Baraks Obama – ASV prezidents vēl četrus gadus 0
Pirms četriem gadiem Baraks Obama pārrakstīja ASV vēsturi, kļūstot par pirmo melnādaino Savienoto Valstu prezidentu. Arī pēc otrdien aizvadītajām prezidenta vēlēšanām viņš iegājis vēsturē kā pirmais Baltā nama saimnieks kopš Frenklina Rūzvelta, kurš ticis pārvēlēts par spīti samilzušajām ekonomiskajām problēmām un augstajam bezdarba līmenim, kas tuvojas astoņu procentu atzīmei.
Uzvaras runā saviem atbalstītājiem Čikāgā Obama, pateicoties par pausto uzticību, vienlaikus atzina, ka vēl daudz darāmā, lai īstenotu pirmajā prezidentūras termiņā izvirzītos mērķus, taču piesolīja – “Amerikas Savienotajām Valstīm labākais vēl tikai priekšā”.
Notic Obamam
“Šīs bija vēlēšanas, kurās republikāņiem vajadzēja uzvarēt,” tā ASV prezidenta izraudzīšanos komentēja britu raidsabiedrība “BBC”, norādot uz ASV iekšpolitiskajām likstām. Taču amerikāņi lēma citādi – pēc teju visu balsu saskaitīšanas Obama ieguvis 50 procentu vēlētāju atbalstu, kamēr par Republikāņu partijas kandidātu Mitu Romniju nobalsojuši 49 procenti. Tas Obamam nodrošinājis vismaz 303 elektoru kolēģijas balsu. Lai kļūtu par prezidentu, jāiegūst atbalsts 270 no 538 elektoriem.
Kaut vēlēšanu rezultāti no pirmajām nobalsojušajām pavalstīm iezīmēja nelielu Republikāņu partijas kandidāta Mita Romnija vadību, pienākot rezultātiem no citiem štatiem, strauji auga Obamas pārsvars pār sāncensi. Arī par izšķirošajām dēvētās pavalstis priekšroku deva līdzšinējam prezidentam. Un jau divdesmit minūtes pēc balsošanas beigām rietumkrasta štatos ASV telekanāli ziņoja par Obamas triumfu. Vēl pēc pusotras stundas Romnijs zvanīja Obamam, lai viņu apsveiktu ar uzvaru, informē Savienoto Valstu ziņu aģentūras.
Obamam panākumus nodrošināja lielāka popularitāte afroamerikāņu, spāņu izcelsmes iedzīvotāju un jauniešu vidū, secina laikraksts “USA Today”. Tāpat par demokrātu savu balsi galvenokārt atdevušas arī sievietes.
Kaut amerikāņi Romniju uzskatīja par spējīgāku ekonomikā, politiskie novērotāji Savienotajās Valstīs norāda, ka panākumu Obamam nodrošināja divi riskanti, bet veiksmīgi pirmās prezidentūras pasākumi – autorūpnīcu “General Motors” un “Chrysler” glābšana no bankrota un šo firmu vadītājiem uzspiestie restrukturizācijas pasākumi, kā arī teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” līdera Osamas bin Ladena nogalināšana pērnajā maijā. “Autoražotņu glābšana, kas nostrādāja labāk, nekā cerēja pat prezidenta administrācijas ekonomisti, palīdzēja Obamam savā pusē pārvilināt tā dēvētās zilās apkaklītes jeb strādnieku šķiras vēlētājus valsts vidienes štatos, jo īpaši Ohaio un Mičiganā,” skaidro “USA Today”. “Tikmēr bin Ladena nāve atņēma republikāņiem iespējas izmantot tradicionālos pārmetumus demokrātiem, ka viņi ir vāji nacionālās drošības jautājumos.”
Sola sastrādāties ar Romniju
“Jūs apstiprinājāt gara spēku, kas triumfējis pār karu un depresiju, gara spēku, kas pacēlis šo valsti no dziļa izmisuma līdz lielu cerību virsotnēm. Jūs apstiprinājāt pārliecību, ka katrs no mums īstenos savu personisko sapni. Mēs esam Amerikas ģimene, un mēs kopīgi celsimies un kritīsim kā viena nācija un viena tauta,” gavilējošajam pūlim Čikāgā sacīja Obama, solot cīnīties par vidusšķiru un aizsargāt Amerikas sapni. Viņš arī atzina, ka pēdējos četros gados daudz mācījies un tagad kļuvis par labāku prezidentu.
“Neatkarīgi no tā, vai esmu vai neesmu saņēmis jūsu balsis, esmu ieklausījies jūsu sakāmajām. Jūs mani esat padarījuši par labāku prezidentu. Ar jūsu stāstiem un jūsu cīņu es atgriežos Baltajā namā ar vēl lielāku apņēmību un vēl vairāk iedvesmots par veicamo darbu un nākotni, kas mūsu gaida,” paziņoja ASV prezidents.
Uzvaras runā Obama pateicās arī savam sāncensim Romnijam, kurš viņam sagādāja visnotaļ sīvu cīkstēšanos. “Mēs smagi cīnījāmies, taču mēs to darījām tikai tāpēc, ka ļoti mīlam šo valsti un mums tik ļoti rūp tās nākotne,” apgalvoja Obama. Viņš tuvākajā laikā apņēmies satikties ar Romniju, lai pārrunātu jomas, kurās republikāņi un demokrāti varētu sadarboties. “Mums jāstājas pretī izaicinājumiem, kurus varam pārvarēt tikai kopīgiem spēkiem. Tie ir budžeta iztrūkuma samazināšana, nodokļu sistēmas reformēšana, imigrācijas sistēmas uzlabošana un ASV naftas iegulu lielāka izmantošana,” uzskaitīja Obama.
Līdzīgi izteicās Romnijs, kurš arī solīja meklēt veidus, kā sadarboties ar demokrātiem. Uzrunā atbalstītājiem viņš atzina zaudējumu un apsveica Obamu ar panākumu. “Piezvanīju prezidentam Obamam, lai apsveiktu viņu ar uzvaru. Apsveikumus pelnījuši arī viņa atbalstītāji un kampaņas cilvēki. Es viņiem visiem vēlu to labāko. Bet jo īpaši prezidentam, pirmajai lēdijai un viņu meitām,” tā Romnijs.
Līdz ar ekonomikas atveseļošanu viens no galvenajiem Obamas uzdevumiem būs aizsāktās veselības aprūpes sistēmas pilnīga ieviešana ASV. Bet ārpolitikas kursā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Aktuāls jautājums noteikti būs attiecību veidošana ar Krieviju.
Pirmajā prezidentūras termiņā aizsāktā tā dēvētā attiecību pārstartēšanas politika daudzu apskatnieku vērtējumā piedzīvojusi neveiksmi. Obama noteikti neatkāpsies no saviem mērķiem aizstāvēt Savienoto Valstu ekonomiskās intereses Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs, kuras par svarīgām tika nosauktas arī gada sākumā Obamas izsludinātajā ASV militārajā stratēģijā. Baltā nama darbakārtībā aktuāla saglabāsies arī pretraķešu vairoga elementu izvietošana Eiropā, lai pasargātos no Irānas, kura, pēc ASV ieskatiem, gatavojas atombumbas izstrādei.
Uzvaru nosvin ģimenes lokā
Saņēmis apsveikumus no dažādu valstu valdību vadītājiem un prezidentiem, pārvēlēšanu amatā Obama atzīmēja ar vakariņām ģimenes lokā savā divus miljonus dolāru vērtajā mājā Čikāgā. Tajās piedalījās pirmā lēdija Mišela, abu meitas – 14 gadus vecā Malija un vienpadsmitgadīgā Saša, kā arī citi tuvākie prezidenta ģimenes locekļi, tostarp viņa māsa Maja, sievasmāte Merijana un svainis Kreigs, raksta britu laikraksts “The Daily Mail”.
Pamatīgas svinības Ņujorkā esošajā Taimskvērā sarīkoja arī Obamas atbalstītāji. Spītējot zemajām gaisa temperatūrām, pasākumu apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Prieks un sajūsma bija jaušams visu Obamas atbalstītāju sejās, izskanot gan nopietniem, gan mazāk nopietniem komentāriem.
Kongresa vēlēšanas Prezidenta Baraka Obamas pārstāvētā Demokrātu partija ir saglabājusi vairākumu ASV Kongresa senātā, bet Republikāņu partija – Kongresa pārstāvju palātā. Tika pārvēlēti 33 no 100 senatoriem un visi 435 pārstāvju palātas deputāti. Senātā demokrātiem būs 54 mandāti, republikāņiem – 45 (viens neatkarīgais deputāts). Pārstāvju palātā republikāņi saglabājuši aptuveni pussimt balsu vairākumu, kas viņiem dod iespēju ietekmēt demokrātu prezidenta darbību. Valdis Bērziņš |
