Kārlis I. Āboliņš: Vai krājaizdevu sabiedrības der tikai tur, kur banka nesniedzas? 3
Autors: DR. KĀRLIS I. ĀBOLIŅŠ, Krājaizdevu apvienības revīzijas komisijas priekšsēdētājs
Presē parādījies investīciju baņķiera Ģ. Rungaiņa viedoklis, ka krājaizdevu sabiedrības kā nelielas pašpalīdzības kases bija raksturīgas pagājušā gadsimta 20. gadiem un agrārai ekonomikai, kur vienā ciemā visi visus pazina un zināja, kam var uzticēties. “Latvija tomēr aizvien vairāk urbanizējas, cilvēki dzīvo centralizētāk, un attiecības ir citas. Tāpēc daudz piemērotāka ir banku sistēma.” (“Diena”, 14. februārī) Viņš krājaizdevu sabiedrību iniciatīvu nosauc par ekonomisko populismu. Ir vērts pajautāt, vai tiešām krājaizdevu sabiedrības der tikai tur, kur banka nesniedzas, un paskatīties, kā finanšu sistēma ir organizēta ES labklājības dalībvalstīs Vācijā vai Luksemburgā.
Bankas iegulda investīciju fondos
Banku trīs galvenie uzdevumi – vairot īpašnieku labklājību, piesaistīt noguldītājus un piesaistīt kredītņēmējus – pēdējo 20 gadu laikā, bet sevišķi pēc pasaules finanšu krīzes, ir pamatīgi mainījušies. Tās ne tik daudz vairo akcionāru labklājību kā bankas menedžmenta ienākumus. Noguldītāji arvien mazāk var izmantot noguldījumus “ofšoros”, jo banku noslēpums faktiski vairs neeksistē. Bankas arvien mazāk apkalpo aktīvus kredītņēmējus, bet iegulda līdzekļus investīciju fondos.
Luksemburga vairs nav banku zeme, bet gan investīciju fondu pārvaldes zeme. Vācijā jaunāki cilvēki iet prom no lielām bankām un veidojās jauna banku stratēģija: ētiskās bankas. Ētiskās bankas Vācijā ir patlaban visātrāk augošais banku sektors.
Pašvaldībās – krājbankas
Krājbankas darbojas attiecīgās pašvaldības robežās. Pamatuzdevums ir veicināt un celt pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju labklājību. Galvenokārt aktīvi finansēt pašvaldībā reģistrētos uzņēmējus un uzņēmumus, lai tie attīstītos, saglabātu un vairotu arvien labāk apmaksātas darba vietas pašvaldības robežās. Krājbankas ir bezpeļņas institūcijas, jo peļņu izlieto kā sēklas kapitālu jauniem uzņēmējiem vai arī labdarībai.
Vācijas ekonomiskā stipruma pamats ir mazie un vidējie inovatīvie uzņēmumi, kurus faktiski bez izņēmumiem finansē, respektīvi, aprūpē attiecīgā krājbanka. Krājbankas nekonkurē viena ar otru, bet visas krājbankas garantē katras krājbankas drošību. Vācijā neviena krājbanka nav bankrotējusi. Krājbanku finanses un darbību uzrauga un organizē Centrālā krājbanka, bet FKTK uzrauga tikai Centrālo krājbanku.
Latvijā nav šāda veida krājbanku organizācijas. Pārdot un likvidēt Latvijas Krājbanku ir sāpīgs pierādījums tam, ka Latvijā nav juristu un ekonomistu, kuriem rūp Latvijas attīstība un izaugsme. Pareizāk būtu Citadeles banku nepārdot, bet pārorganizēt to par Centrālo krājbanku, kā šeit aprakstīts.
Krājaizdevu sabiedrības nodrošina viena otru
Krājaizdevu sabiedrības mērķis ir veicināt savu biedru labklājību attiecīgā pašvaldībā.
Vācijā krājaizdevu sabiedrības ir organizētas kā krājbankas: visas sabiedrības garantē katras sabiedrības drošību pret bankrotu. Neviena krājaizdevu sabiedrība Vācijā nav bankrotējusi. Te ir atbilde, kas jādara, lai nebūtu tā kā Lietuvā, kur šāda sabiedrība nespēja atgūt aizdotos kredītus. Krājaizdevu sabiedrības centrālā banka uzrauga un finansē krājaizdevu sabiedrības, kuras visas ir Krājaizdevu sabiedrības centrālās bankas līdzīpašnieki.
Tādējādi tiek izslēgtas finanšu piramīdas un mazināti citi zaudējumi. Krājaizdevu sabiedrības Vācijā neuzrauga FKTK, bet gan Krājaizdevu centrāla banka. Savukārt FKTK uzrauga tikai Krājaizdevu centrālo banku.
Vācijā un it sevišķi jau Luksemburgā krājaizdevu sabiedrību darbības dēļ nerodas jautājums kā daudzos Latvijas medijos: “kam pieder Latvijas zeme?”
Tātad tomēr grib aizvietot bankas!
Ja Latvijā attīstītos spēcīgas krājaizdevu banku un krājaizdevu sabiedrību struktūras, tas nozīmētu, ka vairums skandināvu banku klientu nākotnē būtu šo kredītiestāžu klienti. Tas neapšaubāmi nozīmētu skandināvu banku darbības stipras izmaiņas: tāpat kā Luksemburgā. Galvenā nodarbe būtu fondu dibināšana, to pārvaldīšana un finanšu līdzekļu piesaistīšana, lai finansētu projektus Latvijas austrumu kaimiņos. Pēc Ukrainas notikumiem Latvijas bankām paveras liels darbalauks. Taču austrumu kaimiņi ir arī Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna un citas, pārsvarā islāma ticības valstis. Lai varētu aptveroši finansēt projektus minētajās valstīs, Latvijā būtu jāorganizē islāma banka. Zinu, par ko runāju, jo ar islāma bankām agrāk nodarbojos gan Afganistānā, gan Sīrijā.
