Banku sektors Latvijā pērn sašaurinājies, peļņa uz pusi mazāka 0
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus. Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%, informē FKTK.
Komisija norāda, ka banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236,1 miljona eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454,4 miljonus eiro.
Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no “Visa Europe” akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu, 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29,5% mazāka nekā iepriekšējā gadā.
Mazāka atdeve
2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7,6% (2016.gadā – 14,3%).
Latvijas banku sektora kopējais kapitāla rādītājs pārskata gadā saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs gada laika pieauga par 0,8 procentpunktiem, gada beigās sasniedzot attiecīgi 21,4% un 19,0%.
Neskatoties uz noguldījumu atlikumu sarukumu, Latvijas banku sektora likviditātes rādītājs saglabājas augstā līmenī, 2017.gada decembra beigās sasniedzot 59,9%, t.i., vairāk nekā divas reizes pārsniedzot minimālā likviditātes rādītāja prasību (30%).
Kredītportfelis sarūk
Kopējais kredītportfelis 2017.gada saruka par 4,6%, ko galvenokārt ietekmēja vienas Latvijas bankas un vienas ārvalsts bankas filiāles apvienošanās process. Latvijas uzņēmumu kredītportfeļa atlikums gada laika samazinājās par 4,0%, mājsaimniecību – par 0,9%, savukārt ārvalstu klientu – par 14%. Izslēdzot minētā banku apvienošanas procesa ietekmi, kopējais kredītportfelis samazinājās par 0,3%, bet uzņēmumu kredītportfelis šajā gadā pat pieauga par 3,8%.
Jaunās kreditēšanas apmērs bija mazāks nekā iepriekšējā gadā. Kopumā 2017.gadā iekšzemes klientiem no jauna tika izsniegti kredīti 2,3 miljardu eiro apmērā, t.i. par 23,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Savukārt iekšzemes mājsaimniecību segmentā ceturto gadu pēc kārtas bija vērojams no jauna izsniegto kredītu apmēra pieaugums (+5%).
Mazāk kavējumu
Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties, virs 90 dienam kavēto kredītu īpatsvaram sarūkot līdz 4,1%. Kredītu kvalitātes uzlabojums bija vērojams galvenokārt iekšzemes klientu segmentā, kur virs 90 dienam kavēto kredītu īpatsvars samazinājās līdz 2,9%. Iekšzemes mājsaimniecību virs 90 dienam kavēto kredītu īpatsvars samazinājās līdz 3,5%, savukārt iekšzemes uzņēmumiem tas saglabājas praktiski nemainīgs (2,5%). Pretējas tendences bija vērojamas ārvalstu klientu segmentā, kur virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars pārskata periodā pieauga līdz 11,1%.
Ārvalstu noguldījumu samazinājuma ietekmē kopējais noguldījumu apmērs 2017. gadā bankās samazinājās par 1,1 miljardu eiro jeb 5,1%.
Ārvalstu klientu noguldījumi gada laika samazinājās par 12%, gada beigas stabilizējoties 8,1 miljarda eiro līmenī. Savukārt iekšzemes mājsaimniecību būtiskais noguldījumu pieaugums par 479 miljoniem eiro gandrīz pilnībā kompensēja valdības un finanšu institūciju noguldījumu atlikuma samazinājumu. Tādējādi kopējais iekšzemes klientu noguldījumu apmērs saglabājās praktiski nemainīgs 12,2 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu noguldījumu samazinājuma dēļ to īpatsvars gada laikā audzis no 57,2%.līdz 60,3%.
