Banku ekonomisti: Pret Krieviju ieviestās sankcijas ļoti būtiski ietekmēs tās ekonomiku 0
Pret Krieviju ieviestās sankcijas ļoti būtiski ietekmēs tās ekonomiku, taču vienlaikus nelabvēlīgi ietekmēs arī globālās izejvielu cenas, aģentūrai LETA pauda banku analītiķi.
“Swedbank” galvenās ekonomistes Latvijā pienākumu izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA pauda, ka SWIFT nodrošina ziņojumu apmaiņu starp bankām par finanšu transakcijām, piemēram, naudas pārskaitījumiem nevis pašas naudas plūsmas. Noteiktās sankcijas drīzāk būtiski palēnina un sadārdzina starptautisko maksājumu veikšanu, tādā veidā arī liekot šķēršļus efektīvai starpvalstu tirdzniecībai. Visvairāk tas, protams, ietekmē Krievijas ekonomiku, bet arī tos uzņēmumus, piemēram, Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas kaut ko pērk no Krievijas uzņēmumiem vai tiem pārdod.
“Eiropas un arī Latvijas ekonomikām vissvarīgākais ir saglabāt Krievijas naftas un īpaši dabasgāzes piegādes,” piebilda Buceniece, atzīmējot, ka 27% naftas un 40% gāzes importa ES ir tieši no Krievijas. Tāpēc ar SWIFT saistītās sankcijas, lai gan būs ļoti nepatīkamas Krievijas ekonomikai, visticamāk, būtiski neietekmēs Krievijas budžeta galveno ienākumu artēriju – Krievijas naftas un dabasgāzes eksportu, kas pērn finansēja vairāk nekā trešo daļu no kaimiņvalsts budžeta.
Buceniece pauda, ka sankcijas pret Krievijas centrālo banku Krievijas ekonomikai ir pat sāpīgākas. Tās paredz, ka būtiska daļa valsts starptautisko rezervju tiks iesaldētas, kas nozīmē, ka centrālajai bankai būs ļoti sarežģīti atbalstīt sankciju nomākto ekonomiku un banku sektoru, ierobežot rubļa kritumu un inflācijas kāpumu, novērst krīzi.
“Krievijas valūtas vājināšanās pret ārvalstu valūtām nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs būtiski dārgāk iegādāties ārvalstu preces, savukārt Krievijas eksports kļūst lētāks un attiecīgi ieņēmumi no tā mazāki. Krievijas rubļa kritums Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmēs maz, lai gan teorētiski padara mūsu preces mazāk konkurētspējīgas Krievijā. Tomēr Latvijas tirdzniecības apmērus ar Krieviju vairāk mazinās grūtības veikt norēķinus un Krievijas ekonomikas vājināšanās,” skaidroja Buceniece.
Tāpat viņa minēja, ka Latvijai Krievija ir diezgan būtisks tirdzniecības partneris un savstarpējā tirdzniecība ir aktīvāka tieši preču pusē. 2021.gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta galamērķis un ceturtais nozīmīgākais importa partneris. Latvijas eksportā Krievijas daļa bija aptuveni 7% eiro izteiksmē, bet importā tie bija 9%.
Buceniece piebilda, ka liela daļa no preču eksporta uz Krieviju ir reeksports tādās preču grupās kā dzērieni, mehānismi un mehāniskās ierīces, elektroiekārtas. Tas nozīmē, ka preces netiek ražotas Latvijā un attiecīgi maz ietekmē attiecīgo preču ražotājus vietējā tirgū, bet tās tāpat ietekmē Latvijas ekonomiku, jo nodrošina ienākumus vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem. Ceturtā lielākā preču kategorija, ko Latvija eksportē uz Krieviju, ir Latvijā ražotie farmaceitiskie produkti – apmēram 17% no farmaceitisko produktu eksporta nonāk Krievijā.
Savukārt importā nepilnas divas trešdaļas no preču vērtības, kas nāk no Krievijas, veido Krievijas dabas resursi un to produkti, proti, minerālais kurināmais un citi minerālprodukti, tostarp dabasgāze, kā arī dzelzs un tērauds. Šo preču piegādē Latvijas atkarība no Krievijas ir diezgan augsta. Krievijas imports ir nozīmīgs arī lauksaimniecības nozarei, jo no šīs valsts nāk aptuveni puse no Latvijā ievestā minerālmēslojuma. Arī kokapstrādes uzņēmumi iepērk izejvielas no Krievijas – 16% no Latvijā importētās koksnes nāk no Krievijas, klāstīja Buceniece.
“Šīs sankcijas līdztekus jau iepriekšējām nelabvēlīgi ietekmēs globālās izejvielu cenas, ņemot vērā būtisko Krievijas lomu dabas resursu piegādē pasaulē. Jau šobrīd redzam, ka pēdējās nedēļas laikā ir būtiski augušas ne tikai naftas un dabasgāzes cenas, bet arī dažādu metālu un arī pārtikas izejvielu cenas. Tas nozīmēs augstākas cenas arī Latvijā. Sankciju un pieprasījuma krituma Krievijā dēļ mazināsies Latvijas eksports uz Krieviju un imports no Krievijas. Vajadzēs laiku līdz mūsu uzņēmumi spēs pārorientēties. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā būs lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt daudz būtiskāka, ja Rietumu sankcijas vai Krievijas atbildes sankcijas ierobežo enerģijas piegādes,” sacīja Buceniece.
Vienlaikus Finanšu nozares asociācijas Maksājumu un digitālo produktu komitejas līdzpriekšsēdētājs Mareks Kovaļevskis atzīmēja, ka jebkuras bankas atslēgšana no SWIFT nozīmē, ka šai bankai ir apgrūtināta vai teju neiespējama savstarpējo norēķinu veikšana ar citām SWIFT sistēmā esošām bankām. Tām bankām, kuras vairs nebūs SWIFT sistēmā, nespēs ne saņemt ienākošos, ne apstrādāt izejošos maksājumus.
Viņš norādīja, lai arī būtiski lielāks par citiem, SWIFT nav vienīgais starpbanku komunikācijas kanāls, jo pastāv arī alternatīvas. Taču sankcijas skar ne tikai pieslēgumu SWIFT, bet arī iespēju norēķināties lielākajās jeb populārākajās pasaules valūtās, tostarp eiro, ASV dolāros, Lielbritānijas mārciņās, Japānas jenās, kas jebkurā gadījumā ietekmēs norēķinu iespējas arī tad, ja ar laiku atslēgtās bankas izstrādātu iespēju izmantot kādu no SWIFT alternatīvām.
“Sankcionēto banku darbība īstermiņā tiks būtiski ietekmēta,” sacīja Kovaļevskis.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas ļoti būtiski ietekmēs tās ekonomiku, un to, vismaz daļēji, jau var redzēt finanšu tirgos rubļa vērtības kritumā.
“Tam būs ietekme arī uz Latvijas ekonomiku. Lai arī tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, noteikti būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Manuprāt, īstermiņā liela daļa mūsu tirdzniecības ar Krieviju varētu apstāties. Turpmākajos mēnešos daļa tirdzniecības varētu atjaunoties, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt,” sacīja Āboliņš.
Tāpat viņš minēja, ka daļu no Latvijas eksporta uz Krieviju veido reeksports, kura samazināšanās relatīvi maz ietekmēs Latvijas ekonomiku, bet atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir pietiekami būtisks tirgus. Šis eksporta sarukums varētu samazināt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi par 1-1,5%.
“Pēc 2014.gada redzējām, ka zaudēto Krievijas tirgu uzņēmējiem izdevās vismaz daļēji kompensēt ar jauniem tirgiem citās valstīs, bet tas noteikti nav ātrs process,” piebilda Āboliņš.
Viņš arī atzīmēja, ka papildus tam Krievija pasaules ekonomikā liels ir dažādu dabas resursu ražotājs.
“Energoresursu tirdzniecība ar Krieviju, domājams, turpināsies, lai gan cenas ir būtiski augušas un tas nozīmē lielāku inflāciju, kā arī, piemēram, augstākus apkures rēķinus nākamajā apkures sezonā. Tomēr runa ir ne tikai tikai energoresursiem, bet arī metāliem, kas ir nozīmīgi autobūves nozarei, minerālmēsli un tā tālāk. Tādēļ tirdzniecības ierobežojumi nozīmēs lēnāku izaugsmi un lielāku inflāciju Eiropā, kas var ietekmēt mūsu eksportu ne tika uz Krieviju, bet arī citiem tirgiem,” teica Āboliņš.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka sankciju tiešo un netiešo ietekmi var tikai mēģināt apjaust un to ietekmi grūti novērtēt. “Var sanākt gan nenovērtēt, gan pārvērtēt to ietekmi,” viņš teica, piebilstot, ka šobrīd ir svarīgi saglabāt vēso saprātu un apzināties mērķi, kādēļ tās tika ieviestas.
“Mēs vēl noteikti saskarsimies ar Krievijas pretsankcijām. Turklāt instrukcijas, ko tas patiesībā nozīmē vēl tika sekos. Ir arī jautājumi par turpmāko darbību nozarēm, preču un pakalpojumu eksportu, kas it kā sankcijām pakļautas nav. Redzam, ka arī aktīvu pilsonisko sankciju ieviešanu. Tas arī varētu būt nopietns instruments. Korekcijas ieviesīs arī Krievijas ekonomikas vājums, rubļa kritums. Norēķini būs sarežģīti, pat, ja iespējami. Kuri lems par darbības saglabāšanu, kuri riskēs ar reputāciju? Daudz jautājumu. Ietekme uz Latvijas ekonomiku būs jūtama, bet tam nevajadzētu ievilkt Latvijas ekonomiku krīzē,” pauda Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja, ka Krievijas ekonomikai sankcijas nozīmē stagnāciju daudzas desmitgades uz priekšu. “Tās saglabāsies ilgāk, nekā būs karadarbība Ukrainā. Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis neizbēgami cietīs. Tās neietekmēs Kremļa politiskās ambīcijas, bet var nopietni kavēt, ierobežot to īstenošanu,” teica Gašpuitis.
Viņš arī piebilda, ka rubļa kursa kritumam tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku būs makroekonomiski nebūtiska. Sarežģījumus rada sankciju un ekonomisko likstu mērogs, kas ietekmēs ne tikai NVS, bet arī Eiropas valstis.
Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka šobrīd spēkā esošās sankcijas un ierobežojumi var aizkavēt starptautisko maksājumu apstrādi attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju un pārskaitījumi var prasīt ilgāku laiku, nekā parasti.
Tāpat viņš minēja, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas tiešā veidā negatīvi ietekmēs Latvijas eksportu. “Cik man zināms, nav paredzēts ierobežot to preču eksportu, kas Latvijai Ir svarīgākās tirdzniecībā ar Krieviju – medikamenti un mašīnbūves izstrādājumi, vieglās rūpniecības produkti. Taču iespējams, ka finanšu sankcijas apgrūtinās darījumus ar šīm precēm,” minēja Strautiņš.
“Luminor” ekonomists atzīmēja, ka tiešā veidā sankcijas negatīvi ietekmēs arī Latvijas importu. “Var tikt ierobežots Latvijas rūpniecībai un lauksaimniecībai svarīgu preču imports, lielākie riski saistīti ar tālākai pārstrādei domātiem kokmateriāliem, kā arī minerālmēsliem. Nav paredzēts ierobežot gāzes importu, bet jārēķinās ar risku, ka Krievija ierobežos tā eksportu, ieviešot pretsankcijas. Tas gan nav liels, jo Krievija nevēlēsies nodarīt vēl papildu kaitējumu savām iespējām pārdot gāzi Eiropai nākotnē,” sacīja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka Latvijas ekonomika tiks ietekmēta arī netieši, jo sankcijas ir krasi samazinājušas rubļa kursu – par apmēram 30%, kas būtiski mazinās Krievijas iedzīvotāju un uzņēmumu spēju pirkt importa preces, lai gan ietekme uz dažādām preču kategorijām var būt atšķirīga.
Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles 24.februāra rītā Ukrainā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.
