Baraņņiks noraida Kleina pārmetumus par apšaubāmu “RS” padomes iecelšanas procedūru 0
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Druvja Kleina (“Rīgai!”) pārmetumi, ka pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) padome iecelta “apšaubāmā procedūrā”, ir pilnībā nepamatoti, aģentūrai LETA pauda no vicemēra amata atceltais un bijušais uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Vadims Baraņņiks (NDF).
Viņš atgādināja, ka jūlijā konkursa kartībā izraudzīta RS padome četru cilvēku sastāvā, kā arī pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) ieteikuma bija izsludināts atkārtots konkurss, lai izraudzītu piekto padomes locekli – ar augstāko juridisko izglītību, jo neviens no komisijas piedāvātiem kandidātiem nebija jurists.
“Visus manis ieceltos padomes locekļus vairāku mēnešu garumā atlasīja gan Rīgas domes Īpašuma departamenta izraudzītā personāla atlases kompānija, gan Rīgas domes izveidotā komisija, kuras sastāvā nebija neviena politiķa, arī pats neesmu piedalījies tās darbībā. Un tieši komisijas nominētos kandidātus es iecēlu par padomes locekļiem,” komentēja Baraņņiks.
Līdz ar to viņš Kleina paziņojumus, ka padome iecelta “apšaubāmas procedūras rezultātā”, uzskata par absolūti nepamatotiem.
Bijušais domes priekšsēdētāja vietnieks arī apgalvoja, ka vēl piektdienas, 29.novembra, vakarā, domes sēdes laikā atbildot uz deputātu jautājumiem, Kleins skaidrojis, ka viņam nav daudz informācijas par to uzņēmumu darbību, kuru kapitāldaļas pašvaldības vārdā viņam bija plānots uzticēt pārvaldīt. Bet jau pirmdien, 2.decembrī, tika pieņemts lēmums par RS padomes daļēju nomaiņu.
“Ir grūti iedomāties, ka nozares neprofesionālis divu dienu laikā, turklāt brīvdienās, varēja saprast visu notiekošo tik lielā un sarežģīta uzņēmumā kā RS,” uzskata Baraņņiks.
Viņš arī pauda, ka lēmums pārskatīt sabiedriskā transporta atlaides, kas piešķirtas atsevišķām sabiedrības grupām, ja tas tiks pieņemts, būs pretrunā gan ar visiem pašreizējas Rīgas domes koalīcijas solījumiem rīdziniekiem sniegt atbalstu trūcīgajiem un sociāli neaizsargātiem sabiedrības slāņiem, gan ar Baraņņika kā kapitāldaļu turētāja pārstāvja uzstādījumiem uzņēmumam.
“Es konsekventi iestājos par to, ka gan Rīgas pašvaldībai, gan pēc tas pasūtījuma arī RS jānodrošina sabiedriskā transporta lietošana ar atlaidēm mazāk aizsargātām rīdzinieku kategorijām. Esmu absolūti pārliecināts, ka trūkstošos līdzekļus rīdzinieku pārvadāšanai var atrast, gan pārskatot esošo maršrutu tiklu, gan pārskatot topošo pašvaldības 2020.gada budžetu,” norādīja politiķis, piebilstot, ka dome nav tiesīga piekrāpt tos, kuriem ir apsolīta palīdzība.
Citādi viņam rodoties iespaids, ka “pašreizējā Rīgas domes vadība kļūst arvien tuvāk Saeimas vairākuma vērtībām, viegli atsakoties no dotiem rīdziniekiem solījumiem”.
Kā ziņots, vien dažas dienas pēc kļūšanas par galvaspilsētas vicemēru un RS kapitāldaļu turētāju Kleins šonedēļ daļēji nomainīja RS padomi, no tās atstādinot padomes priekšsēdētāju Normundu Narvaišu, padomes locekļus Aināru Ozolu un Andreju Pančenko.
Kleins norādīja, ka visi ar atlases kompānijas palīdzību izraudzītie kandidāti noteikti esot atbilstoši padomes amatam, bet viņu bažīgu darījusi tieši iecelšanas procedūra.
Turpmāk uzņēmuma padomē darbu turpinās Ernests Saulītis, bet par jaunajiem padomes locekļiem iecelts finanšu jomas speciālists Rolands Klincis un Rīgas domes Administratīvās pārvaldes vadītāja Natālija Moškeviča. Tāpat no 2.decembra darbu padomē sācis Juris Švanders, kurš pirms tam bija uzņēmuma pagaidu valdē.
Savukārt šorīt intervijā Latvijas Radio Kleins paziņoja, ka, ņemot vērā RS sarežģīto finansiālo situāciju, iespējams, būtu jāpārskata, kādām cilvēku grupām galvaspilsētas sabiedriskajā transportā tiek piemēroti braukšanas maksas atvieglojumi.
Viņš norādīja, ka nākamie soļi, kas sekos pēc šonedēļ notikušās atsevišķu RS padomes locekļu nomaiņas, būs domāt par to, kā nākamajā gadā samazināt uzņēmuma atkarību no overdrafta, proti, lai kapitālsabiedrības izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus.
Par to Kleins vēlēsies dzirdēt RS valdes redzējumu.
Tāpat vicemērs kopā ar koalīcijas sadarbības partneriem centīšoties saprast, kāda īsti ir pašvaldības stratēģija sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanā. “Mēs katru gadu aicinām RS arvien vairāk iedzīvotāju grupas vest par brīvu. Šajā brīdī ir diskusija par Bērnu [klīniskās universitātes] slimnīcas personālu, kas pati par sevi ir ļoti laba ideja, bet tie atkal ir 170 000 eiro gadā. Un ja mēs politiski sakām, ka RS dotāciju nepalielināsim, tad man, protams, ir jautājums, kā šis pašvaldības uzņēmums atkopsies no parādiem un nonāks stabilā finanšu situācijā,” sacīja vicemērs.
Kleins atzina, ka vēlme arvien jaunas sabiedrības grupas pilsētas sabiedriskajā transportā pārvadāt ar atvieglojumiem un RS finansiālo problēmu atrisināšana “ir pretrunīgas lietas, kur man šobrīd nav labas atbildes”.
