Jānis Grasis: Banku nokauj 13 dienās 24
Mūsu kredītiestādes (ne tikai AS “ABLV Bank”) bija pārkāpušas “sarkanās līnijas”, sadarbojoties tieši vai netieši ar Ziemeļkoreju, kas izraisīja īpašas ASV dusmas.
Ja man kāds gada sākumā teiktu, ka trešā lielākā Latvijas komercbanka nākotnē pazudīs no Latvijas finanšu skatuves, es tam neticētu. It sevišķi jau tāpēc, ka, pateicoties Latvijas kļūšanai par OECD dalībvalsti, pēdējos divos gados īpaša uzmanība tika pievērsta naudas atmazgāšanas novēršanai Latvijas kredītiestādēs.
Taču tas ir noticis: nepilnās 13 dienās kopš ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (“FinCEN”) publicēja savu ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas AS “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā, kā arī par kukuļdošanu amatpersonām. Jāatzīmē, ka par šo ziņojumu bankai bija tiesības 60 dienu laikā izteikt savus iebildumus.
Zinot, ka bankas padomē strādā Aivis Ronis, bijušais ministrs, Latvijas vēstnieks ASV un Latvijas – Amerikas finanšu foruma vadītājs ar plašiem sakariem ASV, radās iespaids ka AS “ABLV Bank” mēģinās pierādīt pretējo. Tomēr sekojošie Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par ierobežojumiem maksājumiem un aizliegums veikt debeta operācijas praktiski paralizēja AS “ABLV Bank” darbu, kā dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.
Jāatzīst, ka pašas AS “ABLV Bank” 26. februāra lēmums par pašlikvidāciju ir labākais lēmums, ko akcionāri varēja pieņemt: tādā veidā tiks nodrošināta maksimāla naudas līdzekļu atmaksāšana gan noguldītājiem, gan kreditoriem. Ja pašlikvidācijas procesā necietīs ne noguldītāji, ne kreditori, tiks maksimāli uzlabota Latvijas finanšu sektora reputācija, kas ir sašķobījusies pamatīgi gan pēc “Parex” kraha, Latvijas Krājbankas epopejas un pēdējiem notikumiem finanšu sektorā. Svarīgi arī, ka pašu pašlikvidāciju veiks akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Kredītiestādei tagad jāiesniedz piecu dienu laikā FKTK pašlikvidācijas projekts un ziņas par iespējamo likvidatoru, ko pēc tam 30 dienu laikā izskatīs FKTK.
Kādus secinājumus varam izdarīt no šīs lietas?
Pirmkārt, mūsu kredītiestādes (ne tikai AS “ABLV Bank”) bija pārkāpušas “sarkanās līnijas”, sadarbojoties tieši vai netieši ar Ziemeļkoreju, kas izraisīja īpašas ASV dusmas. Likteņa ironijas pēc FKTK citas bankas sodīja ar naudas sodu par darījumiem ar Ziemeļkoreju, bet AS “ABLV Bank” – ne.
Otrkārt, vēl nesen Latvija sapņoja kļūt par finanšu centru, bet tagad tas sāk izplēnēt. Sava daļa vainas par to jāuzņemas gan pašām kredītiestādēm, gan arī uzraugiem – kredītiestādes jau rīkojas tā, kā atļauj uzraugs. Žēl, jo nevajag arī demonizēt finanšu sektoru, ka apkalpo nerezidentus: Luksemburga vai Lihtenšteina Eiropā, Honkonga vai Singapūra Āzijā savu labklājību pietiekami lielā mērā bal-sta uz finanšu pakalpojumiem. Tā, piemēram, ES dalībvalstī Luksemburgā 2017. gadā darbojās 143 kredītiestādes, kurās strādāja 26 144 darbinieki. Zinot, ka finanšu sektorā visās valstīs ir viens no lielākajiem vidējiem atalgojumiem, kļūst skaidrs, kāpēc Luksemburgā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem Eiropā.
Tomēr ļoti svarīga ir arī klientu kvalitāte un reputācija. Man nav informācijas, vai “FinCEN” bija taisnība vai ne, vai tā pieņēma lēmumu, bal-stoties uz vecu informāciju (tā norādīja pati kredītiestāde) vai uz informāciju, kas nebija FKTK rīcībā. Pašai FKTK jātiek skaidrībā, bija vai nebija amatpersonu kukuļošana.
Treškārt, nevajag arī nenovērtēt AS “ABLV Bank” nozīmīgumu. Tā atradās tiešā ECB uzraudzībā, un jebkurā gadījumā pēc kredītiestādes pašlikvidācijas darbu zaudēs ap 900 kvalificētu cilvēku ar ļoti labu atalgojumu; kā arī pazudīs nodokļu maksātājs, kas ģenerēja gadā ap 20 miljonu eiro nodokļos. Tas nav maz mazajai Latvijai.
Ceturtkārt, vai AS “ABLV Bank” var sekot vēl kāda kredītiestāde, kas apkalpo nerezidentus, grūti pateikt. Pēc AS “ABLV Bank” gadījuma vairs grūti ko prognozēt.
