastāv paralēli šāda iestāde, kur ir bērni, un viņi dzīvo tādos apstākļos. Absolūti ačgārnas prioritātes ir bijušas.”
Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja norāda, ka pašā saknē ir jāidintificē augsta riska ģimenes. “Mēs varam pamanīt jau agrīni, ka, ļoti iespējams, tur būs problēmas, tur būs grūtības bērnam dzīvot tādā vidē, sākt ar to strādāt un maksimāli saprast, kas ir tas, ko mēs varam iedot šai ģimenei.”
