Busiņu civilizācija 0
Barbadosa ir tikai 34 km gara un 23 km plata, ar nepilniem 300 tūkstošiem iedzīvotāju, kas paši sevi sauc par beidženiem (bajan – angl.). Salas dienvidu un rietumu krasti pavērsti pret Karību jūru, un šajā daļā gar piekrasti stiepjas pilsētiņas un ciemati, villas un hoteļi. Savukārt pret Atlantijas okeānu pagrieztais austrumu krasts ir mežonīgāks, klinšaināks, reti apdzīvots, viļņu dēļ to iecienījuši sērfotāji. Vidienē dominē tropu meži un cukurniedru plantācijas. Atšķirībā no citām reģiona saliņām Barbadosai ir krietni paveicies, jo viesuļvētras tai parasti paskrien garām. Nav arī lāgā nekādu mošķu, no kuriem vairīties, ja neskaita žurkas, kuras var sastapt rušināmies nobirušajās palmu lapās, un jūras ežus, kas paslēpušies ūdens pilnās klinšu dobītēs okeāna krastā. Barbadosā nav daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku, ja neskaita viesnīcas, nav dzelzceļu, šosejas ir šauras un līkumainas, tāpēc ļaudis brauc vai nu ar džipiem, vai nelieliem auto, bet satiksmi uztur autobusi, kas atgādina bērnību kolhozā. Uz šī fona saproti, ka Latvija ir gatavā lielvalsts. Bet nelieli izmēri sniedz arī pozitīvas iespējas. Piemēram, nav starpības, vai ar sabiedriskajai satiksmei domāto autobusu jūs tikai pabrauksiet dažas pieturas galvaspilsētā Bridžtaunā vai šķērsosiet salu no viena gala līdz otram – biļetes cena ir fiksēta nemainīga, tie ir divi Barbadosas dolāri (BBD), kas ekvivalenti 1 USD (salā ļoti populāra paralēlā valūta), tātad drusku mazāk par eiro. Turklāt nebūs starpības, vai izmantosiet valsts autobusu zilā krāsā vai tādu pašu dzeltenu privātkompānijas braucamo, vai arī japāņu ražojuma “maršrutnieku” busiņu. Visi ņem vienu samaksu, atšķiras vien serviss un izjūtas braucot, jo divus pēdējos tradicionāli piedārdina vietējais karībiešu reps un, protams, versijas par regeju. Atšķirībā no nosacīti solīdajiem zilajiem valsts braucamajiem privātie busi kursē daudz biežāk un savus klientus burtiski ķer uz ielas un ceļiem. Ķeršanai domāti skaņu signāli un šofera izpalīgi, kas, izkārušies pa braucošā autobusa logu vai durvīm, aicinoši žestikulējot, jums noteikti uzsauks apmēram sekojošo: ”Hei, kā klājas? Uz kurieni dodaties? Kāpiet iekšā!” Par Barbadosas autobusiem un to vadītāju tikumiem varētu uzrakstīt veselu stāstu. Īsāk sakot, ja vēlaties labāk iepazīt vietējo kolorītu, izmantojiet dzeltenos un minibusus. Jāpiebilst gan, ka rietumnieku tūristi lielākoties pārvietojas ar taksometru. Bet mēs neesam snobi. Turklāt barbadosieši patiesībā ir godīgi, pieklājīgi, atsaucīgi un nekad lieki jūs ar savu uzbāzību neapgrūtinās, ja vien to nediktēs viņu darba pienākumi.
