Banku likvidatoriem dzīve kļūs pieticīgāka – mēnesī varēs saņemt ne vairāk kā 100 000 7
Saeima ceturtdien, 1.martā, steidzamības kārtā vienas sēdes laikā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, ierobežojot banku likvidatoru un maksātnespējas administratoru atlīdzības.
Līdzšinējā kārtība noteica, ka banku likvidatoru un maksātnespējas administratoru kopējās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apjoma. Taču līdzšinējā pieredze parāda, ka arī grūtībās nonākušām kredītiestādēm ir virkne neapgrūtinātu aktīvu, kuru pārdošana neprasa īpašu likvidatora piepūli, bet tie vienalga tika iekļauti viņa atalgojuma aprēķinos. Jaunā kārtība paredz samazināt likvidatora un likvidatora palīga vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi, neiekļaujot šajos aprēķinos konkrētās bankas kasē atrodamos naudas līdzekļus, tās noguldījumus Latvijas Bankā, brīvi pieejamos naudas līdzekļus citās kredītiestādēs un citus aktīvus, kuru atgūšana nav saistīta ar lielām izmaksām un likvidatora darbu.
Šāds regulējums būtu piemērojams, ja kreditoru sapulce ar likvidatoru nav vienojusies par citu atlīdzības apmēru. Līdzīgs regulējums attiektos arī uz maksātnespējas procesa administratoru.
Skatot likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā, tika atbalstīts arī “Vienotības” frakcijas priekšlikums noteikt likvidatora un viņa palīga atlīdzības griestus – ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī.
“Simts tūkstoši eiro mēnesī ir pietiekami liela summa, lai nodrošinātu kvalitatīvu procesu administrēšanu, vienlaikus nepieļaujot nepamatotu iedzīvošanos uz likvidācijas procesa rēķina,” debatēs skaidroja deputāts Anrijs Matīss (“Vienotība”). Atsevišķi deputāti gan pauda bažas, ka šāds ierobežojums nemudinās likvidatorus un maksātnespējas administratorus pēc iespējas ātrāk pabeigt darbu, bet gan tieši otrādi – vilkt procesu garumā, lai pēc iespējas ilgāk varētu saņemt 100 000 eiro mēnesī. Tomēr balsojumā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Šādas likuma izmaiņas steidzamības kārtā tika rosinātas koalīcijā tieši “ABLV” bankas likvidēšanas priekšvakarā, lai nepieļautu šīs kredītiestādes likvidatoram gūt miljonos mērāmus ienākumus par viegli realizējamiem aktīviem.
Kā jau minēts, šie likuma grozījumi attieksies tikai uz likvidatoriem un maksātnespējas administratoriem, kas strādā ar kredītiestādēm, taču paralēli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sākta diskusija par maksātnespējas administratoru un likvidatoru atalgojuma sakārtošanu un ierobežošanu arī citās nozarēs. “Pašreizējā situācija ir vienkārši nepieļaujama. Šķiet, daža maksātnespējas administratora vienīgās rūpes ir nopirkt pēc iespējas smalkāku limuzīnu un uzlikt uz numurzīmes savu vārdu, kamēr valsts ar milzu pūlēm savelk finansējumu veselības nozarei. Esam lūguši ministrijām, Ārvalstu investoru padomei, Tieslietu ministrijas Maksātnespējas administrācijai un citām iestādēm sniegt savus atzinumus un redzējumus par atlīdzību ierobežošanu. Pie šī jautājuma atgriezīsimies aprīļa beigās vai maija sākumā. Taču katrā ziņā šis darbs jāpabeidz šī Saeimas sasaukuma laikā, jo pēc vēlēšanām tas var aizmirsties!” teica komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
