Uzņēmējiem Krievijas sankciju ietekme maza, bankas sola atbalstu 0
Bankas patlaban apzina Krievijas sankciju skartos uzņēmumus un sola tiem atbalstu.
“SEB bankas” valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols teic, ka patlaban vēl nav vērojamas tendences, kas norādītu uz būtiskiem sarežģījumiem Krievijas noteikto importa embargo dēļ, tomēr banka pievērš papildu uzmanību sankciju skartajām industrijām. “Vienmēr esam spējuši elastīgi pielāgoties uzņēmējdarbības vides izmaiņām un arī šajā gadījumā esam gatavi padziļināti strādāt gan ar tiem klientiem, kurus Krievijas noteiktais preču embargo ir skāris tieši, gan arī ar tiem, kas izjūt netiešās sekas, piemēram, piena ražotājiem. Redzam, ka daļa mūsu klientu, kas strādā ar Krievijas tirgu, jau patlaban meklē iespējas pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem. Esam iesaistījušies šajos procesos, cita starpā konsultējot par iespējām mazināt riskus, kā arī par aspektiem, kas šo izmaiņu procesā ir svarīgi veiksmīgas finanšu vadības saglabāšanai. Mūsu mērķis ir atbalstīt mūsu klientus, palīdzot tiem pārvarēt īslaicīgas grūtības un kopīgi veidojot ilgtspējīgu biznesa modeli,” tā A. Ozols. Viņš piebilst – bankai ir pieredze no 1998. un 2009. gada krīzes un tā esot gatava sadarbības partnerus atbalstīt ar dažādiem instrumentiem, tostarp piešķirt kredītbrīvdienas, pārskatīt maksājumu termiņus un apjomus un sniegt cita veida atbalstu. “Svarīgi, lai klients, jūtot problēmu tuvošanos, laikus vēršas bankā,” tā A. Ozols.
“Nordea Bank” Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks teic, ka viņa vadītā banka objektīvi izvērtē katra klienta finansiālo situāciju, līdzšinējo sadarbību, naudas plūsmu un kredītsaistību izpildes iespējamos riskus. “Sadarbībā ar klientu esam vērsti uz abpusēji iespējami labākajiem risinājumiem. Katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādēļ arī nepastāv unikāla labākā risinājuma recepte. (..) Pat ja gadījumā Krievijas embargo riski varētu ietekmēt klientus, kā banka esam vērsti uz pēc iespējas labāku risinājumu piemērošanu,” viņš teica.
Arī bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile teic, ka banka apzina tos klientus, kurus Krievijas sankcijas varētu ietekmēt gan tiešā, gan netiešā veidā. “Bankā veicam regulāru tirgus analīzi un vērtējam, cik liela varētu būt ietekme un kāds būtu optimālais risinājums, ko varam uzņēmējiem ieteikt. Svarīgi šajā situācijā ir visām pusēm sadarboties – uzņēmējiem, bankām, valdībai, lai mazinātu Krievijas sankciju ietekmi,” viņa teica. Arī S. Purgaile uzsver – problēmu rašanās gadījumā ļoti svarīga ir proaktīva rīcība – savlaicīga vēršanās bankā.
Visi aptaujātie baņķieri uzsver – viņu mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību ar klientiem, tāpēc svarīgi ir kopīgiem spēkiem pārvarēt īstermiņa grūtības.
“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka valdība šonedēļ lēma par drošības spilvenu izveidi tiem uzņēmējiem, kas cietīs Krievijas noteiktā eksporta aizlieguma sankciju rezultātā. Dažāda veida atbalstu, tostarp kredīta maksājumu brīvdienas, nodokļa maksājumu pagarinājumu un cita veida atbalstu varēs saņemt tie uzņēmumi, kuru apgrozījumā tirdzniecība ar Krieviju pārsniedz 10% īpatsvaru, kā arī izejvielu piegādātāji šiem uzņēmumiem, ja piegādes uz Krieviju eksportējošajam uzņēmumam pārsniedz 10%. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijā tādu ir 65 uzņēmumi. Uzdevumi par atbalsta mehānismu izveidi uzdoti ministrijām.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz piektdienai nebija vērsies neviens uzņēmums, kam būtu nepieciešama palīdzība Krievijas importētās pārtikas embargo dēļ, aģentūrai BNS teica VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Viņa gan prognozēja, ka nākamajā nedēļā situācija varētu mainīties.
